Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2000_03_23-seq342> ?p ?o. }
Showing items 1 to 17 of
17
with 100 items per page.
- 2000_03_23-seq342 type Speech.
- 2000_03_23-seq342 number "342".
- 2000_03_23-seq342 date "2000-03-23".
- 2000_03_23-seq342 isPartOf 2000_03_23.
- 2000_03_23-seq342 spokenAs 125.
- 2000_03_23-seq342 spokenText "Godājamie kolēģi! Saeimas priekšsēdētāj! Latvijas Republikas iedzīvotāji! Es domāju, ka šis ir ļoti nopietns jautājums. Manuprāt, visiem ir skaidrs, ka 1940. gada 17. jūnijs bija okupācijas diena. Ir tikai dažādas vēlmes - šo faktu atzīt vai neatzīt. Tā ir politiska izšķiršanās. Katram politiskam spēkam ir jāpauž sava nostāja, kas arī būs kritērijs vēlētāju izvērtējumam, un katrai frakcijai, protams, ir savi vēlētāji un viņi ir atšķirīgi. Es gribētu uzsvērt arī to, ka mums vajadzētu tomēr saprast, ka ir jābūt šai atceres dienai, kas saistās ar šo okupācijas datumu. Jau 1928. gadā Rainis, īsi pirms savas nāves rakstīdams pēdējās savas atziņas, deva Latvijas tautai tādu novēlējumu, idejisko testamentu, kurā rakstīja: ja demokrātija kritīs, tad pēc kāda laika kritīs arī valsts neatkarība. Es domāju, šie politiski gudrie un savā ziņā pat liktenīgie atziņas vārdi ir ļoti nopietni. Arī izvērtējot visu to, ko mums Jurkāna kungs šeit nolasīja priekšā. Tie ir patiesi vārdi, ko teica Kārlis Ulmanis. Mēs varam runāt par šīm objektīvajām lietām. Par to, ka Lietuvas teritorija jau bija okupēta un ka pie Lietuvas un Latvijas robežas jau praktiski stāvēja karaspēks. Ka bija šis spiediens, bija Hitlera-Staļina pakts, kā to sauc visā Eiropā, nevis Ribentropa-Molotova pakts, kā mēs parasti to saucam. Visas šīs lietas bija. Bija arī tāda lieta kā Latvijas politisko spēku izšķiršanās, un tas bija 1934. gada 15. maijs. Satversme tika antikonstitucionāli apturēta, visas demokrātiskās iestādes tika padzītas un slēgtas. Arī vairāk nekā 1000 sabiedriskās organizācijas tajā laikā tika slēgtas, un viņu īpašumi tika nacionalizēti un pēc tam atsevišķos gadījumos privatizēti, nodoti citiem. Un tamlīdzīgi. Tāda ir bijusi visa šī situācija. Kāpēc es to atgādinu? Es to atgādinu tikai viena iemesla dēļ - nedrīkst būt tā, ka viena persona, lai kāda tā būtu, izšķirtos par tautas likteni. Vienmēr ir labāk, ja tas ir dažādu sabiedrības daļu, tautas daļu, pārstāvis - Saeima, parlaments, - un viņa ieceltā valdība. Tāpēc es gribētu uzsvērt arī to, ka no šā viedokļa - protams, arī no juridiskā viedokļa - viss, ko teica Kārlis Ulmanis tajā brīdī, bija pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmi, Latvijas Republikas likumiem, un ka pati viņa vara bija antikonstitucionāla. Un tāpēc mums, Latvijas Saeimai, šīs atziņas nav saistošas. Mans viedoklis ir skaidrs. Ja būtu Latvijai tobrīd bijusi arī demokrātija, ne tikai neatkarība, un ja tobrīd nebūtu arī autoritārs režīms bijis Igaunijā un Lietuvā, mūs būtu piemeklējis Somijas liktenis - bija gan karš, bet tas bija savu tiesību aizstāvēšanas liktenis. Tas, manuprāt, būtu bijis daudz labāk, kaut gan te daži mani kolēģi krata galvu. Es domāju, ka 1941. gada 14. jūnija radītie zaudējumi un daudzi citi zaudējumi, kas ir bijuši pēc tam, ir liecinājuši, ka tie, kas grib lēti no varmākām atpirkties, nekad to nav spējuši izdarīt. Paldies par uzmanību.".
- 2000_03_23-seq342 language "lv".
- 2000_03_23-seq342 speaker Egils_Baldzens-1960.
- 2000_03_23-seq342 mentions Q822919.
- 2000_03_23-seq342 mentions Q211.
- 2000_03_23-seq342 mentions Q37.
- 2000_03_23-seq342 mentions Q191.
- 2000_03_23-seq342 mentions Q193089.
- 2000_03_23-seq342 mentions Q33.
- 2000_03_23-seq342 mentions Q43070.
- 2000_03_23-seq342 mentions Q298041.
- 2000_03_23-seq342 mentions Q4119766.