Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2000_03_09-seq153> ?p ?o. }

• 2000_03_09-seq153 type Speech.
• 2000_03_09-seq153 number "153".
• 2000_03_09-seq153 date "2000-03-09".
• 2000_03_09-seq153 isPartOf 2000_03_09.
• 2000_03_09-seq153 spokenAs 30.
• 2000_03_09-seq153 spokenText "(Runā angliski. Tulkojums.) Spīkera kungs! Dārgie draugi! Līdzpilsoņi! Kā jūs varbūt zināt, kādu īsu laika sprīdi es mācīju vēsturi, pirms sāku darboties politikā. Tas bija pirms kādiem 40 gadiem. Politiķim jebkuras vēstures zināšanas ir ārkārtīgi nozīmīgas. Man kā Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas prezidentam zināšanas par mūsu dalībvalstu pagātni palīdz labāk izprast šo valstu šīsdienas realitāti. Es ļoti labi saprotu, cik daudz latviešu tautai nācies ciest, pirms tā atkal atguva ilgi gaidīto brīvību un neatkarību. Šajā cīņā daudzi bezgala smagi cieta. Desmitiem tūkstošu cilvēku tika deportēti, un daudzi zaudēja arī savu dzīvību. Gandrīz pieci gadu desmiti pēc Otrā pasaules kara beigām ir atnesuši cerības, uzplauksmes izredzes un ilgstošu brīvību gandrīz pusei Eiropas valstu. Latvieši kopā ar saviem Baltijas valstu kaimiņiem un citām tautām gluži vienkārši pazuda padomju komunisma melnās ideoloģijas bedrē. Jums nekad nevajadzētu aizmirst to! Nedz arī jums vajadzētu aizmirst tos veltīgi pavadītos gadus, nedz arī tās dzīvības, kas tika zaudētas. Tāpat jums nekad nevajadzētu aizmirst arī tās šausmas un noziegumus, kas tika izdarīti nacistu okupācijas periodā. Jums šīs atmiņas vajadzīgas tāpēc, lai jūs varētu novērtēt nākotni - brīvu, tolerantu un taisnīgu, tas ir, taisnīgumu visiem. Jāatceras tie notikumi, kas bija Rumbulā. Tos nekad nedrīkst aizmirst! Šīs nākotnes kontūras, kādas paveras Latvijai un latviešiem, jau šobrīd ir redzamas. Šī brīnišķīgā tauta! Reiz jau pilnīgi šķita, ka tā ir nolemta kalpībai, taču tagad tai atkal ir izdevība pašai izteikt sevi, pierādīt sevi, nodrošināt sev vietu un reputāciju uz lielās pasaules skatuves. Latvijas Nacionālās atmodas vadoņi Krišjānis Valdemārs, Juris Alunāns, Atis Kronvalds un citi, kuri nekad nezaudēja ticību, ir pelnījuši, lai patiešām šī izdevība tagad tiktu izmantota no visas sirds un augstsirdīgi. Jūs runājat tādā valodā, kas ir unikāla visā pasaulē. Tas ir neaizstājams dārgums. Tas ir kā zelta šķirstiņš, kurā, neskatoties uz visām nedienām un ļaunumiem, jūsu kultūra tomēr ir izlolota un saglabāta. Uz šā fona neatkarība ir radījusi iespēju demokrātiskai politiskai attīstībai un lielākai labklājībai visiem šajā valstī, kas ir cieši nolēmusi iesakņoties Eiropā. To ir atzinuši un apstiprinājuši šeit, Latvijā, gan latvieši, gan arī nelatvieši, kuri balsoja par neatkarību apmēram pirms desmit gadiem notikušajā tautas nobalsošanā. Tāpēc ir būtiski svarīgi radīt tādus apstākļus - un jo ātrāk, jo labāk -, kuros visi cilvēki, kas dzīvo jūsu valstī, varētu pilnībā ziedot sevi šai valstij, arī pilnībā gūt labumu no šīs jaunās, brīvās un demokrātiskās Latvijas. Jūsu varas iestādes ir panākušas ievērojamu progresu šajā ziņā. Nepieciešamie likumdošanas