Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2000_03_30-seq145> ?p ?o. }
Showing items 1 to 8 of
8
with 100 items per page.
- 2000_03_30-seq145 type Speech.
- 2000_03_30-seq145 number "145".
- 2000_03_30-seq145 date "2000-03-30".
- 2000_03_30-seq145 isPartOf 2000_03_30.
- 2000_03_30-seq145 spokenAs 100.
- 2000_03_30-seq145 spokenText "Priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Tātad jautājums par to, lai vienu vai otru funkciju iekļautu starp regulējamām funkcijām, ir kompleksi saistīts ar atbildi uz vairākiem citiem jautājumiem. Pats principiālākais jautājums, protams, ir par to, kas izveido regulatoru. Tātad par to, cik liela ir šā regulatora neatkarība. Otrs ir jautājums par to, kādas būs regulatora funkcijas regulējamās nozarēs, jo dažādu valstu praksē sastopam dažādu pieeju. Regulators var daudz ko regulēt tajās nozarēs, bet var arī maz ko regulēt. Un trešais jautājums ir likumā iestrādātā finansiālā un arī citāda neatkarība. Patiesībā ir jābūt tā: jo regulators ir neatkarīgāks, jo mazāk funkciju tam jādod. Un otrādi. Šī izvēle tātad ir saistīta ar ļoti pragmatisku jautājumu - kādā veidā un ko regulēs? Ja mēs runājam par pasažieru pārvadājumiem, tad jāteic, ka parādās divas tādas pragmatiskas regulatoru funkcijas. Pirmais ir jautājums par tarifiem. Attiecībā uz tarifiem, kā jau minēts, principā šeit tieša regulēšana būtu izslēdzama. Taču pagaidām zināmā mērā tā pastāv. Ar tarifiem ir saistīts jautājums par dotācijām. Parasti nevienā valstī dotāciju politiku jeb valsts atbalsta politiku nedeleģē regulatoram. Un beidzot - jautājums par licencēm. Par to īpaši tika runāts arī Ministru kabineta diskusijā par šo jautājumu. Būtībā tās būtu iedalāmas divās galvenajās grupās. Viena veida licences dod zināmas tiesības nodarboties ar noteikta veida uzņēmējdarbību. Tātad tam, kas izsniedz licences, nav nekādā gadījumā tiesību atteikt licenci, ja attiecīgais uzņēmējs atbilst visiem parametriem. Un otrādi. Ir licences, kuras regulē tirgu. Tātad tur, kur ir ierobežoti resursi un kur zināmā mērā šīs licences izsniegšana ir saistīta ar valsts politiku, ar izvēli, ar gadījumu, kad pieprasa vairāki, kad ir jārīko konkursi un kad dabū šo licenci vai tiesības viens, divi vai daži... Visā visumā atbilde uz šo jautājumu diskusijā bija tāda, ka regulatoram varētu nodot šīs tehniskās lietas, proti, pieeju uzņēmējdarbībai, bet ka diez vai valstij vai pašvaldībām, vai tam, kas ir kompetents šajā attiecīgajā nozarē, vajadzētu atteikties no politiska rakstura lēmumiem un no atbildības pret vēlētājiem jautājumā par to, ka piešķir ierobežotus valsts resursus vai veic darbību ar kaut kādiem ierobežotiem resursiem. Attiecībā uz pasažieru pārvadājumiem pašlaik eksistē dažāda rakstura licencēšana. Pirmā attiecas uz pieeju tirgum: attiecīgais uzņēmums saņem licenci, ka tas var nodarboties ar autopārvadājumiem. No vienas puses, tā ir visai tehniska lieta, ar ko ļoti labi var nodarboties arī ministrija, bet, no otras puses, tie ir pilnīgi nododami regulatoram tādēļ, ka šajā ziņā nav politisku lēmumu un šis jautājums tiešām ir vispārīgs. Visiem ir piešķirams... Ja mēs runājam par maršruta licencēm, tad jāteic, ka maršruta licences dod ekskluzīvas tiesības braukt vienā vai otrā maršrutā un noteiktā laikā. Attiecībā uz šīm otrā veida licencēm patiesībā ir zināma veida politiska izšķiršanās. Kopumā, kamēr vairāki citi jautājumi līdz galam nav atrisināti, es aicinu noraidīt šo Salkazanova un Zalāna priekšlikumu, taču iespējams, ka trešajā lasījumā vajadzētu pārskatīt šo jautājumu.".
- 2000_03_30-seq145 language "lv".
- 2000_03_30-seq145 speaker Maris_Pukis.