Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2000_04_06-seq211> ?p ?o. }

• 2000_04_06-seq211 type Speech.
• 2000_04_06-seq211 number "211".
• 2000_04_06-seq211 date "2000-04-06".
• 2000_04_06-seq211 isPartOf 2000_04_06.
• 2000_04_06-seq211 spokenAs 125.
• 2000_04_06-seq211 spokenText "Godātais Prezidij! Augsti godātie deputāti! Par šo jautājumu es arī gribu izteikt savu viedokli. Es domāju, ka jautājums par nepilsoņiem nepārtraukti stāv līdzās jautājumam par valodu. Vienmēr, kad ir Saeimas vēlēšanas, mēs saskaramies ar to jautājumu, ka mums ir vajadzīga otra valsts valoda. Līdz šim vienmēr, kad bija pašvaldību vēlēšanas, pastāvēja arī jautājums par nepilsoņiem - ka attiecīgajās pilsētās esot nepieciešama kaut kāda konkrēta oficiāla, pilsētai raksturīga otra valoda. Tātad, ja mēs šajos jautājumos skaram nepilsoņus, mēs varam būt pārliecināti, ka vienmēr, arī turpmāk, parādīsies jautājums par valodas vietu un statusu. Tā tas būs arī tālākā demokrātijas procesa attīstībā. Par šiem jautājumiem domājot, es gribētu pateikt, ka mēs nevaram šodien dot iespēju nepilsoņiem piedalīties pašvaldību vēlēšanās dažu apstākļu dēļ. Pirmām kārtām, protams, tādēļ, ka šie cilvēki, lielākā daļa, nezina latviešu valodu. Un, ja stāvokli mūsu valstī salīdzina ar citām valstīm - citās valstīs nepilsoņiem ir dotas tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās -, tad ir šis viens arguments. Diemžēl okupācijas sekas mūsu valstī Latvijā ir tik dziļas, ka ir, jāatzīst, ļoti liela daļa krievu tautības cilvēku, pilsoņu, kuri pie mums dzīvo, taču nezina latviešu valodu. Un arī lielākā daļa nepilsoņu, kuri varētu piedalīties pašvaldību vēlēšanās, nezina latviešu valodu. Tās ir mūsu valsts okupācijas sekas, tās ir mūsu valsts bēdas. Citās valstīs nav iedomājama situācija, ka cilvēki, vairākus gadus tajā valstī dzīvojot un strādājot, neprastu tās valsts valodu. Kāpēc es sasaistu šo jēdzienu “nepilsoņi” ar valodas zināšanām? Es sasaistu viena iemesla dēļ. Pašvaldības nodarbojas ne tikai ar komunālajiem jautājumiem, nodarbojas ne tikai ar infrastruktūru. Pašvaldības nodarbojas pirmām kārtām ar tādiem jautājumiem, kuri līdzīgi tiem, kādus parlaments risina, veidojot kopēju Latvijas valsti, un tie ir vieni no būtiskākajiem - tie ir izglītības jautājumi, tie ir kultūras jautājumi, no kuriem sastāv kopumā jebkuras tautas pamats. Taču, ja cilvēki, kas tiek pielaisti pie sava viedokļa izteikšanas, absolūti nesaprot, par ko ir runa, tad rodas jautājums - kādā veidā viņi var risināt šādus jautājumus un iestāties par kaut kādām vērtībām? Viņi var tikai emociju līmenī nodot kaut kādam politiskajam spēkam savu gribu. Protams, šis jautājums ir pietiekami būtisks, un ir jāatzīst, ka jebkurā pašvaldībā politiķi balstīsies - varbūt tas ir arī objektīvi - uz tajā teritorijā dzīvojošā vairākuma gribu. Līdz ar to automātiski iznāks, ka noteikts politisks spēks vienmēr balstīsies uz šiem cilvēkiem, un tas fakts nekādā ziņā neveicinās tādas valsts attīstību, par kādu mēs ierakstījām savā pamatdokumentā - Satversmē. Es gribētu, lai mēs varētu mērķtiecīgi risināt šos jautājumus. Ir vajadzīgs laiks. Un tad, kad pēc kāda laika daudzi Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi ieradīsies Latvijā, atbilstoši Eiropas Savienības tradīcijām viņi varēs kā nepilsoņi, kā mūsu valsts pilsoņu kopai nepiederoši, piedalīties vēlēšanās. Viņi ieradīsies no civilizētām valstīm, viņi ieradīsies ar ļoti konkrētu attieksmi pret šīm vērtībām. Un, ja viņi piedalīsies, tad ļoti konkrēti iekļausies mūsu valsts valodas vidē. Tāda ir perspektīva. Domājot par izglītības jautājumu, par kuru es runāju, protams, es...".
• 2000_04_06-seq211 language "lv".
• 2000_04_06-seq211 speaker Valdis_Lauskis-1957.
• 2000_04_06-seq211 mentions Q822919.
• 2000_04_06-seq211 mentions Q211.
• 2000_04_06-seq211 mentions Q193089.
• 2000_04_06-seq211 mentions Q458.