Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2000_04_06-seq201> ?p ?o. }

• 2000_04_06-seq201 type Speech.
• 2000_04_06-seq201 number "201".
• 2000_04_06-seq201 date "2000-04-06".
• 2000_04_06-seq201 isPartOf 2000_04_06.
• 2000_04_06-seq201 spokenAs 37.
• 2000_04_06-seq201 spokenText "Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es uzskatu, ka šis jautājums ir jārisina pietiekami pragmatiski, nevis jābalstās uz emocijām, jo Latvijā viens no galvenajiem mērķiem ir saliedētas sabiedrības radīšana. Diemžēl, ja mēs atbalstītu Deņisova kunga priekšlikumu, tad faktiski mēs nevis stimulētu saliedētas sabiedrības rašanos, bet panāktu pilnīgi pretēju efektu. Es nedomāju, Dobeļa kungs, ka šis priekšlikums, ko piedāvā Deņisova kungs, ir joks, kā jūs teicāt, jo šobrīd šo priekšlikumu atbalsta ne tikai politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija, bet arī Jaunā partija, kas to deklarēja savā konferencē. To atbalstīja iepriekšējā - 6. Saeimā viens no redzamākajiem sociāldemokrātu politiķiem Ādamsona kungs, balsojot par Pašvaldību vēlēšanu likumu. Tā ka tas nav joks, šī lieta jau ir ieguvusi diezgan nopietnu skanējumu. Šeit no tribīnes vairākkārt - un arī šodien - ir minēts citu valstu piemērs, arī mūsu kaimiņvalsts Igaunijas piemērs. Gribu tomēr atgādināt, ka, pirms mēs salīdzinām Latviju ar mūsu kaimiņvalstīm, derētu iepazīties ar to raksturojošiem lielumiem, jo Latvija tiešām Eiropā un, es domāju, arī pasaulē ir pietiekami unikāla valsts, lai kā daudziem šis vārds nepatīk. Unikāla valsts sakarā ar to, ka nevienā citā valstī okupācijas dēļ nav notikušas tik katastrofālas demogrāfiskās izmaiņas vai, pareizāk sakot, iedzīvotāju nacionālā sastāva izmaiņas. Salīdzinājums ar Igauniju ir nekorekts. Latvijā latviešu ir nepilni 56%, kamēr Igaunijā igauņu ir vairāk nekā 66%. Turklāt Igaunijas galvaspilsētā Tallinā, kur parasti izšķiras politika (politika, kā zināms, parasti izšķiras lielajās pilsētās), igauņu jau ir vairāk nekā puse. Latvijā sešās no septiņām lielākajām pilsētām latvieši ir mazākumā, turklāt divās lielākajās pilsētās - acīm redzamā mazākumā. Rīgā, galvaspilsētā, ir 38,8%, Daugavpilī - tikai 15%. Arī tādās divās vidēji lielās pilsētās kā Salaspilī un Olainē latvieši ir acīm redzamā mazākumā. Igaunijā no lielākajām pilsētām tikai divās - Kohtla-Jervē un Narvā - situācija ir līdzīga. Paldies Dievam, ka mūsu valdība nepalika pie vecā reģionālās reformas koncepcijas varianta, bet izvēlējās sākotnēji deviņus reģionus! Ja, nedod Dievs, valdība būtu palikusi pie vecā varianta, tad Dienvidlatgalē, kur ietilptu Daugavpils rajons un Daugavpils, Preiļu rajons, Krāslavas rajons, latviešu īpatsvars būtu tikai 24%, tātad mazāks par ceturto daļu. Kāpēc pragmatiskie igauņi izšķīrās par tādu risinājumu? Acīmredzot tāpēc, ka Igaunijā atšķirībā no Latvijas situācija ir tāda, ka krievvalodīgie iedzīvotāji dzīvo ārkārtīgi koncentrētā teritorijā Igaunijas ziemeļaustrumos, tas ir, Kohtla-Jervē, Narvā, Sillamē, Narva-Jēsū, un tur, pastāvot jebkādam vēlēšanu likumam, visticamākais, ka igauņi negūs vairākumu pašvaldībās. Turklāt gribu atgādināt, ka ir ļoti svarīgi, ka Igaunijā reģiona administrāciju ieceļ no augšas. Es atkārtoju - ieceļ no augšas. Pragmatiski domājot, mums visu laiku ir jāpatur prātā, ka Latvijā tas ir ļoti svarīgi - īstenot šo sabiedrības saliedēšanas politiku. Ir jāizaudzina paaudze, kurai latviskās vērtības nebūs svešas. Pēdējos gados latviešu mācībvalodas plūsmā audzēkņu skaits strauji pieaug, un pat Rīgā šobrīd vairāk nekā puse bērnu pirmajās klasēs jau mācās latvieu valodā. Kad šī paaudze izaugs, cienījamie kolēģi, tad varbūt arī Vēlēšanu likumu varēs grozīt, bet visticamāk, ka tas vispār nebūs nepieciešams, jo tie jau būs kļuvuši par Latvijas pilsoņiem, kuri perfekti runās latviski, cienīs mūsu kultūru un mūsu vēsturi un kuri, kā jau pilsoņi, varēs piedalīties vēlēšanās. Šobrīd, piešķirot vēlēšanu tiesības visiem, mēs varam radīt vienīgi nestabilitāti (es atkārtoju - nestabilitāti!) nevis stabilitāti, kā šeit no tribīnes apgalvoja, un izveidot tādas pašvaldības, kas nebūt necentīsies sekmēt sabiedrības saliedēšanas procesu. Lai nostiprinātos tendence iegūt izglītību latviešu valodā, pašvaldībās ir jāreorganizē izglītības tīkls. Ne tikai par autobusu pieturām, kā šeit minēja Jurkāna kungs, pašvaldībās lemj. Taču diez vai prokrieviski orientētie pašvaldību deputāti to darīs. Pārliecības, ka Latvijā visi cittautieši šobrīd ir tikpat lojāli Latvijai kā, piemēram, Daugavpils mērs Vidavskis…".
• 2000_04_06-seq201 language "lv".
• 2000_04_06-seq201 speaker Dzintars_Abikis-1952.
• 2000_04_06-seq201 mentions Q822919.
• 2000_04_06-seq201 mentions Q211.
• 2000_04_06-seq201 mentions Q2660080.
• 2000_04_06-seq201 mentions Q191.
• 2000_04_06-seq201 mentions Q193089.
• 2000_04_06-seq201 mentions Q80021.
• 2000_04_06-seq201 mentions Q1770.
• 2000_04_06-seq201 mentions Q102158.
• 2000_04_06-seq201 mentions Q2167554.
• 2000_04_06-seq201 mentions Q185172.
• 2000_04_06-seq201 mentions Q207748.
• 2000_04_06-seq201 mentions Q723372.