Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2000_03_23-seq391> ?p ?o. }

• 2000_03_23-seq391 type Speech.
• 2000_03_23-seq391 number "391".
• 2000_03_23-seq391 date "2000-03-23".
• 2000_03_23-seq391 isPartOf 2000_03_23.
• 2000_03_23-seq391 spokenAs 77.
• 2000_03_23-seq391 spokenText "Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Mēs mīlam bieži runāt par cilvēktiesībām. Runājot par cilvēktiesībām, mēs bieži vien runājam ļoti nekonkrēti par tām. Kā mēs zinām, cilvēktiesības ir daudzas un dažādas. Taču vismaz es piederu pie tiem juristiem, kuri vienmēr ir uzskatījuši, ka galvenās no visām cilvēktiesībām - nerunāsim par tiesībām uz dzīvību - ir tiesības uz īpašumu. Tiesības uz īpašumu ir pašas centrālākās cilvēktiesības. Tādēļ īpašuma ierobežošana, īpašuma atņemšana, īpašuma nacionalizācija, konfiskācija ir radījusi lielus politiskus satricinājumus. Es negribu, protams, dramatizēt šo situāciju, bet jāatzīst, ka arī nodokļu likumdošana aprobežo mūsu īpašumtiesības. No otras puses, protams, valstij un sabiedrībai ir tiesības prasīt, lai nodokļi tiktu maksāti, jo valsts ir jāuztur. Mēs zinām, ka nodokļu jautājumi vienmēr ir bijuši uzmanības centrā. Personām, kas piedāvā dažādus nodokļu grozījumus vai nodokļiem līdzīgus maksājumus, vienmēr ir tendence vai nu paplašināt, vai pārlieku sašaurināt šīs jomas, un ļoti bieži jākonstatē, ka trūkst pareizas juridiskas izpratnes. Šādas izpratnes trūkums tiek piesegts ar ekonomiskām izpratnēm, bet dažreiz ir pat tā, ka nav arī ekonomiskas izpratnes. Tā tas ir gadījies arī ar grozījumiem likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”. Tur, es domāju, ne visai pārdomāti ir ticis iestrādāts papildinājums 6. panta pirmās daļas 5. punktā. Taču, atbalstot šo Ministru kabineta likumdošanas iniciatīvu, lai šo jautājumu sakārtotu, es aicinu paskatīties uz šo problēmu plašāk. Pirmām kārtām jāatzīst, protams, savas kļūdas, jo kļūdu atzīšana jau nav tas patīkamākais notikums. Taču, lai uzturētu spēkā uzskatu par simts gudrākajām galvām, tomēr reizēm ir arī jāatzīst savas kļūdas. Kļūdas labāk ir labot, nevis neredzēt tās. Un tāpēc es domāju, ka šeit mēs varam izteikt pateicību laikrakstam “Dienas Bizness”, tā galvenajam redaktoram Jurim Paideram, kurš ir publiski un plaši norādījis uz šīm problēmām. Taču ir vairākas juridiski ekonomiskas problēmas, jo šajā punktā no senākiem laikiem ir saglabājusies vēl viena norma, kura arī ir tādā īpatnējā veidā aplikusi ar pavisam citu nodokļa normu pavisam citu izdevumu kategoriju. Proti, es gribu runāt par reprezentācijas izdevumiem. Jo automašīnu aplikšana ar šo nodokli - gan 25% apmērā, kas atbilst parastajai ienākuma nodokļa normai, - faktiski saasina uzmanību uz šiem jautājumiem. Jāsaka, ka vispār nodokļu likumdošana mums ir pietiekami sarežģīta un mēs bieži dzirdam kritiku par tās izstrādātājiem un it sevišķi par tās pielietotājiem. Taču es gribētu šobrīd runāt par to, kas ir mūsu uzmanības lokā, un tā ir likumdoana. Likumdošanai, sevišķi nodokļu likumdošanai, jābūt maksimāli vienkāršai, maksimāli skaidrai un saprotamai, skaidri pielietojamai. Ja mēs runājam par izdevumiem, kādi ir legālajā uzņēmējdarbībā, un zinām, ka gandrīz pusi uzņēmējdarbības vai saimniecisko aktivitāšu mūsu valstī aptver “melnā” jeb “ēnu” ekonomika, tad, es domāju, mums likumdošana jāsakārto tādā veidā, lai mūsu izdevumus padarītu “caurspīdīgus”, pārskatāmus, legālus un tiesiskus, nevis jāiet šo ceļu. Zināmā mērā es arī savulaik, atzīšos godīgi, esmu paudis šādus uzskatus, piedāvājot pieņemto normu: 25 % ienākuma nodokļa vietā kredītiestādes, tātad bankas, tika apliktas ar 40% ienākuma nodokli. No ekonomistiem un finansistiem pēc tam mēs dzirdējām daudzus pārmetumus par šo Augstākās padomes normu, un šodien tādas likumdošanā mums nav. Šoreiz ir tāda pati situācija. Es domāju, ka šie 40% ir saglabājušies no tiem laikiem, kad mēs uzskatījām, ka ir kaut kādas izdevumu kategorijas, kuru samazināšanu mēs panāksim, apliekot tās... Nekā tamlīdzīga! Pirmām kārtām tas sarežģī grāmatvedības uzskaiti maziem un vidējiem uzņēmumiem, kuros to bieži vien nedara specializēti grāmatveži. Tas ir ļoti sarežģīti un nevajadzīgi, tāpat kā tas tagad ir ar automobiļu uzskaites ieviešanu atsevišķi... Galvenais ir tas, ka, apliekot ar šo speciālo nodokli tos reprezentācijas izdevumus, samazinās saimnieciskā apgrozība un saimnieciskā aktivitāte, samazinās darba vietu skaits, samazinās pasūtījumu apjoms un tā tālāk. Kas tad ir šie reprezentācijas izdevumi? Šā panta izpratnē reprezentācijas izdevumi (es tagad citēju likumu) ir uzņēmuma izdevumi tā prestiža veidošanai un uzturēšanai sabiedrībā pieņemto standartu līmenī. Ja mēs atzīstam un runājam par sabiedrībā pieņemtajiem standartiem, tad mums tie ir jāatzīst kā legāli izdevumi. Un, ja mēs runājam par maltītēm vai par alkoholu, tad skaidri šeit norādām un izslēdzam alkoholu un ēdināšanu, kas šajā jomā var parādīties. Jo ne konferences, ne reprezentācijas priekšmetu izgatavošanu nevar uzskatīt par kādu pārmērīgu vai nepamatotu izdevumu, kas rodas saimnieciskajā darbībā. Vesela virkne... it sevišķi intelektuālās vai elektroniskās tehnoloģijas laikmetā tiek pārdota vesela virkne intelektuālu īpašumu, intelektuāli saražoti tiek pakalpojumi, kuriem ir milzīga nozīme reklāmas jomā, lai piesaistītu patērētājus. Un tā tālāk. Es šoreiz nemaz nerunāšu par ārvalstu ieguldījumiem, kuri šeit nenāk iekšā, ja ārvalstu ieguldītāji redz šeit šādas normas. Viņiem šeit nav ko darīt. Viņi dodas uz Igauniju! Skaidri un gaiši. Viņi dodas uz Igauniju vai pat uztur savu firmu Igaunijā, bet šeit veido tikai pārstāvniecības. Visu savu grāmatvedību viņi organizē Igaunijā vai, kā tas bija ar mašīnām, Lietuvā. Tas pats šeit notiek ar šiem jautājumiem. Tātad ir divas problēmas sakarā ar šo reprezentācijas izdevumu akceptēšanu. Pirmām kārtām samazinās saimnieciskā apgrozība un līdz ar to -saimnieciskā aktivitāte. Otrām kārtām samazinās ārvalstu investīcijas. Tehniskā ziņā tas ir ļoti sarežģīts grāmatvedības uzskaitījums, tādēļ uz tā pamata rodas daudzi un dažādi strīdi. Man kā juristam varbūt jāpriecājas par to, ka ir daudzi strīdi un var tiesāties, var strīdēties ar nodokļu inspekcijām šajos jautājumos. Taču es domāju, ka tā nav pareiza ideja. Es domāju, ka, atbalstot pirmajā lasījumā šo likumprojektu, ir jārunā par to, ka otrajā lasījumā šis punkts ir jāizslēdz un konkrēti jānorāda, kuri... Tātad alkohols... Un arī citi tamlīdzīgi izdevumi nav attiecināmi uz tādiem izdevumiem... Skaidri, gaiši un tieši! Taču šīs īpatnības sakarā ar tiem 40% un visu pārējo nav pamatotas. Paldies par uzmanību.".
• 2000_03_23-seq391 language "lv".
• 2000_03_23-seq391 speaker Linards_Mucins-1951.
• 2000_03_23-seq391 mentions Q37.
• 2000_03_23-seq391 mentions Q191.