Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2000_04_11_a-seq10> ?p ?o. }

• 2000_04_11_a-seq10 type Speech.
• 2000_04_11_a-seq10 number "10".
• 2000_04_11_a-seq10 date "2000-04-11".
• 2000_04_11_a-seq10 isPartOf 2000_04_11_a.
• 2000_04_11_a-seq10 spokenAs 137.
• 2000_04_11_a-seq10 spokenText "Cienījamais Prezidij, cienījamie kolēģi, radioklausītāji! Jā, šodien darba kārtībā ir visai Latvijas tautsaimniecībai svarīgā uzņēmuma “Latvenergo” pārveidošana un attīstība. No “Latvenergo” uzņēmuma darbības šodien, rīt un arī tālākajā nākotnē esam atkarīgi mēs visi, taču primārais jautājums mums tomēr ir “Latvenergo” darbības galvenais stratēģiskais mērķis. Un kāds tad tas ir? Tas paredz nodrošināt valsts tautsaimniecību un iedzīvotājus ar drošu un kvalitatīvu elektroenerģiju, ar ekonomiski pamatotiem un iespējami minimāliem tarifiem. Pašreiz tarifu politika ir viens no galvenajiem jautājumiem. No kā tad veidojas šie tarifi? Protams, no izdevumu kopsummas ražošanā, pārvadē un sadalē, no importētās elektroenerģijas izmaksām, no valstij maksājamajiem nodokļiem un no uzņēmumu peļņas daļas. Pētot elektroenerģijas nozari, ir grūti vai pat neiespējami atrast kādu šīs nozares objekta aizvietotāju, kas strādātu efektīvāk, nekā šobrīd strādā “Latvenergo”. Daži speciālisti ir mēģinājuši šo sistēmu salīdzināt ar Eiropas valstu energosistēmām, par salīdzināšanas rādītāju izvēloties elektroenerģijas tarifus. Somijas pētījumi par elektroenerģijas cenām Eiropā 1999. gadā liecina, ka Latvijas iedzīvotāji maksā par elektroenerģiju vismazāk - tikai 3,3 santīmus. Somijā šis rādītājs 3,9, Dānijā - 4,6, Vācijā - pat 7,4 santīmi. Jāatzīmē, ka, raugoties no ekonomikas viedokļa, šis salīdzinājums ir stipri vienpusējs, jo, salīdzinot kādu vienu sistēmas rādītāju ar to pašu rādītāju citā sistēmā, ir jāsalīdzina arī visi citi šīs sistēmas faktori, kuri ietekmē šo salīdzināmo rādītāju. Tā, piemēram, elektroenerģijas tarifa galvenie ietekmējošie faktori ir elektroenerģijas importa cena, pašu ražoanas potenciāls un valstij maksājamie nodokļi. Līdz šim par pirmo un otro aspektu ir runāts diezgan daudz, turpretī par valstij maksājamajiem nodokļiem un to īpatsvaru ir ļoti maz pētījumu salīdzinājumā ar citām Eiropas elektroenerģijas sistēmām. Latvijā 25,7 % no elektroenerģijas tarifa tiek samaksāts uzņēmuma nodokļos. Tas nozīmē, ka katrs patērētājs 25,7 % no kopējā elektroenerģijas rēķina maksā valsts budžetā. Piedāvājot “Latvenergo” pārstrukturēšanas, tas ir, sadalīšanas, modeli, kā galvenie pozitīvie argumenti tiek minēti tādi: radīsies konkurence, notiks tirgus liberalizācija, cenas samazināšanās konkurences iespaidā, būs tarifu “caurspīdīgums” un koncerna struktūras, kas jau darbojas pasaules praksē, labā pieredze. Taču, sadalot “Latvenergo” jebkurā - arī koncerna veidā, pastāv vairāki negatīvi aspekti. Pirmkārt, jau tāds, ka nav lietderīgi veidot divas vai vairākas struktūras tikai tādēļ vien, lai formāli pastāvētu konkurence, jo pamatmērķis ir samazināt izmaksas, bet tas netiek sasniegts, jo mēs