Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2000_03_23-seq334> ?p ?o. }

• 2000_03_23-seq334 type Speech.
• 2000_03_23-seq334 number "334".
• 2000_03_23-seq334 date "2000-03-23".
• 2000_03_23-seq334 isPartOf 2000_03_23.
• 2000_03_23-seq334 spokenAs 40.
• 2000_03_23-seq334 spokenText "Cienījamie kolēģi! Šad un tad no dažādām mutēm izskan tādi vienreizēji jocīgi spriedelējumi - pārvilksim pagātnei svītru! Kas tad tā varētu izrunāties? Nu laikam jau tāds, kam personīgi būtu jākaunas par savu pagātni. Tāds, protams, šodien ar mocekļa izteiksmi sejā centīsies aicināt uz savdabīgu izpratni un vispārēju aizmirstību. Svītras pārvilkšana pagātnei nozīmē arī svītras pārvilkšanu pašam sev, netiekot pat līdz savam tēvam un kur nu vēl līdz vectēvam. Šķiet, kādam tas arī ir būtiski. Un īpaši svarīga šādas svītras vilkšanas vēlme ir tad, ja skaidri redzama pagātnē notikušā tieša ietekme uz šodienu. Baltijas valstis ir bijušas un arī būs krietni iekārojams kumoss jebkuram pasaules izrijējam. Jautājums ir tikai viens - kad attiecīgais rīma iedrošināsies platāk atplest savus žokļus. Tā tas notika 20. gadsimteņa 30. gados, kad cilvēknīdēju režīmi Eiropā atrada kopīgu valodu un sāka pamatīgi tuvināties, līdz 1939. gada 23. augustā parakstīja vienu no pasaules vēsturē visnožēlojamākajiem papīreļiem - tā saukto Molotova-Ribentropa paktu, paredzot tautu un valstu sadalīšanu un pārdalīšanu. Latvijai un citām Baltijas valstīm jau savlaicīgi bija paredzēts okupētu valstu liktenis. Pēc tam sekoja šī nežēlīgā Polijas okupēšana un dalīšana starp boļševikiem un fašistiem, kas šinī sakarā pat pamanījās sarīkot kopīgu parādi, lai viens otru apsveiktu ar kopīgi izdarītajiem noziegumiem. Nebija jau ilgi jāgaida arī Baltijas valstīm. Sākumā sarkanie prusaki ar sarkanām zvaigznēm pierē un citur sāka vazāties pa Latviju, Lietuvu un Igauniju, ārēji cenzdamies apgūt pareizu uzvedību pat sanitārajās telpās. Tiesa, parasti centība nevainagojās ar sekmēm. Piestūma savus izbadējušos ķermeņus ar Baltijas labumiem un klusībā gatavoja jaunas neģēlības. Un tad pienāca 17. jūnijs - tieši pirms 60 gadiem. Latviju acumirklī bāztin piebāza ar visādiem salašņām, kas bija tērpti gan sarkanarmiešu kankaros, gan raibu raibās civilo lupatās. Tieši 17. jūnijs atklāti ievadīja to procesu, kas nesa nāvi un iznīcību desmitiem tūkstošu latviešu tautas labāko pārstāvju, sagādāja ciešanas gandrīz katrai latviešu ģimenei. Ir pēdējais laiks 17. ūniju valstiski atzīt par Latvijas okupācijas dienu. Protams, ir un būs arī tādi savādi domājošie, kas lāgā nesaprot, kas tā tāda - Latvijas okupācija - ir. Nu ko lai par tādiem saka? Kas radīts rāpošanai, nav spējīgs pat notupties. 1940. gadā Rīgas stacijā pēc okupācijas viens sarkanais poļitruks arī mēģināja notupties, bet tik neveiksmīgi, ka, krītot sanitārtehniskajā telpā, pamatīgi sagraizīja dažas sava ķermeņa būtiskas sastāvdaļas. Arī tāda reizēm ir bijusi tā pagātne, ko daži pamatoti negrib atcerēties. Atsevišķi ir jārunā par to, kas notika Latvijā tūlīt pēc 17. jūnija: valstisko struktūru likvidēšana, viltus Saeimas vēlēšanu sarīkošana, piedāvājot tikai vienu - Maskavas apstiprinātu - sarakstu; simts Latvijas visneģēlīgāko nodevēju gļēvulīgā rīcība, 1940. gada 21. jūlijā pārkāpjot Satversmes pamatprincipus; dažu pakalpiņu māžošanās Maskavā 5. augustā. Līdztekus visam tam bija izļurkušajās smadzenēs dzimušie izsūtāmo saraksti, Latvijas sabiedrībā pazīstamu cilvēku apcietināšana un nogalināšana, kam sekoja pirmā masveida izsūtīšana 1941. gada 14. jūnijā. Otrā, kas bija iecerēta drīz pēc tam, nenotika tikai tāpēc, ka “tupeļu varoņi”, izsūtītāji, vāciešiem uzbrūkot, aizbēga no Latvijas. Viss turpmākais laika posmā no 1941. gada līdz 1991. gadam notikušais bija dažādo neģēlību turpinājums. Un tagad ir jautājums mums, Latvijas pilsoņu ievēlētiem tautas priekšstāvjiem: vai esam spējīgi vienoties par to, ka 17. jūnijs ir jāpasludina par Latvijas okupācijas dienu vai nē? Gribētos īpaši uzsvērt, ka tieši 17. jūnijā Latvija faktiski pilnībā zaudēja savu valstisko neatkarību, turpmāk paturot tikai savas juridiskās tiesības. Tāpēc arī minētais datums ir viens no tiem raksturīgajiem datumiem, kuri pastāvīgi