akti, kas sagatavoti ar ārzemju ekspertu palīdzību, to skaitā ar Eiropas Padomes ekspertu palīdzību, ir pieņemti, un es jums par to gribu izteikt atzinību. Kas varbūt vēl būtu nepieciešams? Tas acīmredzot ir ļoti grūts uzdevums - jāuzlabo attieksme no abām pusēm, lai būtu labāka savstarpējā sapratne. Nelatviešiem noteikti aktīvāk jāpiedalās un jāizmanto visas viņiem dotās iespējas, lai varētu integrēties kā šīs valsts pilsoņi. Tas progress, ko Latvija ir sasniegusi, sākot ceļu no ļoti smaga izejas punkta, lai kļūtu par Eiropas Savienības dalībvalstu kandidāti, varētu kalpot kā nozīmīgs stimuls šajā ziņā. Lielākajam pilsoņu vairākumam, no savas puses, vajadzētu viennozīmīgi demonstrēt savu gribu pieņemt šos nepilsoņus par līdzpilsoņiem ar vienlīdzīgām tiesībām, lai arī viņi justos šeit gaidīti. Atkal un atkal, kad es apmeklēju kādu mazāku - šeit es domāju ģeogrāfiskā ziņā mazāku - Eiropas Padomes valsti, mani ļoti aizkustina tā nelokāmā drosme, kāda piemīt mazām tautām. Lielām tautām, arī tādai, pie kuras piederu es, nav nepieciešamības sevi izteikt, jo šo valstu apjomi un arīdzan varas potences jau ļauj viņām justies droši un ietekmīgi, turpretī mazām tautām jācīnās, lai tās varētu izdzīvot. Un tomēr jāsaka, ka tās ļoti bieži ir kā mazi briljantiņi ceļa putekļos. Pašā Eiropas Padomē mazajām valstīm ir ļoti nozīmīga un efektīva loma. Arvien biežāk un biežāk es nonāku pie secinājuma, ka, cenšoties paplašināt brīvības zonu un nostiprināt cieņu pret mūsu vērtībām visā kontinentā, mums būs vairāk jābalstās uz mazajām valstīm, kuras netiecas pēc varas, bet kuras ir uzticīgas brīvībai un taisnīgumam, kuras strādā kopā, nevis kā lielās valstis, kuras ļoti bieži ieslīd pašapmierinātībā. Es lieku lielas cerības uz jūsu valsti, kad tā šā gada novembrī kļūs par Eiropas Padomes Ministru komitejas prezidējošo valsti. Es esmu pārliecināts, ka jūs ieviesīsiet arī daudz ko jaunu, stājoties pie Eiropas Padomes vadības stūres. Jūs varat rēķināties ar Asamblejas stingru atbalstu. Es ceru, ka vēl arvien būšu šīs Asamblejas prezidents. Mēs esam veikuši lielu ceļa gabalu kopš 1949. gada, kad Eiropas Padomi izveidoja cilvēki, kuriem bija vīzija par to, ka pēc nežēlīgā un postošā konflikta var izveidot jaunu Eiropu, tādu Eiropu, kas balstītos uz taisnīgumu, brīvību un labāku dzīvi ikvienam. Mēs esam daudz ko paveikuši, lai šī vīzija kļūtu par realitāti, tomēr atkal laiku pa laikam parādās jauni draudi mūsu kolektīvajai stabilitātei, un tāpēc mums vienmēr jābūt modriem, īstenojot Eiropas Padomes izvirzītos mērķus. Kosovā NATO vadītā alianse izmantoja spēku, lai apstādinātu drausmīgās etniskās tīrīšanas akcijas, kādas tika veiktas no serbu spēku puses pret albāņiem. Militārās akcijas pret Dienvidslāvijas Federatīvo Republiku mainīja koncepciju par to, kas ir humāna iejaukšanās. Galīgo atbildi uz jautājumu, vai tik tiešām šādu iejaukšanos var attaisnot - un no tās būs atkarīgs daudzu līdzīgu pūliņu liktenis nākotnē -, dos tā miera kvalitāte, kāds sekos šīm aktivitātēm. Un tāpēc, lūk, ir tik ārkārtīgi svarīgi, ka mēs tiešām gūstam