nevaram salīdzināt TEC-1 ar TEC-2, tāpat kā nevar konkurēt teci un hesi. Otrkārt, neviens no elektroenerģijas piegādātājiem šobrīd nevar konkurēt ar “Latvenergo” ražotās elektroenerģijas cenām. Pat importētā elektroenerģija bieži vien ir dārgāka. Treškārt, uzņēmuma sadalīšana veicinās funkciju dublēšanos un palielinās izdevumus. Un, ceturtkārt, pastāv lielas izmantojamo resursu izmaksu atšķirības starp teciem un hesiem, jo TEC ražošanā izmanto importēto kurināmo. Tomēr pašreiz es gribētu teikt, ka “Latvenergo” struktūra strādā efektīvi, jo tā realizē efektīvu investīciju politiku, kuras rezultātā “Latvenergo” pārveidosies par modernu elektrokompāniju. “Latvenergo” veiksmīgi veic iekšējo pārstrukturēšanos, tiek nodalītas pamatražošanai neraksturīgās funkcijas, tiek nodalīta grāmatvedības uzskaite, kas atbilst Eiropas Savienības direktīvām, kā arī “Latvenergo” ir sācis veidot pārvades sistēmu operatorus. Tiem, kuri atbalsta “Latvenergo” sadalīšanu vai koncerna izveidošanu, es gribētu uzdot dažus jautājumus un gribētu dzirdēt arī šīs atbildes. Katras sistēmas pārbūve maksā naudu, “Latvenergo” gadījumā tā būs apmēram 12 miljoni. Kurš tad būs maksātājs? Energosistēmas pārveidošana koncernā vai citā struktūrā rada vēl papildizdevumus, kā rezultātā paaugstināsies tarifi. Kas uzņemsies par to atbildību? “Latvenergo” būs pirmais koncerns pēc Koncernu likuma stāšanās spēkā Latvijā, bet vai “Latvenergo” būtu tā īstā sistēma, kurai jāizmēģina Koncernu likuma dzīvotspēja, ja daudzi citi likumi ir pierādījuši pretējo? Gribu ieteikt visiem ņemt vērā profesionāļu un ekspertu ieteikumus. Tādēļ vajadzētu apturēt un pārskatīt “Latvenergo” koncerna izveides un privatizācijas procesu, kamēr nav atrisināti visi neskaidrie jautājumi, sākot jau ar zemes īpašuma lietām, Baltijas tirgus izveidi un “Latvenergo” pozīcijām tirgū pēc pieciem vai desmit gadiem. Savu runu es gribu nobeigt ar citātu no Kārļa Leiškalna kunga raksta “Dienas Biznesā” 1999. gada 15. decembrī “Kas privatizēs “Latvenergo”?” Pie tam gribu vēl atzīmēt, ka šis citāts pilnībā atbilst Jaunās partijas programmai “Latvenergo” privatizācijas jautājumā: “Valdībai ir jāizstrādā tāds privatizācijas modelis, lai par šā uzņēmuma īpašniekiem varētu kļūt visi ieinteresētie Latvijas iedzīvotāji. “Latvenergo” privatizācijā drīkstētu piedalīties tikai fiziskās personas, turklāt ar ierobežotu sertifikātu skaitu. ” Tāpēc, ņemot vērā visu iepriekš minēto, aicinu balsot par piedāvāto lēmuma projektu un zinu, ka vismaz viens “Latvijas ceļa” deputāts arī atbalstīs šo lēmuma projektu. Paldies.".
• 2000_04_11_a-seq10 language "lv".
• 2000_04_11_a-seq10 speaker Ingrida__Udre-1958.
• 2000_04_11_a-seq10 mentions Q211.
• 2000_04_11_a-seq10 mentions Q193089.
• 2000_04_11_a-seq10 mentions Q458.
• 2000_04_11_a-seq10 mentions Q33.
• 2000_04_11_a-seq10 mentions Q3736450.
• 2000_04_11_a-seq10 mentions Q39731.
• 2000_04_11_a-seq10 mentions Q35.
• 2000_04_11_a-seq10 mentions Q183.
• 2000_04_11_a-seq10 mentions Q6454285.
• 2000_04_11_a-seq10 mentions Q2021874.