Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2000_03_09-seq599> ?p ?o. }

• 2000_03_09-seq599 type Speech.
• 2000_03_09-seq599 number "599".
• 2000_03_09-seq599 date "2000-03-09".
• 2000_03_09-seq599 isPartOf 2000_03_09.
• 2000_03_09-seq599 spokenAs 77.
• 2000_03_09-seq599 spokenText "Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Dokuments nr. 1689 - Komerclikums. Otrais lasījums. Komisija ir saņēmusi daudzus priekšlikumus. Pirms priekšlikumu izskatīšanas Juridiskajā komisijā mēs šos priekšlikumus izvērētājm kopā ar Juridisko biroju, kā arī attiecīgajā darba grupā. Kā jūs zināt, Juridiskās komisijas paspārnē darbojas Komerclikumdošanas apakškomisija, kura pirms ierosinājumu izskatīšanas Juridiskajā komisijā izskatīja visus šos priekšlikumus. 1. - deputāta Segliņa priekšlikums. Komisija to neatbalstīja, jo šis priekšlikums ir ar konceptuālu un būtisku saturu. Kāpēc komisija noraidīja šo priekšlikumu? Komisija šo priekšlikumu noraidīja vairāku aspektu dēļ, un es vēlos jums šo komisijas viedokli izklāstīt. Pirmām kārtām gan uzņēmējdarbība, gan arī uzņēmējs vēsturiski izveidojās Latvijā pārejas periodā - tajā pārejas periodā, kad 1990. gadā mēs šajā pašā zālē, arī man piedaloties, veidojām šo likumdošanu un izvēlējāmies šo terminoloģiju. Ko es varu teikt? Arī eksperti - Juridiskais birojs, apakškomisija, darba grupa un Juridiskā komisija - neatbalstot šo priekšlikumu, uzskatīja par svarīgu faktu, ka tas konceptuāli maina visa likuma būtību. Pirmām kārtām tika atzīmēts, ka šis jēdziens “uzņēmējs” ir ekonomiska kategorija, taču šajā likumā mums ir jāoperē ar juridiskām kategorijām. Otrs un pats svarīgākais aspekts šajā jautājumā ir tas, ka mūsdienu likumdošanā, kā tas ir iegājies tradicionāli un arī psiholoģiski, daudzi pievērš uzmanību tam, ka šis ir daudz plašāks jēdziens nekā šobrīd piedāvātais vārds “komersants” un “komercdarbība”. Kāpēc tas ir plašāks? Tas ir plašāks tāpēc, ka tas aptver ne tikai pašu šo darbību un paša subjekta stāšanos šajās attiecībās saskaņā ar Komerclikumu, bet arī tāpēc, ka tas aptver kapitāla ieguldīšanu. Saskaņā ar patlaban spēkā esošo likumdošanu uzņēmējs ir tas, kas iegulda kapitālu. Savukārt mums ir nepieciešams šo kapitāla ieguldīšanu šajā likumā nošķirt. Un tas ir pats svarīgākais konceptuālais risinājums, ka mēs par komersantiem saucam tikai attiecīgajā komercreģistrā reģistrētās personas. Tās, kuras iegulda attiecīgo kapitālu un kurām pieder akcijas, mums nešķiet svarīgas. No ekonomiskā viedokļa raugoties, mēs tās varbūt varam saukt par uzņēmējiem, taču mums šobrīd interesē tieši šīs tiesiskās attiecības, kas veidojas starp komersantiem - tātad starp tām fiziskajām vai juridiskajām personām vai to grupām, kuras ir reģistrētas Komerclikumā un komercreģistrā un kuras veido savas tiesiskās attiecības šā te likuma robežās. Ja mēs atceramies šā likuma vēsturi, tad atmiņā nāk tas, ka daudzi, protams, varbūt tajā laikā nodarbojās ar citām lietām. Pirmais projekts tā arī saucās - “Tirdzniecības likums”, jo pēc latviešu valodas tradīcijas līdz 1940. gadam šīs personas un šo darbību bija pieņemts saukt par tirdzniecību. Un tad nu mēs varam runāt, ka varbūt arī mums būtu jālieto jēdziens “Tirdzniecības likums”, jālieto jēdziens “tirgotājs”, jālieto jēdziens “tirdznieciskā darbība”. Taču, izanalizējot to darba grupās, ko bija radījušas vairākas valdības, mēs atteicāmies no šā jēdziena tā aspekta pēc, ka šim jēdzienam piemīt zināma nedaudz novecojusi pieeja un ka sadzīvē mēs ar šo vārdu “tirgotājs”, protams, apzīmējam kaut ko citu, lai gan tajā pašā laikā visās Eiropas kontinenta valstīs un savā būtībā arī franciski vārds “komersants” nozīmē to pašu ko “tirgotājs”, jo neviens ražotājs taču neražo produkciju savām vajadzībām, lai uzkrātu to priekš sevis un neko tālāk ar to nedarītu. Jebkurš, kas kaut ko ražo, to arī tirgo, un noteicošais šeit ir nevis ražošana, bet tirdzniecība. Trešais