Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2000_02_23_a-seq4> ?p ?o. }

• 2000_02_23_a-seq4 type Speech.
• 2000_02_23_a-seq4 number "4".
• 2000_02_23_a-seq4 date "2000-02-23".
• 2000_02_23_a-seq4 isPartOf 2000_02_23_a.
• 2000_02_23_a-seq4 spokenAs 137.
• 2000_02_23_a-seq4 spokenText "Cienījamie kolēģi! Šodien mums ir jāskata viens no svarīgākajiem jautājumiem Latvijas tautsaimniecības attīstībā. Ne visus tas sevišķi interesē, jo troksnis zālē ir ļoti liels. Taču es ceru, ka tomēr kaut kas “aizķersies” arī šajā trokšņa pārņemtajā zālē. Jo “Latvenergo” tālākā attīstība nodrošinās arī pārējo - mazo nozaru attīstību, it īpaši vidējo un mazo uzņēmumu attīstību. Diemžēl Latvijā par svarīgu nozaru attīstību - lauksaimniecības, mežsaimniecības, zivsaimniecības, kuģniecības un arī enerģētikas tajā skaitā - nav domājusi un nav nepieciešamos pasākumus veikusi neviena valdība. Nedz tās, kuru laikā tika uzsākta privatizācija, nedz tā, kuras valda pašreiz. Kad Ainārs Šlesers bija ekonomikas ministrs, parādījās cerība, ka notiks nozaru izvērtēšanas process un ka ar visu nozaru ekspertu padomu un palīdzību tiks mēģināts atrast vispareizāko attīstības ceļu katrai nozarei, lai izveidotu kopēju savstarpēji saistītu un papildinošu nozaru attīstības koncepciju. Starp šīm nozarēm kā galvenā figurēja enerģētika tautas uzņēmumu veidā, jo pirms 60 gadiem Kārlis Ulmanis bija jau nonācis pie secinājuma, ka tikai vienota energosistēma spēs labi attīstīties pati un veicinās citu nozaru attīstību. Šodienas energokompāniju ir grūti salīdzināt ar tā laika energokompāniju, sevišķi jau ražošanas apjomu ziņā. Šodien ražošanas jaudas ir 2000 megavati, 120 objekti ir 110 un 330 kilovoltu apakšstacijas. Pārvades un sadales tīkli ir 100 tūkstošu kilometru garumā. Gada apgrozījums ir 167 miljoni latu. Energosistēmas veiksmīgu darbu nodrošina 7400 darbinieki. Mēroga efekts bija svarīgs pirms 60 gadiem, un vēl jo svarīgāks tas ir šodien, ņemot vērā pasaules un Eiropas kompāniju apmērus. 1996. gada 21. februārī ar Ministru kabineta rīkojumu “Latvenergo” tika nodots privatizācijai. Vai kāds ir varējis atbildēt, kāpēc tas ir jādara? Nav neviens to pamatojis, jo nav formulēts pārstrukturēšanas un privatizācijas mērķis un ekonomiski nav pierādīts, kāpēc tas ir jādara. Vienīgais iemesls - tas ir sarakstā. Kāpēc? Par šādas pieejas pareizību lielas šaubas radīsies tad, ja atskatīsimies nesenā pagātnē. 1992. , 1993. gadā Latvijas tautsaimniecībā bija vispārējā ekonomiskā krīze, pārejot uz tirgus ekonomiku. Tādā situācijā bija jāstrādā arī “Latvenergo”. Cenas atsevišķiem kurināmā veidiem palielinājās 600 reizes. Patēriņš elektroenerģijai kritās par 60%. Uzņēmumam bija debitoru parādi - 64 miljoni. Tā rezultāts - kompānija attīstībā nevarēja ieguldīt 70 miljonus latu. 1996. gadu kompānija iesāka ar lielu parādu par gāzi un importēto elektroenerģiju - 28 miljoni latu. Tomēr, ieguldot milzīgu darbu uzskaites sistēmas sakārtošanā, uzņēmums spēja ieguldīt sistēmas modernizācijā 12 miljonus latu un gadu beidza ar peļņu. Un tad rodas arī laba doma - kāpēc to laist valsts kasē, ja, sagraujot, privatizējot un pārstrukturējot, var radīt iespēju šos līdzekļus novirzīt finansiālajiem grupējumiem? Arī nākamie gadi pēc 1996. gada pierāda, ka vienotas energokompānijas saglabāšana nav kļūda, jo uzņēmuma ekonomiskie rādītāji kļūst arvien labāki. Kompānija attīstībā iegulda 3 gadu laikā 155 miljonus latu, un visa šī summa nav kredīti, par kuriem jāmaksā bargi kredītprocenti, un tā nav arī investoru nauda, kur 20% aiziet peļņā. Valstij nodokļos 1998. gadā nomaksā 47,4 miljonus latu, 1999. gadā - 54 miljonus latu. Pasaulē ir pierādīts, ka vislabāk un visekonomiskāk var strādāt tās energokompānijas, kurās ražošana, pārvade un sadale darbojas