Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2000_03_23-seq6> ?p ?o. }

• 2000_03_23-seq6 type Speech.
• 2000_03_23-seq6 number "6".
• 2000_03_23-seq6 date "2000-03-23".
• 2000_03_23-seq6 isPartOf 2000_03_23.
• 2000_03_23-seq6 spokenAs 125.
• 2000_03_23-seq6 spokenText "Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie Saeimas deputāti! Latvijas Republikas pilsoņi un iedzīvotāji! Es gribētu uzsvērt, ka šis likumprojekts ir, neapšaubāmi, nepieciešams un vajadzīgs un par likumprojektu būs ļoti nopietnas diskusijas šeit, Saeimā. Sociāldemokrātu frakcija ir nolēmusi atbalstīt tā nodošanu komisijām un gatavoties nopietnai politiskai diskusijai ar kolēģiem, un ceram, ka šajā diskusijā tiks ņemts vērā arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības viedoklis, kā arī darba devēju organizāciju viedokļi. Nebūs tā, ka valsts kā viena no trim sadarbības pusēm mēģinās ar spēku diktēt savus noteikumus. Tādas ir mūsu cerības. Es gribētu uzsvērt, ka darba tiesiskās attiecības pašreiz regulē vēl 1972. gadā pieņemtais Darba likumu kodekss, kurā gan ir izdarīti grozījumi, bet šie grozījumi tik tiešām neatbilst ekonomiskajai situācijai valstī un arī starptautiskajām tiesībām, kas Latvijai ir saistošas. Šā likuma atvēršana ir objektīvi nepieciešama, ja mēs gribam konsekventi ievērot Starptautiskās darba organizācijas konvencijas un Eiropas Savienības direktīvas un ja mēs gribam sakārtot darba tiesiskās attiecības tautsaimniecībā un vispār ekonomikā un veicināt tautsaimniecības konkurētspēju, eksporta attīstību, nodarbinātību, investīciju pieplūdi un uzņēmējdarbību. Taču es gribētu, kolēģi, uzsvērt to, kas mūs pašreiz neapmierina jau sagatavotajā Ministru kabineta priekšlikumā. Šeit ir vesela virkne lietu, kas, man liekas, ir jāpasaka jau pašā sākumā, lai deputātiem būtu iespējas frakcijās diskutēt un apsvērt savu personisko attieksmi un pozīciju. Pirmām kārtām jāteic, ka mums liekas, ka diez vai vajadzētu arodbiedrībām samazināt tās tiesības, kas tām līdz šim ir bijušas. Tagad, kā tas ir šajā likumprojektā, arodbiedrībām būs palikušas tiesības tikai saskaņot ar darba devēju... pieņemt lēmumu, saskaņojot ar darba devēju tikai tad, ja tiks atlaisti no darba arodbiedrības biedri. Pretējā gadījumā ir paredzētas konsultēšanās iespējas. Un nebūs vairs tā, kā tas līdz šim ir bijis, - ka atvaļinājumu grafiks bija jāpanāk praktiski diskusijas ceļā starp darba devēju un arodbiedrību. Tas pats attiecas uz papildu atvaļinājumiem, un tas pats attiecas arī uz maiņu darba ieviešanu un citām lietām, kas parasti ir bijušas arodbiedrības kompetencē. Es domāju, ka nebūtu arī pareizi, ja mēs arodbiedrībām liegtu Atmodas laikā piešķirtās tiesības, sabiedrisko kontroli pār darba aizsardzības jautājumiem. Arī šīs tiesības, manuprāt, arodbiedrībām nevajadzētu liegt, jo tās var tikai sekmēt darba drošību darba vietās, un tas ir pietiekami nopietni. Es gribētu arī uzsvērt, ka šeit ir virkne tādu pantu, kas izraisa manī zināmu neizpratni. Tāds ir, piemēram, 55. pants - “Minimālā darba alga”. Tajā ir teikts: “Minimālā darba alga nedrīkst būt mazāka par valsts noteikto minimumu. ” Kā redzam, 55. pantā ir izslēgts vārds “iztikas”, paliek tikai “valsts noteiktais minimums”. Godājamie kolēģi! Šādā situācijā mēs nonākam jaunattīstības valstu jeb tā saucamo trešo valstu līmenī, mēs varam sevi salīdzināt ar kādu Āfrikas valsti vai ar kādu citu tamlīdzīgu valsti, bet tur vismaz komunālie maksājumi, manuprāt, ir diezgan lēti. Jā, jā, Gundars Bērziņš saka, ka tur arī ziemas neesot, arī to ir Tautas partija ievērojusi. Tā. Ir vēl kas, ko es gribētu teikt šajā sakarā. Ir ļoti nopietns tas fakts, ka šis ierosinājums ir nācis tieši no Ministru kabineta, no mūsu Ministru prezidenta. Es tomēr ceru, ka viņš šo lietu vēlreiz apskatīs, jo tas ir pietiekami nopietns, asi politisks jautājums, un es domāju, ka sociāldemokrāti, neapšaubāmi, uzturēs spēkā prasību, lai jēdziens “iztikas minimums” šeit saglabātos. Un ir vēl viena lieta, kas ir jāpasaka. Par darbinieku civiltiesisko atbildību mēs diez vai varam runāt tā kā šeit - ka tiesa var darbinieka civiltiesisko atbildību samazināt, samērojot to ar viņa mantas stāvokli. Nu, tomēr vajadzētu padomāt, cik lielā mērā to var darīt, ja tā nav bijusi ļaunprātība. Un, kas attiecas uz bērnu kopšanas atvaļinājumu, tas tagad būs nevis trīs gadi, kā līdz šim, bet pusotra gada. Es domāju, ka tā ir ļoti asa, nopietna problēma, it īpaši demogrāfiskās krīzes situācijā, kad daudzus bērnudārzus slēdz privatizācijas dēļ un sociālās politikas panīkuma dēļ. Paldies par uzmanību.".
• 2000_03_23-seq6 language "lv".
• 2000_03_23-seq6 speaker Egils_Baldzens-1960.
• 2000_03_23-seq6 mentions Q822919.
• 2000_03_23-seq6 mentions Q211.
• 2000_03_23-seq6 mentions Q193089.
• 2000_03_23-seq6 mentions Q458.
• 2000_03_23-seq6 mentions Q1250133.
• 2000_03_23-seq6 mentions Q2484354.
• 2000_03_23-seq6 mentions Q5618600.