Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2000_03_09-seq623> ?p ?o. }

• 2000_03_09-seq623 type Speech.
• 2000_03_09-seq623 number "623".
• 2000_03_09-seq623 date "2000-03-09".
• 2000_03_09-seq623 isPartOf 2000_03_09.
• 2000_03_09-seq623 spokenAs 77.
• 2000_03_09-seq623 spokenText "Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es gandrīz pilnīgi piekrītu visam tam, ko teica mans cienījamais kolēģis un draugs Lagzdiņa kungs. Es gandrīz pilnīgi piekrītu arī visam tam, ko teica cienījamais kolēģis un deputāts Bērziņa kungs. Es piekrītu daudz kam no tā, ko teica šeit tie, kuri aicināja balsot par deputāta Segliņa priekšlikumu. Taču darba grupas, apakškomisijas un Juridiskās komisijas lēmums ir šāds. Es savus argumentus vēlreiz neatkārtošu. Tā ir ekonomiska kategorija. Mums nevajadzētu šajā likumā operēt ar ekonomiskām kategorijām. Es vēlreiz gribu teikt, ka mēs ejam uz priekšu, Lagzdiņa kungs. Uzņēmējdarbības likuma 1. pantā ir teikts, ka uzņēmējdarbība ir ilgstoša, sistemātiska kapitāla ieguldīšana. Tagad paskatieties šā likumprojekta 1. pantā - kapitālu mēs vairs neieguldām. Tas tad vairs nav noteicoais moments. Uzņēmējdarbības likuma 2. un 3. pantā ir skaidri un gaiši teikts, ka uzņēmēji ir tie, kas iegulda kapitālu. Šeit mēs skaidri atmetam šo pārejas laika koncepciju, ka tie ir visi - gan tie, kas iegulda, gan tie, kas nodarbojas… Tā teikt, šeit centrālais jautājums ir reģistrācija Komercreģistrā un paša komersanta darbība komercijā. Kapitāla ieguldīšana - tas nav noteicošais apstāklis. Es vienkārši gribu atgādināt, ka kapitāls nāk tur, kur ir droši. Kapitāls nāk tur, kur ir kārtība, tiesiskums un disciplīna. Kapitāls nāk tur, kur ir pazīstamas un saprotamas attiecības. Mēs vienmēr atgādinām Igauniju. Mums vienmēr Igaunija ir priekšā, un mums vienmēr Igaunija ir kā tāds labs ceļarādītājs gan uz Eiropas Savienību, gan uz sakārtotu tiesisko vidi. Igaunijā šāds likums saucas Komerclikums. Igaunijā šāds likums jau ir pieņemts pirms kāda laika. Igaunija ir uzaicināta uz iestāšanās sarunām Eiropas Savienībā. Mēs arī sāksim šīs sarunas. Tas arī ir viens no papildu argumentiem. Tādēļ es šeit komisijas vārdā varu tikai aicināt balsot pa daļām, bet balsot “pret”, noteikti balsot “pret”. Jo tā nav tikai vienkārša terminu maiņa. Es gribu šajā sakarā tomēr uzsvērt, ka ļoti bieži tādus nepietiekami solīdus argumentus izmantojam. Tātad noteicošais nav un nevar būt zīmogu, statūtu un citu šādu tehnisku jautājumu risināšana. Paskatieties! Atšķirībā no valdības… Pēdējais priekšlikums, kas ir pieņemts, ir Segliņa kunga priekšlikums, kurā ir teikts, ka mēs nevis pieņemsim šos pārejas noteikumus, kuri, es uzskatu, bija izstrādāti neprecīzi, bet spēkā stāšanās kārtību noteiksim ar speciālu likumu. Un tur mēs diskutēsim, vai vajag pārreģistrēties vai nevajag, vai der vecie zīmogi vai vecie statūti un cik ilgi der, un tā tālāk. Es jums varu apsolīt, ka tie jautājumi tiks sakārtoti bez zaudējumiem, bez izdevumiem, bez birokrātiskas vilcināšanās. Tā tas būs! Otrs moments. Par zemnieku saimniecībām. Tieši pretēji, - pieņemot Segliņa kunga piedāvājumu, pārejas noteikumu pēdējā punktā komisijas redakcijā mēs pasakām, ka mēs nepataisām zemniekus par komersantiem. Mēs nespiedīsim viņus iet šo sarežģīto ceļu. Es esmu jau runājis ar Kalvīša kungu valdības deklarācijas sastādīšanas laikā un radis sapratni, un esmu runājis arī ar Zemkopības ministrijas parlamentāro sekretāru Slaktera kungu par šiem jautājumiem un radis sapratni. Mēs iesim savu, specifisku ceļu. Mums nav jāspiež zemnieki un viņi jātracina, ka viņi visi tagad kļūs par komersantiem un nokļūs diezgan sarežģītās tehniskās situācijās. Ja viņi gribēs, viņi varēs kļūt. Bet mēs viņus nespiedīsim. Pirmajā likumprojekta variantā tomēr bija pateikts, ka visi individuālie uzņēmēji kļūs par komersantiem. Šeit mums ir jādod viņiem izvēles iespēja - vai viņi ies darboties komercijā vai neies, vai viņi darbosies uz savas zemes kā arodnodarbinātas personas. Es ceru, ka šajā ziņā mēs atradīsim sapratni Zemkopības ministrijā. Atceļot jēdzienu “zemnieka saimniecība”, mums ir komisijā un apakškomisijā plāni, kādā veidā saglabāt visus šos atvieglojumus, kas ir (to ir vesela rinda) nodokļu likumdošanā un citos - transportlīdzekļu reģistrācijas, apdrošināšanas un citos likumos. Piešķirt jēdzienam “zemnieka saimniecība” neatkarīgi no formas jaunu saturu, nevis paturēt tādu šauru, kāds tas ir šobrīd. Arī par to mums ir piedāvājumi Zemkopības ministrijai, un, kā es saprotu, ir sapratne no Zemkopības ministrijas puses. Līdz ar to šie argumenti, kas šeit skanēja, tomēr šinī jomā nav korekti. Runājot par skaitu, šeit radās strīds. Cienījamie deputāti! Jūs laikam nepētāt statistikas ziņas, to, ko mūsu Uzņēmumu reģistrs ziņo Eiropai un pasaulei, un mums pašiem par to, kā tas ir un kuri mums ir uzņēmēji. Es jums varu paskaidrot. Zemnieku saimniecības netiek ieskaitītas uzņēmēju kategorijā. Paskatiet visus šos ziņojumus! Zemnieki netiek ieskaitīti šajā sistēmā. Pat tad, ja viņi formāli ir ierakstīti Uzņēmumu reģistrā un viņu saimniecības sauc vai nu par zemnieku saimniecībām, vai kaut kā savādāk, viņi tiek izņemti ārā no šīs statistikas. Tā ka tas ir arī pēdējais arguments un iebildums pret to, ko šeit teica iepriekšējie runātāji. Es aicinu noraidīt deputāta Segliņa priekšlikumu.".
• 2000_03_09-seq623 language "lv".
• 2000_03_09-seq623 speaker Linards_Mucins-1951.
• 2000_03_09-seq623 mentions Q191.
• 2000_03_09-seq623 mentions Q193089.
• 2000_03_09-seq623 mentions Q458.