Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2000_03_23-seq363> ?p ?o. }
Showing items 1 to 16 of
16
with 100 items per page.
- 2000_03_23-seq363 type Speech.
- 2000_03_23-seq363 number "363".
- 2000_03_23-seq363 date "2000-03-23".
- 2000_03_23-seq363 isPartOf 2000_03_23.
- 2000_03_23-seq363 spokenAs 37.
- 2000_03_23-seq363 spokenText "Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Es uzmanīgi noklausījos runātājus, un man radās dažas piezīmes, ko es gribētu pateikt. Pirmkārt. Es gribētu “Tēvzemei un Brīvībai” atgādināt, ka krievu tanki šeit ienāca 1939. gada oktobrī. Tā ka 17. jūnijs - tās ir tikai sekas visai tai notikumu “ķēdei”, par ko mums vajadzētu runāt, to pieminēt un varbūt katram klusi pie sevis padomāt. Otrkārt. Vesela rinda kļūdainu ārpolitisku lēmumu. Un, kā jau es teicu, 17. jūnijs diemžēl ir tikai sekas, nevis cēlonis. Kādi bija cēloņi? Manuprāt, bija trīs cēloņi. Pirmais. Ārkārtīgi neveiksmīga ārpolitika, runājot par neitralitāti un neprotot piesaistīt sev sabiedrotos. Otrais iemesls bija Baltijas militārās sadarbības neesamība - praktiskā neesamība. Mums bija gan armija, gan aizsargi, gan militārās mācības, gan attiecīgs budžets, taču tas viss izrādījās pilnīgi lieks. Varētu domāt, ka mēs gan savu armiju, gan visu militāro sadarbību uzturējām, lai vērstu pret kaut kādu citu ienaidnieku, lai gan populārais latviešu rakstnieks Andrievs Niedra teica, ka Latvijai ir tikai viena iespēja, tas ir, noslīkt krievu jūrā, krievu purvā, ja mēs nesapratīsim, kas mūs gaida. To viņš teica 20. gadu sākumā. 1924. gadā bija tiesa... Kā jūs zināt, Andrievs Niedra kritizēja ārkārtīgi kļūdaino Latvijas ārpolitiku, tajā skaitā nespēju piesaistīt Rietumu kapitālu 20. gadu sākumā, pieļautās kļūdas agrārreformā, kuru rezultāts bija tas, ka no šejienes tika izraidīti lielā mērā šie kapitāli jeb tika izraidīti cilvēki, kuriem bija šie kapitāli. Andrievs Niedra tika pasludināts par tautas nodevēju un izsūtīts no Latvijas. Es, protams, varu saprast, ka kāds var teikt: vai Latvija toreiz vispār bija tiesiska valsts? Vai vispār bija objektīva tiesa tajā laikā? Trešais un galvenais iemesls, ko es gribētu atgādināt dažiem šeit klātesošajiem, bija demokrātijas neesamība. Tas mums jāpasaka skaidri un gaiši. Somijā bija parlamentārā iekārta, somi spēja debatēt par šīm nepatīkamajām problēmām un nosargāt savu neatkarību. Latvijā parlamentārās demokrātijas trūkums noveda pie tā, ka netika šie jautājumi apspriesti kā tādi. Tāpēc es atbalstu “Tēvzemei un Brīvībai” iesniegto priekšlikumu. Es tomēr aicinu vēlreiz padomāt, cik svarīga ir parlamentārās demokrātijas nepieciešamība. Taču nemuļķosim un nemānīsim sevi, ka 17. jūnijs - tas ir pēdējais... Tas ir vienkārši pēdējais datums, ko mēs šeit varam atzīmēt, bet tās diemžēl ir tikai sekas. Tikai sekas tam, kas jau te notika pēc Molotova-Ribentropa pakta noslēgšanas. Un pēdējais. Vai Latvijai bija arī objektīva vēsture? Ja jūs palasāt 20. - 30. gadu vēstures grāmatas, tad redzat ... Man ir prieks, ka tagad vēsturnieki par to debatē. Vēstures grāmatas tika pārrakstītas vairākas reizes. Man patīk, ka pēdējā diskusijā žurnālā “Rīgas Laiks” jūs varat izlasīt, piemēram, par visām Ziemeļu kaujām... Tika falsificēta vēsture, un tika slēpti patiesie mērķi. Ja mums arī bija kāds sabiedrotais, tad viņam bija vajadzīgas kaut kādas teritorijas no Latvijas. Mēs esam vairākas reizes, kā jau es teicu, viltojuši vēsturi attiecībā uz Bermontu, jo Bermonta galvenais uzdevums bija nevis okupēt Latviju, bet piesaistīt Latvijas karaspēku, lai uzbruktu Pēterburgai un komunistiem. Un varbūt arī tā bija ļoti liela kļūda. Jārunā arī par vienu citu strīdīgu gadījumu, par kuru nevarēja runāt tajā laikā. Es negribu laika trūkuma dēļ šeit to visu analizēt, bet gribu tikai vēlreiz uzsvērt, ka nebija ne demokrātijas, ne parlamentārās iekārtas, ne objektīvas vēstures. Tāpēc, runājot par šiem jautājumiem, nevajadzētu lolot ilūzijas. Atbalstīt šo priekšlikumu, lai neatkārtotu šīs kļūdas, lai neuzturētu ilūzijas par neitralitāti, lai atmestu sīkās lietas, savstarpējās ķildas un sakārtotu varbūt arī mazāk svarīgas lietas... Es uzskatu, ka galvenais un pats būtiskākais mūsu mērķis ir kļūt par NATO dalībvalsti. Lai mums būtu garantija, ka nekad šāds 17. jūnijs neatkārtosies. Un pēdējais. Es gribētu visiem atgādināt, ka valsts neatkarību var nodrošināt tikai brīvi pilsoņi demokrātiskā sabiedrībā, nekas cits. Paldies par uzmanību.".
- 2000_03_23-seq363 language "lv".
- 2000_03_23-seq363 speaker Aleksandrs_Kirsteins-1948.
- 2000_03_23-seq363 mentions Q211.
- 2000_03_23-seq363 mentions Q2660080.
- 2000_03_23-seq363 mentions Q33.
- 2000_03_23-seq363 mentions Q39731.
- 2000_03_23-seq363 mentions Q4459436.
- 2000_03_23-seq363 mentions Q7184.
- 2000_03_23-seq363 mentions Q3899540.
- 2000_03_23-seq363 mentions Q510764.