jāatceras mūsu valstī. Bieži vien, kad esam iedrošinājušies kaut ko atklātāk pateikt par mūsu vēsturisko patiesību, atskan kāda drebelīga balstiņa: ko teiks citi, ko teiks pasaule, kā tad nu būs ar Krieviju? Jā, krietns skaits Latvijā dzīvojošo nav spējīgi aprast ar domu, ka viņu varas laikam ir jābeidzas. Citiem liekas, ka vislabākais paņēmiens, kā runāt ar pasaules sabiedrību, ir nemitīgi uz visām pusēm taisnoties. Taču vēl ir arī tādi, kas trulā vienaldzībā skatās uz visu notiekošo Latvijā un vienkārši nevēlas neko saprast. Jā, ko teiks pasaule, ja mēs vēlēsimies sev un citiem atgādināt, ko mums nesis 1940. gada 17. jūnijs? Vai tas nav smieklīgi un reizē nožēlojami - klausīties dažādos Latvijai veltītos, īpaši sacerētos nepelnītos pārmetumos par visādiem pārkāpumiem, kas esot vērsti pret Latvijā dzīvojošajiem nelatviešiem? Protams, šie sacerējumi ir īpaši sagatavoti. Cik nekaunīga ir to cilvēku rīcība, kas vēl 1991. gadā janvāra barikāžu laikā mēģināja izmantot pēdējās iecerētās iespējas! Garīgi pūstošā boļševiku čupiņa… Bet tūlīt pēc Krievijas pučistu izgāšanās jau nekaunīgi blenza uz ietekmīgām vietām Latvijas ekonomikā un politikā. Šie cilvēki mūsu valstī jūtas ārkārtīgi ērti un nejūt ne mazāko nožēlu par nodarīto. Tie ir arī starp pirmajiem “sprinteriem” uz starptautiskajām sūdzībnieku vietām ārpus Latvijas, lai kārtotu savas vajadzības. Godājamos latviešu leģionārus, kas zaudējuši desmitiem tūkstošu savu cīņas biedru un kas paši izgājuši visu frontes elli, sasprindzinājuši spēkus, cīnoties Kurzemes cietoksnī, cerēdami pēdējiem spēkiem aizstāvēt Latviju pret boļševisma atgriešanos, un kas izgājuši Gulaga nāves nometni, kaut kādi vēsturi nezinoši jefiņi nekaunīgi saukā par nacistiem. Vai nav jāaizbāž mute tiem Krievijas bļauriem, kas, slienājoties pie Latvijas vēstniecības ēkas Maskavā, pat nekaunas publiski apkaunot Latvijas Valsts prezidenti? Katrai tautai jāprot par savu taisnību cīnīties. Arī latviešiem. Starp citu, 4. jūlijs jau sen ir ierakstīts Latvijas atceres dienu sarakstā, bet Latvijai vēl joprojām ir jāsaņem dažādi papildu pārmetumi, ka vēl tas un tas būtu jāizdara. Paskatīsimies, kā šodien balsos te daži cilvēktiesību aizstāvji. Būs redzams, cik viņi ir spējīgi izprast latviešu tautas izciesto un vai viņiem ir vienādi godīga attieksme pret jebkuras tautas pārdzīvoto. Mūsu uzdevums ir ne tikai atcerēties Latvijā notikušo, atgādināt par to, bet arī skaidrot, runāt par notikušā ietekmi uz šodienas sabiedrību Latvijā, par okupācijas sekām un to likvidēšanas nepieciešamību. 1999. gada 11. jūnijā iznāca krājums “Okupācijas varu politika Latvijā: 1939. - 1991. ”. Tas ir pirmais Saeimas un valdības atbalstītais izdevums, kurš tagad tulkots angļu un krievu valodā, un šā tulkojuma atvēršanas svētki notiks rīt, 24. martā. Tā ir daļa no vajadzīgā darba. Saeima ir pieņēmusi Deklarāciju par Latvijas okupāciju, un tā nav domāta iekšējai lietošanai, kā to sludināja kāds, kas acīmredzot pirms šāda izteiciena pats bija kaut ko citu pārmērīgi iekšēji lietojis. Latvijas Republikas Saeimas un valdības pienākums ir visu Latvijas Republikas pilsoņu vārdā runāt par izciesto un pārdzīvoto un darīt visu, lai sabiedrība - gan Latvijā, gan tālu ārpus tās - skaidri zinātu, kas Latvijā ir noticis, ko Latvija ir pārcietusi, kādus zaudējumus piedzīvojusi un kādas tiesības uz gandarījumu ir gan Latvijas valstij, gan latviešu tautai. 17. jūnija kā Latvijas okupācijas dienas atzīšana var tikai nostiprināt pasaules sabiedrībā pārliecību par to, ka Latvijas valstij ir sava pašcieņa un vēlme atgādināt citiem ne tikai par saviem pienākumiem, bet arī par savām tiesībām. Paldies par uzmanību.".
• 2000_03_23-seq334 language "lv".
• 2000_03_23-seq334 speaker Juris_Dobelis-1940.
• 2000_03_23-seq334 mentions Q822919.
• 2000_03_23-seq334 mentions Q211.
• 2000_03_23-seq334 mentions Q649.
• 2000_03_23-seq334 mentions Q2660080.
• 2000_03_23-seq334 mentions Q37.
• 2000_03_23-seq334 mentions Q191.
• 2000_03_23-seq334 mentions Q193089.
• 2000_03_23-seq334 mentions Q39731.
• 2000_03_23-seq334 mentions Q159.
• 2000_03_23-seq334 mentions Q8436.
• 2000_03_23-seq334 mentions Q36.
• 2000_03_23-seq334 mentions Q161448.