panākumus Kosovā, un tāpēc Asambleja vienmēr pastāv uz to, lai Eiropas Padomes iesaistīšanās būtu aktīvāka. Lai panāktu taisnīgu mieru, Kosovā nepieciešama likumu vara, funkcionējošas demokrātiskas institūcijas, jāievēro cilvēktiesības un minoritāšu tiesības un jāpanāk lielāka iecietība. Tās visas ir tās jomas, kurās mūsu organizācijai ir ļoti plaša pieredze un zināšanas, taču visi tie pūliņi, kādus veic starptautiskā sabiedrība ar Apvienoto Nāciju, EDSO, Eiropas Padomes, K-FOR un citu organizāciju palīdzību, būs veltīgi, ja cilvēki Kosovā - arī albāņi un serbi - neapzināsies, ka nepārtrauktais naids un vardarbība citam pret citu, atņem reālistiskas perspektīvas, ka viņu nākotne un arī viņu bērnu nākotne būs labāka par pagātni. Haidera vadītās Brīvības partijas nākšana pie varas Austrijā izraisīja protesta vilni visā Eiropā, kura kulminācijā Eiropas Savienības 14 dalībvalstis - Austrijas partneres - pieņēma divpusējas sankcijas. Protams, nav šaubu, ka Brīvības partijas piedalīšanās Austrijas valdībā dod pamatu šādām bažām. Mēs atbalstām, protams, plurālismu, bet tādēļ nedrīkst noniecināt tādas vērtības kā tolerance un antirasisms. Taču, izsakot savas bažas, mums vajadzētu būt ļoti piesardzīgiem, lai neiejauktos Austrijas elektorāta brīvi paustajā gribā. Aizstāvot demokrātiju, arī mums pašiem jāievēro demokrātijas likumi. Mums, protams, jāvadās pēc saviem uzskatiem un jāizdara secinājumi par to, kā Austrijas valdības koalīcija rīkojas, kādus mērķus tā pasludina un kādu politiku tā pauž. Tomēr pats galvenais ir tas, ka situācija valstī nav atkarīga tikai no likumiem, bet arī no nostājas, kāda tiek kultivēta sabiedrībā, un mēs, protams, ļoti cieši sekosim tam, vai šī nostāja būs brīva un atklāta vai tiks ierobežota. Mums vienmēr būtu arī skaidri jāapzinās, ka tā nav tikai Austrijas problēma un ka mums, kas vēlamies veidot tolerantu Eiropu, kurā ērti justos dažādi iedzīvotāji, būs jāsastopas ar daudzām grūtībām. Runa nav tikai par imigrācijas likumiem un citiem likumdošanas aktiem, kas saistīti ar cittautiešiem. Daži masu mediji cenšas aktīvi veicināt ksenofobiju un neiecietīgu attieksmi arī manā valstī. To dara arī daudzi politiķi, mēģinādami lēti iegūt vēlētāju balsis. Viena mācībstunda, ko es gribētu pieminēt sakarā ar Austriju, ir tāda, ka Eiropas demokrātiskās sabiedrības reakcija ir parādījusi, cik jutīga tā ir pret tādām lietām kā holokausts, nacistiskā režīma kriminālais raksturs, uz kurām ir vērsti daži Haidera jau bēdīgi slavenie, pretrunīgie paziņojumi. Neviens nekad necietīs tādus vārdus vai rīcību, kas mēģinātu reabilitēt tos, kuri ir atbildīgi par noziegumiem pret ebreju tautu. Tas liek domāt par vērtību sistēmu un par visu to, kas savā laikā ir noticis. Protams, Eiropas Padome ir izveidota pirms pusgadsimta, lai cīnītos pret šāda veida noziegumu atkārtošanos. Čečenijas karš acīmredzot šobrīd ir viena no vissmagākajām problēmām, kas ir ļoti redzamā pretrunā ar to, ko mēs saprotam ar cilvēktiesībām. Krievija, no vienas puses, nav Dienvidslāvijas Federatīvā Republika, kuru pārvalda kara