Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2000_03_02-seq11> ?p ?o. }

• 2000_03_02-seq11 type Speech.
• 2000_03_02-seq11 number "11".
• 2000_03_02-seq11 date "2000-03-02".
• 2000_03_02-seq11 isPartOf 2000_03_02.
• 2000_03_02-seq11 spokenAs 125.
• 2000_03_02-seq11 spokenText "Godājamie kolēģi! Es augstu vērtēju finansu ministru Edmundu Krastiņu kā profesionāli un kompetentu cilvēku, bet man tomēr rodas pārliecība, ka Saeimas Pieprasījumu komisijā finansu ministrs Edmunds Krastiņš ir neapzināti vai varbūt pat apzināti maldinājis deputātus. Tāda ir mana pārliecība. Viens no pamatprincipiem, kāpēc mēs, vismaz klātesošie pieprasījuma parakstītāji, neiebildām pret šā pieprasījuma pārvēršanu par jautājumu, bija tas, ka tika skaidri un gaiši pateikts, ka Ventspils brīvostas pārvalde nav iesniegusi noslēgto aizdevuma līgumu ar Eiropas Investīciju banku. Tas, protams, ir viens no nosacījumiem, kas būtu jāizpilda. Tā vai citādi Finansu ministrijai vajadzēja šo informāciju zināt. Tas ir neapšaubāmi. Taču šajā sakarā ir viena problēma. Eiropas Investīciju banka ir 5. novembrī nosūtījusi informāciju gan Finansu ministrijas pārstāvjiem, gan Ventspils brīvostas pārvaldei, gan arī Satiksmes ministrijai. Tas sūtījums ir precīzi adresēts Finansu ministrijai, to ir saņēmis tātad Valsts kases Ārvalstu finansu resursu departaments, tas ir adresēts tieši Finansu ministrijai: Smilšu ielā 1. Tajā ir teikts: “Mums ir patīkami pievienot parakstītu tās finansiālās vienošanās kopiju (datēta ar 1999. gada 14. oktobri, kura noslēgta starp Eiropas Investīciju banku un Ventspils brīvostas administrāciju. Gatavais oriģināls drīzumā tiks nosūtīts uz ostu un Finansu ministriju. Attiecībā uz vienošanās garantiju parakstīšanu mēs tātad atbalstītu jūsu iepriekšējo norunu parakstīt Luksemburgā, vajadzības gadījumā tiks nosūtīts kurjers. ” Tātad mana stingra pārliecība ir tā, ka ir dokumentālas liecības, ka Finansu ministrijā tās amatpersonas bija informētas par šo līgumu, un praktiski runa ir vienīgi par to, kāpēc šo jautājumu izvirzīja par pašu galveno. Kas reāli bija tas iemesls, kāpēc netika dots galvojums no valsts budžeta? Tas ir viens no jautājumiem, kuri mums, šā pieprasījuma iesniedzējiem, liks vēlreiz ļoti rūpīgi pārdomāt šo jautājumu. Es uzskatu, ka mums nāksies vēlreiz iesniegt šo pieprasījumu, lai tomēr precizētu visus šos jautājumus un beidzot noskaidrotu patiesību. Es gribu uzsvērt, ka jautājums ir pietiekami nopietns, jo, manuprāt, vismaz šajā ziņā mēs redzam, ka Finansu ministrijai ir bijusi visa informācija. Protams, ir iespējams, ka tā tas tomēr nav, taču es gan neticu, ka Eiropas Investīciju banka būtu apzināti kādu maldinājusi. Es tam nepiekrītu un tam neticu, tāpēc es uzskatu, ka šinī gadījumā vai nu ministrs ir apzināti vai neapzināti maldinājis deputātus, vai arī ministrijā reāli nav kārtības. Tas liecina par to, ka šādas lietas tiek pavirši kārtotas un ka līgums var arī nenonākt līdz finansu ministram. Katrā ziņā šie jautājumi ir pietiekami nopietni, lai tad, ja jūs šo pieprasījumu tagad noraidītu, mēs vēlreiz to sagatavotu. Es gribu uzsvērt, ka ir ļoti nopietns jautājums tas, ka, manuprāt, nav pilnīgi nekādas nopietnas argumentācijas, kāpēc ir noraidīts šis galvojums. Ja mēs paskatāmies, kādi ir šie sākotnējie finansu ministra iebildumi, kas ir daudzkārt izskanējuši presē un ir dokumentāli fiksēti, tad redzam, ka viens no iebildumiem ir tas, ka Ventspils brīvostas valdē nav Finansu ministrijas pārstāvja, kas varētu kontrolēt, kā tiek tērēti valsts garantēto kredītu līdzekļi. Taču mēs zinām, ka Valsts kasei, Valsts ieņēmumu dienestam tādi ir. Un, manuprāt, nebija veiksmīga arī šī izvēle - tieši Lamberga kungu kā ārštata padomnieku sūtīt uz Ventspils brīvostas valdi. Nebija veiksmīga! To apliecina arī prokuratūras atzinums - šajā gadījumā prokuratūra vismaz, Ziediņa kunga personā, neuzskata, ka Lamberga kungs tobrīd ir bijis amatpersona. Protams, jautājums ir diezgan sarežģīts un par to varētu diskutēt un debatēt, bet tāds prokuratūras atzinums ir. Es