Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2000_03_23-seq357> ?p ?o. }

• 2000_03_23-seq357 type Speech.
• 2000_03_23-seq357 number "357".
• 2000_03_23-seq357 date "2000-03-23".
• 2000_03_23-seq357 isPartOf 2000_03_23.
• 2000_03_23-seq357 spokenAs 37.
• 2000_03_23-seq357 spokenText "Augsti godātais Prezidij, cienījamie kolēģi un tie, kuri klausās radiopārraidi! Mēs runājam par vēsturi, bet vēsturi, tieši vai netieši, mēs veidojam arī šodien. Runājot par vēsturi, ir ļoti svarīgi saprast, kas notika un kāpēc notika, tam vajag dot izvērtējumu un nepieļaut šīs kļūdas vai šīs lietas turpmāk, lai nebūtu pēc gadiem desmit, piecdesmit vai simts Latvijas parlamentā atkal jādebatē par jaunām dienām, kas būtu līdzvērtīgas šim 17. jūnijam. Mani stimulēja nākt tribīnē Egila Baldzēna kunga runa. Jo kāpēc tad bija iespējama okupācija un kas toreiz notika? Protams, arī sociāldemokrāti ir devuši novērtējumu tam, kādā veidā notika atkāpšanās no demokrātijas, kāpēc tas varbūt kļuva iespējams, taču viņi līdz šim nav devuši vērtējumu savam necilajam ieguldījumam šinī procesā. Es saprotu, ka vadmotīvs, kas vadīja šo darbību, varbūt bija ilūzijas, mīti, kas vēlāk pārvērtās par traģēdiju un farsu. Ilūzijas, ka, piedaloties un veicinot okupācijas režīmu, šeit izdosies likvidēt nīsto totalitāro režīmu, ka tas izdosies un ka okupanti ļaus šo valsti pārvaldīt brīvi un demokrātiski. Kāpēc no pieciem bruņotajiem formējumiem sociāldemokrāti bija poļitruki četros no šiem bruņotajiem formējumiem? Kāpēc Bruno Kalniņš iesaistījās un staigāja ar sarkanu lenti, un aģitēja par šo lietu? Kāpēc lasīja lekciju par Staļina Konstitūcijas nozīmi Latvijā un aģitēja par šīm lietām? Es saprotu, ka tās bija ilūzijas, bet tā bija traģēdija. Tikai šādu cilvēku darbība bija pamats tam, lai šis režīms šeit varētu nostiprināties. Es neaicinu, kā saka, medīt raganas vai kaut kādā veidā… bet nevar veidot šodienu, valsts rītdienu un vēsturi, ko tieši vai netieši mēs tomēr rakstām šodien, neizvērtējot pagātni. Un tāpēc es aicinu arī sociāldemokrātus izvērtēt šo savu attīstības posmu, jo es saprotu, ka šobrīd partija, viņasprāt, ir atjaunota un līdz ar to nes arī atbildību par visām šīm lietām. Tas, manuprāt, ir ļoti svarīgi. Un tad, runājot par vakardienu, man ir jautājums: vai Latvijai šodien ir nelabvēļi? Vai Latvijai šodien ir ienaidnieki, kas vēlētos vai nu ar tankiem, vai ar citām varbūt daudz modernākām lietām nodibināt savu ietekmi, savu kārtību šeit? Un es nevaru atbildēt noliedzoši. Domāju, ka tādi spēki pasaulē šobrīd eksistē un ka šāda vēlme būtu arī šodien. Tad ir nākamais jautājums: ja šie naidīgie spēki gribētu to darīt, kāds būtu viņu scenārijs? Ko viņi darītu, lai līdz tam nonāktu? Manuprāt, pirmais, kas būtu nepieciešams, lai tiktu iedragāta valsts drošība, lai būtu iespējamas šīs lietas, ir destabilizēt situāciju, radot nedrošību un nestabilitāti. Un tad