moments, ko es gribētu uzsvērt, ir tas, ka mums ir jānovelk zināma politiska un ne tikai juridiska svītra zem šā pārejas perioda, kas sākās 1990. gadā. Tātad, nonākot, kā šeit tiek piedāvāts, 2001. gada 1. janvārī, kad šis likums stāsies spēkā, ieejot šajā jaunajā periodā, mēs pasakām, ka šajā jomā un šajās attiecībās ir beigusi funkcionēt pārejas perioda likumdošana, ir beigušas funkcionēt pārejas perioda attiecības, un tāpēc mēs deklarējam, ka ir jārada jauni jēdzieni, ir jārada jauni termini, un tie ir “komersants”, “komercdarbība”, “komercreģistrs” un tā tālāk. Taču tajā pašā laikā mēs zem šīm attiecībām pavelkam svītru un sakām, ka mēs veidojam jaunas attiecības, ka ir beigušas eksistēt un netiks vairs izmantotas šīs jauktās padomju un Rietumu tiesiskās attiecības, kad mēs likumdošanā dažus elementus paņemam no Rietumu tiesiskās sistēmas, bet dažos aspektos gribam saglabāt savu padomisko gan juridisko, gan psiholoģisko izpratni. Mēs turamies pie šā vecā, un zem tā daļēji ir atrodams padomisko tiesību elementu mistrojums ar Rietumu tiesībām. Tādi ir šie galvenie argumenti, kāpēc Juridiskā komisija uzklausīja gan darba grupu, gan apakškomisiju un neatbalstīja šo deputāta Segliņa priekšlikumu. No savas puses es vēl gribu uzsvērt dažus politiskus momentus šajā sakarā. Komerclikumu Saeimā ir iesniedzis Latvijas Republikas Ministru kabinets, kurš arī šobrīd eksistē un kurš, lai gan ir mainījušies ministri un personas, tomēr ir uzskatāms par šīs valsts Ministru kabinetu. Turklāt visu laiku gan Krasta kunga vadītais Ministru kabinets ir uzturējis spēkā šo koncepciju, gan darba grupas, kas bija Tieslietu ministrijā un vēl pirms tam, ir izšķīrušās par šo koncepciju, gan arī Krištopana kunga vadītais Ministru kabinets ir uzturējis spēkā šo koncepciju. Neviens netika iesniedzis Juridiskajā komisijā nekādus priekšlikumus par to, ka būtu konceptuāli jāatsakās no šiem terminiem, no šīs te pieejas, un ka būtu šeit kaut kas jāmaina. Tāpat, nedz debatējot pirmajā lasījumā, nedz arī gatavojot otro lasījumu, valdība pēkšņi nav nolēmusi mainīt savu koncepciju, nav atteikusies no šā progresīvā termina, no šā progresīvā soļa uz priekšu. Tā oficiāli nav piedāvājusi šeit mainīt šo terminoloģiju, no “uzņēmēja” pārejot uz “komersantu”. Arī tajās pārrunu un tikšanās reizēs, kas man regulāri bija ar Tieslietu ministrijas darbiniekiem un ar pašu tieslietu ministru Birkava kungu, vienmēr ir tikusi uzsvērta šā likumprojekta nepieciešamība, lai varētu notikt integrācija Eiropas Savienībā. Ir bijusi runa par to, ka šis likums ir jāpieņem, ka tas mums ir vajadzīgs sarunu sākšanai par iestāšanos Eiropas Savienībā, ka tas mums ir svarīgs. Nekad ne ar ne vienu vārdu nav norādīts, ka mums būtu jāatsakās no kādiem soļiem ceļā uz priekšu vai ka būtu jāveido kaut kādi kompromisi ar pārejas laika likumdošanu, ar pārejas laika terminoloģiju, ar pārejas laika pusvārdiem, pussoļiem un pusjēdzieniem. Tāpēc es gribu vēlreiz akcentēt, ka šādus priekšlikumus ne no valdības, ne no ministrijas, ne no Eiropas integrācijas biroja mēs neesam saņēmuši. Tie tad arī ir šie organizatoriskie aspekti, kāpēc mēs turpinājām debates visu šā likumprojekta izskatīšanas laiku. Arī otrā lasījuma sagatavošanas laiks bija, varētu teikt, diezgan liels. Un visu šo laiku mēs esam izmantojuši šo terminoloģiju, jo tā nav tikai terminoloģija. Tā ir būtība! Bet, grozot šo būtību, mēs grozām arī visu likumu. Tad jau viss šis likums faktiski ir jāņem atpakaļ un jāpārstrādā pēc būtības. Tāpēc es aicinu neatbalstīt deputāta Segliņa priekšlikumu.".
• 2000_03_09-seq599 language "lv".
• 2000_03_09-seq599 speaker Linards_Mucins-1951.
• 2000_03_09-seq599 mentions Q822919.
• 2000_03_09-seq599 mentions Q211.
• 2000_03_09-seq599 mentions Q193089.
• 2000_03_09-seq599 mentions Q458.
• 2000_03_09-seq599 mentions Q1771611.
• 2000_03_09-seq599 mentions Q2167704.
• 2000_03_09-seq599 mentions Q2502537.