noziegumos apsūdzēts cilvēks, Krievija galu galā ir Eiropas Padomes dalībvalsts, un kā tāda tā ir uzņēmusies saistības cilvēktiesību jomā. Taču Čečenijā šobrīd notiek karš, kurā cieš un tiek nogalināti ļoti daudzi nevainīgi civiliedzīvotāji. Mēs saņemam ziņojumus no drošiem avotiem par to, ka ļoti plaši tiek pārkāptas cilvēktiesības un ir novērojamas ļaundarības no Krievijas spēku puses. To, ko dara Krievijas varas iestādes, lai izpētītu šos apgalvojumus un novērstu līdzīgus nodarījumus nākotnē, šobrīd var uzskatīt par pilnīgi nepietiekamu. Pēdējā Parlamentārās Asamblejas sesijā tika pieņemts dokuments, kurā bija ietverti desmit nosacījumi Krievijai. Šie nosacījumi daudz skaidrākā un drošākā formā atkārto tās pašas prasības, kuras pagājušā gada oktobrī izteica Pastāvīgā komiteja un decembrī - Asamblejas birojs. Prasības ietver aicinājumu nekavējoties pārtraukt karadarbību, uzsākt politisko dialogu, ievērot cilvēktiesības un nodrošināt brīvu klātbūtni starptautiskajām humānajām organizācijām un medijiem. Tuvākajās dienās Asamblejas delegācija apmeklēs Krieviju, lai novērtētu, kā šīs prasības tiek ievērotas, lai gan jau tagad ir skaidrs, ka tās nav ievērotas. Aprīlī, balstoties uz mūsu ziņotāju sagatavotu informāciju, mums būs veicams ļoti grūts pienākums - proti, jāizvērtē, kā mūsu organizācijas galveno darbības mērķi - aizstāvēt cilvēktiesības - varētu izmantot Čečenijas notikumu kontekstā. Protams, būs arī tādi, kas teiks, ka ir nepieciešamas ļoti lielas pūles, lai kaut ko uzlabotu dialoga ceļā. Daži varbūt domās, ka mums vispār ir jāpārtrauc šie sakari, tomēr jebkurā gadījumā mums būs jāpieņem lēmums. Es atzīstu: no manas runas izriet, ka šobrīd Eiropas tēls nav tas spožākais un gaišākais, bet, manuprāt, vispirms ir jātiek galā ar problēmām un tikai pēc tam var kavēties pie panākumiem, jo tādi jau ir konstatēti un pat daudzkārt. Tos nedrīkst ignorēt, jo tie ir svarīgs apliecinājums tam, ka lietas var mainīt uz labo pusi. Jūsu valsts ir labs piemērs šajā ziņā. Latvija šodien ir tādā stāvoklī, ka tā var piedāvāt saviem iedzīvotājiem - latviešiem, krieviem un citiem - daudz labāku, gaišāku, drošāku, bagātāku nākotni. Tā ir liela izdevība, un ir visi priekšnoteikumi, lai jūs gūtu sekmes, darbojoties visi kopā un izrādot savstarpēju cieņu un sapratni. Protams, ceļš ir ļoti garš un grūts, bet es domāju, ka ieguvumi būs šo jūsu pūliņu vērti. Es jums novēlu vislabākās sekmes! (Aplausi.)".
• 2000_03_09-seq153 language "lv".
• 2000_03_09-seq153 speaker Rasels_Dzonstons.
• 2000_03_09-seq153 mentions Q211.
• 2000_03_09-seq153 mentions Q79820.
• 2000_03_09-seq153 mentions Q193089.
• 2000_03_09-seq153 mentions Q40.
• 2000_03_09-seq153 mentions Q458.
• 2000_03_09-seq153 mentions Q39731.
• 2000_03_09-seq153 mentions Q159.
• 2000_03_09-seq153 mentions Q7184.
• 2000_03_09-seq153 mentions Q81299.
• 2000_03_09-seq153 mentions Q36704.
• 2000_03_09-seq153 mentions Q8908.
• 2000_03_09-seq153 mentions Q1246.
• 2000_03_09-seq153 mentions Q2984207.
• 2000_03_09-seq153 mentions Q61110.
• 2000_03_09-seq153 mentions Q20803932.