es gribu vēl jautāt: vai ar šo scenāriju sakrīt, teiksim, pedofilijas skandāls, vai sakrīt referendumi un citas lietas, kas atsevišķām politiskajām partijām pēc neveiksmīgām debatēm Saeimā liek destabilizēt situāciju, jo ar pensijām saistītais referendums Latvijas sabiedrībai izmaksāja nevis vienu miljonu latu, bet ne mazāk kā 12 miljonus latu. Arī finansu tirgus uz to noreaģēja, kāpa procentu likmes, un Latvijas sabiedrībai atsevišķu politiķu šī te vēlme kārtot savas attiecības un risināt savas neveiksmīgās problēmas izmaksāja 12 miljonus latu. Vai šodien šī pagātne neatkārtojas? Sociāldemokrātiem gan šodien, gan šogad būs iespēja pierādīt, ka viņi to vairs nepieļaus, jo nepārtraukti tomēr šīs partijas vārds, tieši vai netieši, ir saistīts ar bijušo okupācijas režīmu, ar tā represīvo struktūru saistītiem cilvēkiem. Tuvākajā laikā nešaubīgi Saeimā atkal būs balsojums par vienu cilvēku, kuru tiesas lēmums ir atzinis par VDK štata… robežsardzes štata darbinieku. Tāds būs jautājums, un šeit būs balsojums par vēsturi, šeit būs balsojums par nākotni. Vēl viena bīstama lieta, kas dod pamatu… kas liek paklājus zem tanku kāpurķēdēm, kuri šeit var ienākt varbūt tā tīri nosacīti, ir naida kurināšana starp dažādiem sabiedrības slāņiem Latvijā. Visauglīgākā augsne, kā mēs to šobrīd redzam pasaulē, un visgrūtāk apslāpējamie konflikti rodas uz nacionālā pamata, provocējot nacionālās nesaskaņas. Un tāpēc es aicinātu visus tos, kuri masveidā apvaino ļoti lielas sabiedrības daļas, saucot tās dažādos vārdos vai apvainojot kaut kādos noziegumos šobrīd, rūpīgi izvērtēt, kādas sekas tam būs. Nevajadzētu veicināt šādu konfliktu rašanās iespēju Latvijā, jo, ja šādu konfliktu esamība tiek pieļauta un eskalēta, tad tas ir visbūtiskākais ceļš uz to, lai šādas lietas varētu atkārtoties. Trešā lieta, ko vēlētos Latvijas ienaidnieki, ir graut Latvijas starptautisko prestižu. Tad paskatīsimies, vai pēdējās aktivitātes atsevišķos jautājumos nav šā plāna sastāvdaļa vai vismaz ļoti labi neiekļaujas tajā. Vai pie Brīvības pieminekļa var aiziet ar godīgu sirdsapziņu, kad pedofilijas papīri spiežas ārā no kabatām? Vai tā nav liekulība? Tāpēc, runājot par vēsturi, es aicinātu saprast to, ka mēs to veidojam arī šodien, ka mēs veidojam nākotnes pamatu, tāpēc, runājot par vēsturi, darīsim visu, lai šādas dienas vairs neparādītos. Balsojot par 17. jūniju, es balsošu par to, lai šādu dienu vairs nebūtu, lai mums, Saeimā, nebūtu represīvo struktūru bijušo darbinieku, lai mēs neveicinātu konfliktus, bet lai mēs nodrošinātu valsts attīstību. Paldies par uzmanību!".
• 2000_03_23-seq357 language "lv".
• 2000_03_23-seq357 speaker Gundars_Berzins-1959.
• 2000_03_23-seq357 mentions Q822919.
• 2000_03_23-seq357 mentions Q211.
• 2000_03_23-seq357 mentions Q43070.
• 2000_03_23-seq357 mentions Q80919.
• 2000_03_23-seq357 mentions Q16355734.
• 2000_03_23-seq357 mentions Q2634358.