domāju, ka šis fakts nebūtu izvirzāms kā arguments, kāpēc Finansu ministrija nav varējusi dot galvojumu. Es domāju, tas varētu vienīgi liecināt par personisko attiecību tādu zināmu saspringtumu un vēlmi panākt, lai tieši Lamberga kungs šajā valdē būtu kā savs Finansu ministrijas pārstāvis. Tam nebija pietiekama likumīga pamata. Otrām kārtām es gribu uzsvērt, ka arī tas finansu ministra izteiktais arguments, ka viņam radies iespaids par Lemberga atrašanos būtiskā interešu konfliktā sakarā ar to, ka viņš ir gan Ventspils Domes, gan Ventspils brīvostas vadībā, neiztur kritiku, jo šādā pašā situācijā ir gan Seska kungs Liepājā, gan Bērziņa kungs Rīgā un to atļauj attiecīgi likumi. Tā ka, ja šāda argumentācija tiek izvirzīta, tad vajadzētu to virzīt, protams, arī uz Liepājas pusi, arī uz Rīgas pusi, bet arī tādā gadījumā tas arguments nebūtu pamatojams ar likumiem. Vēl viena tēze, kas šeit tika izteikta, ir tā, ka praktiski šajā sakarā varētu būt arī kaut kādas aizdomas par iespējamiem pārkāpumiem privatizācijā, par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Tādā gadījumā, protams, nevajadzētu mēnešiem ilgi šīs aizdomas turēt sevī. Ja ir kaut kādi fakti, vajag tos iesniegt prokuratūrā. Arī šādas situācijas, ka mēs kaut kādu aizdomu dēļ kaut ko negribam darīt, nav pietiekami nopietnas. Katrā ziņā vismaz mani tas nepārliecina. Es vēl gribētu uzsvērt, ka noteiktajā termiņā, kas bija saskaņots ar Finansu ministriju, visa dokumentācija un informācija tika iesniegta. Praktiski arī Finansu ministrijai bija zināms šis aizdevuma līgums, to apliecina Eiropas Investīciju bankas dokumenti, un praktiski bija iesniegta arī visa nepieciešamā informācija līdz pagājušā gada 10. jūnijam. Tātad tika izanalizēti Finansu ministrijā visi iesniegtie dokumenti, un nekādas piezīmes vai šaubas netika izteiktas. Cita lieta ir tā, ka pēc kāda laika, 16. jūlijā, kad mainījās valdība, mainījās arī šī politika, mainījās arī attieksme pret Ventspils brīvostas pārvaldi, un jau tad uz vairākkārtējiem lūgumiem sniegt šo galvojumu netika ne 20. septembrī, ne 2. septembrī, ne 16. decembrī… es atvainojos, ne 20. septembrī, ne 2. decembrī, ne 16. decembrī nopietnas atbildes netika dotas. Bija 13. decembrī viena atbilde, kurā bija fiksēta virkne papildinošu jautājumu, bet uz tiem visiem tika arī sniegtas atbildes, un atkal tajā jautājumā, ko sniegtajā atbildē izvirzīja Finansu ministrijas valsts sekretāre Andrējevas kundze, nebija uzdots jautājums par noslēgto aizdevuma līgumu un par steidzamu nepieciešamību to pievienot iesniegtajiem dokumentiem. Kolēģi, teikšu atklāti, ka man personīgi šķiet, ka šeit varētu būt tomēr saistība ar to politisko spēkošanos, kādu mēs redzam starp dažādiem ekonomiskajiem grupējumiem Latvijā. Tā, protams, ir nepatīkama situācija, ka ir tādas atskaņas vai tāda iespēja šādi interpretēt šo notikumu gaitu, bet katrā ziņā mēs ļoti labi saprotam, ka, valstiskus lēmumus pieņemot, šādām lietām nevajadzētu būt kā rīcības motīviem. Man personīgi šķiet, ka zināmā mērā tas tomēr tā ir noticis, ka visa šīs lietas būtība mainījās tieši tajā brīdī, kad mainījās arī valdība, tās sastāvs. Tas, manuprāt, liecina par to, ka Saeima un arī Ministru kabinets nav brīvs no ekonomisko grupējumu simpātijām. Un tāpēc es katrā ziņā lūgtu mūsu finansu ministru nebūt kaut kādās tādās divdomīgās situācijās apzināti vai neapzināti, izvairīties no tādas situācijas, kas varētu liecināt par to, ka mūsu valstī nav visiem vienas taisnības, viena likuma. Paldies par uzmanību.".
• 2000_03_02-seq11 language "lv".
• 2000_03_02-seq11 speaker Egils_Baldzens-1960.
• 2000_03_02-seq11 mentions Q822919.
• 2000_03_02-seq11 mentions Q211.
• 2000_03_02-seq11 mentions Q2660080.
• 2000_03_02-seq11 mentions Q193089.
• 2000_03_02-seq11 mentions Q32.
• 2000_03_02-seq11 mentions Q1092499.
• 2000_03_02-seq11 mentions Q1454249.
• 2000_03_02-seq11 mentions Q36036.
• 2000_03_02-seq11 mentions Q5244326.
• 2000_03_02-seq11 mentions Q18409803.
• 2000_03_02-seq11 mentions Q192247.
• 2000_03_02-seq11 mentions Q16355640.