Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2000_02_23_a-seq6> ?p ?o. }

• 2000_02_23_a-seq6 type Speech.
• 2000_02_23_a-seq6 number "6".
• 2000_02_23_a-seq6 date "2000-02-23".
• 2000_02_23_a-seq6 isPartOf 2000_02_23_a.
• 2000_02_23_a-seq6 spokenAs 103.
• 2000_02_23_a-seq6 spokenText "Labdien, cienījamie kolēģi! Ar gandarījumu uzņēmu ziņu, ka Saeima ir gatava padziļināti diskutēt par energosektora attīstību valstī. Tas ir apsveicami un godīgi attiecībā pret Latvijas sabiedrību. Taču, klausoties runās, man likās, ka ir 1988. gads un emocijas gūst virsroku. Cienījamie kolēģi! Enerģētikas sektors tiešām ir tautsaimniecības mugurkauls, un sabiedrība vēlas saņemt drošus, operatīvus, lētus un stabilus pakalpojumus no enerģētikas sektora. Mēs daudz klausījāmies, tikai aizmirsām pateikt, ka “Latvenergo” peļņa tika nodrošināta, pateicoties visaugstākajiem tarifiem Baltijas valstīs. “Latvenergo” šobrīd ir laba kompānija, droša un stabila kompānija, tomēr “Latvenergo” darbā mēs redzam, redzējām un, ja neko nemainīsim, arī turpmāk redzēsim problēmas, kuras skar katru Latvijas iedzīvotāju, gan tos, kas šobrīd aizstāv pārmaiņas, gan tos, kas šodien ir aktīvi “pret”. Kas ir “Latvenergo”? Stabila kompānija, kuras vērtība ir no 600 līdz 800 miljoniem latu - atkarībā no ekspertu vērtējuma un izvēlētā modeļa. Kas ir “Latvenergo”? Šobrīd ir 17 filiāles, no kurām četras pārstāv ražošanas sektoru, viena - pārvadi, septiņas filiāles - sadali, un pieci ir servisa uzņēmumi. Kāda ir “Latvenergo” darbība? Apgrozījums 1997. gadā - 156 miljoni latu, 1999. gadā - 168 miljoni latu. Peļņa 1997. gadā - 18,7 miljoni latu, 1998. gadā - 48,6 miljoni latu, 1999. gadā - 9,7 miljoni latu. Stabils uzņēmums, tikai ir peļņas svārstības - no 3 līdz 5 reizēm. Un, ja uzņēmums spēj sevi atjaunot tikai 40-50 gadu laikā, diez vai uzņēmumā viss ir tādā kārtībā, kā mums apgalvoja iepriekšējie runātāji. Nākamais. Latvija ir elektroenerģijas importētāja valsts (Starpsauciens: “Importētāja valsts!”), un no tā mums neizvairīties. Pašu saražotā elektroenerģija 1997. gadā sastādīja 70%, 1998. gadā - 90,5% no patēriņa, 1999. gadā - 66% no patēriņa. Pieci gadi privatizācijas procesā - vai tas kalpoja šā uzņēmuma stabilitātei? Jāpiemin kaut vai tas, ka darbiniekiem nav skaidrības par nākotni. Kādēļ Šlesera kungs tad neierosināja pārtraukt privatizāciju, nodot Ekonomikas ministrijas kā atbildīgās ministrijas pārziņā, un viss ir kārtībā? Kur nu! Šlesera kungs bija Amerikā un solīja, ka notiks privatizācija: dodiet to labāko modeli! Šobrīd šai valdībai ir jātiek arī ar šīm sekām galā, jo sākums jau nav tikai šīs valdības laikā. Sākums bija jau tad, kad bija citi pārstāvji Ekonomikas ministrijā. Runājot skaļiem vārdiem, nu neaizmirsīsim pagātni! Tas, kas spļauj pagātnē, tas spļauj akā, no kuras kādreiz būs jādzer. Kāda ir valdības pozīcija? Ļoti vienkārši. Esiet tik laipni un pārdomāti rūpīgi izlasiet, lai atcerētos un saprastu, par ko ir runa valdības pieņemtajā rīkojumā. Šeit pārsvarā bija runa par privatizāciju. Privatizācijas sadaļa - faktiski tie ir vieni 10%. Pārdomāsim to! Elementāri pierādījumi. Pirmām kārtām paredzēts veikt padziļinātu izpēti, lai nodrošinātu kooperāciju Baltijas valstu elektroenerģijas tirgū. Kāpēc? Tāpēc, ka