Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2000_03_16-seq4> ?p ?o. }

• 2000_03_16-seq4 type Speech.
• 2000_03_16-seq4 number "4".
• 2000_03_16-seq4 date "2000-03-16".
• 2000_03_16-seq4 isPartOf 2000_03_16.
• 2000_03_16-seq4 spokenAs 40.
• 2000_03_16-seq4 spokenText "Labrīt, godātie deputāti! Minētais likumprojekts vēl pirms nodošanas komisijām tika izraisījis zināmu diskusiju vētru, taču šīs diskusijas pārsvarā nav bijušas pietiekoši nopietnas un izsvērtas. Es domāju, ka diskusijas par šo likumprojektu noteikti turpināsies Saeimas komisijās un ka mēs nonāksim pie kopsaucēja. Bet tomēr tagad mēģināšu pamatot likuma būtību. Pašreizējā likuma “Par tiesu varu” 68. panta otrajā daļā ir noteikts, ka tiesnesis var stāties amatā tikai pēc tam, kad viņš ir devis zvērestu Valsts prezidentam. Tas ir viens pants Tiesu varas likumā, kurā parādās Valsts prezidenta institūcija. Otrs pants, kur parādās Valsts prezidenta institūcija, ir 63. panta ceturtā daļa, kur jau pašreiz spēkā esošā redakcija nosaka, kā pagarināt Augstākās tiesas priekšsēdētāja pilnvaru termiņu, ja viņš ir sasniedzis maksimālo vecumu, tas ir, 70 gadu vecumu. Tad vienīgā iespēja izvirzīt Augstākās tiesas priekšsēdētāja pilnvaru termiņa pagarinājuma priekšlikumu Saeimai ir tikai Valsts prezidenta institūcijai. Citam šādu iespēju nav. Savukārt likumā ir citas normas, kuras nosaka zināmas funkcijas arī Ministru kabinetam. Tās ir divas normas, kuras nosaka, ka Ministru kabinets ir Augstākās tiesas priekšsēdētāja kandidatūras izvirzītājs, un arī tad, ja Augstākās tiesas priekšsēdētājs vēlas, lai viņu atbrīvo no amata, ierosinātājs ir Ministru kabinets. Priekšlikuma būtība ir tāda, lai, neizjaucot Satversmes 84. pantā noteikto, ka gala lēmumu pieņem Saeima par šīm tiesu varas amatpersonām, un grozot izvirzīšanas procedūru, mēs panāktu pašu galveno, kas ir noteikts gan mūsu likumos, gan arī dažādos starptautisko tiesību aktos. Un šeit pats galvenais ir politiskās neitralitātes princips, kas ir viens no pamatprincipiem, lai nodrošinātu objektīvu un neatkarīgu tiesu varu. Pašreiz situācija ir tāda, ka šīs politiskās neitralitātes princips tiek ignorēts gan ar tām normām, kurās teikts, ka Ministru kabinetam ir noteiktas funkcijas, gan arī ar tām normām, kur norādīts, ka tieslietu ministram kā politiski atbildīgai personai ir noteiktas funkcijas. Ja runājam par tieslietu ministra funkcijām, tad, protams, jaunajā likumā “Par tiesu varu”, kurš tiek izstrādāts Tieslietu ministrijā, būs normas, kurās būs runa par neatkarīgu tiesu administrācijas institūciju, tātad tiks nostiprināta arī tiesu varas neatkarība. Kāda pašreiz veidojas situācija atbilstoši spēkā esošajai redakcijai? Situācija ir tāda, ka politiski atbildīgās amatpersonas, kas saskaņā ar Satversmi ir tikai Ministru kabineta locekļi, piedalās politiskajā tirdzniecībā par konkrētiem tiesu varas amatiem, kas, pēc iesniedzēju viedokļa, nebūtu pareizi, tāpēc šī lieta būtu jānovērš. Daudzi izsaka apgalvojumus, ka tiek mainīts varu līdzsvars un ka Valsts prezidentam tiek noteiktas pārāk lielas pilnvaras. Tos, kuri izsaka šīs bažas, es varu nomierināt: Valsts prezidentam ir tiesības tikai un vienīgi ierosināt, bet galīgo lēmumu pieņem Saeima aizklātā balsojumā. Turklāt šis balsojums nav politisks, tāpēc ka šis balsojums ir aizklāts un katrs deputāts brīvi pauž savu gribu. Nobeigumā es tomēr aicinu tos, kuri savu frakciju sēdēs ir nolēmuši nebalsot par šo projektu, rūpīgi pārdomāt to, jo tādā gadījumā mēs izvairīsimies no nopietnas diskusijas par šo jautājumu. Jo tā problēma bija un pastāv. Tā problēma ir tāda, ka tiesu varas amati tiek iesaistīti politiskajā “tirdzniecībā” starp valdošajām partijām. Tas nedrīkst notikt tiesiskā valstī.".
• 2000_03_16-seq4 language "lv".
• 2000_03_16-seq4 speaker Dzintars_Rasnacs-1963.
• 2000_03_16-seq4 mentions Q822919.
• 2000_03_16-seq4 mentions Q1771611.