Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2000_02_23_a-seq41> ?p ?o. }

• 2000_02_23_a-seq41 type Speech.
• 2000_02_23_a-seq41 number "41".
• 2000_02_23_a-seq41 date "2000-02-23".
• 2000_02_23_a-seq41 isPartOf 2000_02_23_a.
• 2000_02_23_a-seq41 spokenAs 125.
• 2000_02_23_a-seq41 spokenText "Godājamie kolēģi! Šodien, manuprāt, ir tas brīdis, kad mēs varam runāt, ka deputātu gods atkal ir aizskarts - un ļoti nopietnā jautājumā. Es uzskatu, ka “Latvenergo” privatizācija, it īpaši, ja tā nesekmēsies, būs nopietnāks politiskais skandāls nekā tās lietas, kas pašreiz satrauc Saeimas deputātu un atsevišķu ministru prātus. Tā būtu viena lieta. Kolēģi šodien aizskāra veselu virkni jautājumu. Makarova kungs, piemēram, aizskāra 3 miljonu lietu un teica: “Redziet, kā “Latvenergo” tas viss ir pazudis!” Taču, manuprāt, būtu derējis precizējums, ka pazuda jau prokuratūrā (kā jau arī Panteļējeva kungs to vairākkārt ir norādījis), jo visi materiāli tika iesniegti. Diemžēl šī lieta līdz galam nav izpētīta. Tā ka šajā sakarā varbūt nevajadzētu “Latvenergo” minēt! Otra lieta, kas, manuprāt, bija ārkārtīga svarīga, bija tā, ka Vladimirs Makarovs teica, ka sociāldemokrāti jau paši privatizētu, ja būtu valdībā. Man likās, ka tas ir tāds krietns pārspīlējums. Makarova kungu es cienu kā ministru un arī kā deputātu, bet šeit, manuprāt, viņš runā nenopietni. Es norādīšu, ka vēl aizvien mani nav pārliecinājusi Amerikas Savienoto Valstu enerģētikas ministra Ričardsona vizīte šeit, Latvijā. Teica, ka viņš ir atbraucis tikai divu TEC privatizācijas dēļ. Var jau būt, ka visi Saeimas deputāti, arī no valdības partijām, ir pilnīgi pārliecināti, ka šīs TEC bija tieši tas kārojamais objekts, kura dēļ Ričardsons šeit brauca, būdams tieši ASV enerģētikas ministrs. Mani tas nepārliecina! Ir vēl kas, ko es gribētu jums, kolēģi, pateikt pavisam skaidri un gaiši. Pašreiz mums ir jāatceras, ka Latvijas valsts nav norēķinājusies par Ķeguma hidroelektrostacijas celtniecībai saņemto aizdevumu no Latvijas Republikas pilsoņiem, ka veselai virknei likumīgo īpašnieku viņu tiesības vēl aizvien nav noregulētas. Taču mēs sākam jau runā par kaut kādu daļēju privatizāciju. Šajā sakarā ir jāpieņem vēl viens aspekts, kas ir ārkārtīgi svarīgs. Jā, valdība ir jau daļēji piekāpusies opozīcijai. Protams, formāli, jo no tāda projekta, ka sadalīts “Latvenergo” iet uz privatizāciju, tā ir pārgājusi uz formāli vienota koncerna projektu. Taču arī šajā gadījumā vesela virkne lietu paliek spēkā, un pats galvenais ir tas, ka mēs redzam, ka tas dod iespēju šos 10% izveidot kā privatizācijas pirmo kārtu, kurai sekot varētu arī nākamā. Šajā sakarā ir ārkārtīgi svarīgs tomēr tas dokuments, kurš Ministru kabinetā ir pieņemts ar Ministru kabineta lēmumu pagājušā gada 9. novembrī un kurā melns uz balta sacīts: ir nepieciešami arī vairāki grozījumi energolikumdošanā, kas ļaus turpināt (uzsveru vārdus “ļaus turpināt”!) “Latvenergo” privatizācijas procesu. Un tālāk teikts: būs nepieciešams grozīt energolikumdošanu arī tādēļ, lai varētu veikt hidroelektrostaciju privatizāciju. Es šoreiz sīkāk nerunāšu par to, ka šajā dokumentā ir ietverta arī Ministru kabineta vienošanās ar Starptautisko valūtas fondu, taču tur ir arī tāds ļoti interesants nekonkrēts formulējums: pārdot “Latvenergo” akcijas līdz 2000. gada septembra beigām. Ja mēs samērojam šo Ministru kabineta lēmumu, kas ir zināmā mērā pastiprināts reizē ar vienošanos ar Starptautisko valūtas fondu, tad tik bezvainīgi un nevainīgi nemaz neizliekas, ka varētu nebūt arī privatizācijas otra kārta bez šiem 10%. Es gribētu tomēr vēlreiz atgādināt Ekonomikas ministrijas Enerģētikas nozares ekspertu padomes atzinuma atsevišķas tēzes, kas ir ārkārtīgi vērtīgas, it īpaši ņemot vērā, ka profesionālismu šajā Saeimā ciena. 1. Nav argumentēti pamatota pārstrukturēšanas un privatizācijas nepieciešamība un nav formulēts tās mērķis. 2. Nav izpētīta un tātad nav izslēgta iespējamība mazināt Latvijas valsts drošību. 3. Nav noteikta “Latvenergo” faktiskā un prognozējamā vērtība. 4. Nav veikta izpēte, kā “Latvenergo” organizatoriskās struktūras un īpašuma formas maiņa iespaidos enerģijas realizācijas cenas un energoapgādes drošumu valstī kopumā. Šajā gadījumā ir arī sacīts, ka vienota energokompānija spēj garantēt vajadzīgos kredītus ar nelieliem procentiem un ka, pārveidojot pašreizējo “Latvenergo” par koncernu, iespēja izmantot šīs priekšrocības strauji samazināsies. Rezultāts būs tas, ka “Latvenergo” tekošās izmaksas neizbēgami pieaugs. Un tālāk ir norādīts, ka situācija, kādā mēs esam pašreiz, nemaz netraucē veidot un attīstīt vienotu liberalizētu Baltijas enerģētikas tirgu attīstību un Baltijas enerģētikas koncernu. Jautājums, kolēģi, ir viens: kāpēc vajadzīga šāda metode, ja var izdarīt to pavisam citādāk, bez šīs liekās privatizācijas?".
• 2000_02_23_a-seq41 language "lv".
• 2000_02_23_a-seq41 speaker Egils_Baldzens-1960.
• 2000_02_23_a-seq41 mentions Q822919.
• 2000_02_23_a-seq41 mentions Q211.
• 2000_02_23_a-seq41 mentions Q21625222.
• 2000_02_23_a-seq41 mentions Q3736450.
• 2000_02_23_a-seq41 mentions Q39731.
• 2000_02_23_a-seq41 mentions Q1092499.
• 2000_02_23_a-seq41 mentions Q30.