Latvija ar saviem 2,5 miljoniem iedzīvotāju tiešām ir pārāk maza stabilai elektroenerģijas kompāniju darbībai. Kopā ar Igauniju mēs jau esam 4 miljoni iedzīvotāju, kopā ar Lietuvu ir jau 7,5 miljoni iedzīvotāju. Šīs valdības laikā tiek veikts pastiprināts darbs, lai šie procesi ne tikai tiktu formulēti, bet reāli arī sāktos. Jā, ambiciozs uzdevums! Sākot ar 2003. gadu, paredzēts vienots Baltijas valstu elektroenerģijas tirgus. Mēs aizmirstam pateikt, ka, piemēram, Vācijas elektroenerģijas apgādes operatori Krievijā iepērk elektroenerģiju divas un trīs reizes lētāk nekā Latvija. Kāpēc? Tāpēc, ka ir lielāks patērētāju skaits. Lielāka drošība par nepieciešamo produktu. Pārdod lētāk. Mēs vienkārši to negribam. Jo kompānija jau var attīstīties. Tas nekas, ka tautsaimniecība klibo. Tas nekas, ka ražotājs nespēj nomaksāt par elektroenerģiju. Pacelsim tarifus, un maksās tie, kas spēj samaksāt. Šo periodu “Latvenergo” jau ir izgājis 1990. gadu sākumā. Otrs. Restrukturizācija. Radīt iespēju, lai būtu skaidri redzams, cik kurš “Latvenergo” pakalpojums maksā un par ko mēs maksājam. Lai neatkārtotos apbrīnojami skaistās 3 miljonu lietas. Katru reizi kaut kas tāds jau parādās. Kāpēc? Mēs baidāmies no tā, tādēļ ka skaidri varēs redzēt ne tikai to, kur ir šķērssubsīdijas, bet arī to, kur nauda aiziet nevietā. Varbūt no tā mēs baidāmies. Un privatizācija. Pieļaut privātā kapitāla līdzdalību tajos segmentos, kur investīcijas ir nepieciešamas, kur investīcijas ir iespējams piesaistīt, saglabājot “Latvenergo” kā neprivatizējamu valsts akciju sabiedrību. Un tajā brīdī, kad valdības rīkojums būs izpildīts, valdība turpinās praksi, ko ir iesākusi attiecībā uz “Air Baltic”. Pēc privatizācijas procesa beigām attiecīgais uzņēmums nonāks tās ministrijas pārziņā, kura atbild par attiecīgo sektoru. Par to arī mēs nerunājam, vienkārši nemanām. Un pašās beigās divas ironiskas piezīmes, kas vilina uz pārdomām. Piedāvātajā lēmuma projektā ir pateikts, ka var privatizēt uz atsevišķa likuma pamata. Kalniņa kungs! Šādi atsevišķi likumi jau Latvijas praksē bija 90. gadu sākumā. Kāds ir rezultāts? Vai tie “apmierinātie” zemnieki, kas protestē, ka atsevišķi pārstrādes uzņēmumi nemaksā viņiem par piegādāto produkciju? Vai to mēs gribam? Taču man vairāk pamatota liekas cita ideja. Ļoti vienkārši: principā jau privatizēsim, bet tikai tad, kad mēs būsim valdībā! Cienījamie kolēģi, nesapņosim par to, kurš no mums kurā brīdī ir pozīcijā, kurš - opozīcijā! Ļausim uzņēmumam attīstīties, sasniegt tos mērķus, kas ir vajadzīgi 21. gadsimtā! Tie ir kvalitatīvi, lēti un droši pakalpojumi. Bez pārmaiņām to nevar izdarīt. Zem guloša akmens pat ūdens netek. Ļausim “Latvenergo” tiešām iekarot pozīcijas, kādas šis uzņēmums un šā uzņēmuma darbinieki sen jau ir pelnījuši!".
• 2000_02_23_a-seq6 language "lv".
• 2000_02_23_a-seq6 speaker Vladimirs_Makarovs-1957.
• 2000_02_23_a-seq6 mentions Q822919.
• 2000_02_23_a-seq6 mentions Q211.
• 2000_02_23_a-seq6 mentions Q37.
• 2000_02_23_a-seq6 mentions Q191.
• 2000_02_23_a-seq6 mentions Q21625222.
• 2000_02_23_a-seq6 mentions Q3736450.
• 2000_02_23_a-seq6 mentions Q39731.
• 2000_02_23_a-seq6 mentions Q159.
• 2000_02_23_a-seq6 mentions Q183.
• 2000_02_23_a-seq6 mentions Q300924.