kopā. Šis princips ir ievērots 82% gadījumu. Diemžēl - pretēji visiem pasaules paraugiem un praksē pierādītiem ekonomikas likumiem - ir paredzēts “Latvenergo” sadalīt un tā veidot kaut ko nezināmu. It sevišķi tādēļ, ka mums nav Koncernu likuma. Ja arī steidzamā kārtā tas tiks pieņemts un pakārtots tik steidzamai privatizācijai, tas nav nopietni. Jebkura likuma darbība, dzīvotspēja un pareizība ir jāpārbauda praksē, un par pārbaudes objektu nedrīkst izvēlēties Latvijas tautsaimniecības mugurkaulu. Lai cik dīvaini, “Latvenergo” pārstrukturēšanas un privatizācijas jautājums tika izsludināts ar MK lietu - un vēl steidzami. Un līdz ar to tas nebija jāsaskaņo ar pārējām ministrijām. Uz šā jautājuma izskatīšanu nebija uzaicināts - vismaz es nezinu, ka būtu bijis uzaicināts, - “Latvenergo” prezidents vai vismaz kāds cits nopietns enerģētikas speciālists. Jā, šis pārejas periods var būt ļoti auglīgs īpaši veikliem darboņiem. Slepenība un ātrums var radīt iespēju pārstrukturēt šo uzņēmumu ekonomisko grupējumu interesēs. Savulaik Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektors Jānis Naglis kādā no masu medijiem bija izteicies, ka “Latvenergo” valda sastingums un tas ir miris uzņēmums. Ja jūs uzmanīgi klausījāties Kalniņa kungu, tad ievērojāt, ka viņš jau minēja visādus piemērus par to, kā energokompānija ir pārveidojusies un ka tās darbība šodien pilnīgi atbilst Eiropas Savienības prasībām, un ka to apliecina arī ekonomiskie rādītāji. Un tā nav tikai tukša instrukciju sarakstīšana, tas viss ir praktiski paveikts šajā lielajā, sarežģītajā tehniskajā sistēmā. Tas ir prasījis lielu darbu, lai, visu to veicot, nepavājinātu sistēmas ekonomisko un tehnisko stāvokli. Sarunās ar Lietuvu un Igauniju mūsu premjers Šķēles kungs ir runājis arī par Baltijas enerģētikas tirgus radīšanu, kas varētu notikt 2002. gadā. Šajā informācijā ir arī teikts, ka Latvija - atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas - atpalika enerģētikas monopoluzņēmuma privatizācijā, rekonstrukcijā. Bet kāpēc nav izdarīti secinājumi - cik labi, ka šos četrus gadus nesteidzāmies? Jo tagad - salīdzinājumā ar igauņiem un lietuviešiem - mums ir ļoti spēcīga energokompānija, kas četru gadu laikā spēja nodokļos valstij nomaksāt 130 miljonus latu, kaut gan pašas īpašums un pamatlīdzekļi ir novērtēti tikai ar 138 miljoniem latu. Termocentrālēs kurināmā īpatnējais patēriņš samazināts par 9%, un tas dod ekonomiju - 2 miljonus latu. Komerczudumu samazināšana sadales tīklos divu gadu laikā dod iespēju ietaupīt 8 miljonus latu. Ir veikta HES un TEC savstarpējā darbības režīma optimizācija. Valdība savā politikā bija paredzējusi, ka enerģētikai tarifus drīkst celt par 10% katru gadu. 1998. gadā tarifi tika paaugstināti tikai par 6,3%, bet 1999. gadā un 2000. gadā tarifi nav paaug stināti. Igauņi un lietuvieši ir reorganizējuši un pārstrukturējuši daudzkārt, un tur daudzkārt tika nomainīts arī menedžments, bet, kā par brīnumu, Latvijas energokompānija ir labākā starp Baltijas energokompānijām. Neiztur kritiku arī tas apgalvojums, ka privātais vienmēr strādā labāk nekā valsts īpašumā esošais. Gāzes tarifi pēdējos gados ir cēlušies četrreiz straujāk nekā elektroenerģijas tarifi. Turklāt gāze nebūt nav pieejama visos Latvijas nostūros un visā Latvijā. To pašu varam teikt par “Lattelekom”. Cenu kāpums nebūt neatbilst to ieguldījumu apjomam, kādi ir izdarīti šajā struktūrā. Kvalitāte laukos nav uzlabojusies. Vai ir uzstādītas tās modernākās un lētākās iekārtas? Banka “Baltija” arī bija privāts uzņēmums, un jūs jau visi zināt, kas tur sanāca. Naftas produktiem arī ir cenas cēlušās divreiz straujāk nekā elektroenerģijas cenas. Respektablas pētījumu firmas dati liecina, ka vertikāli integrētu uzņēmumu vērtība ir par 40 miljoniem augstāka nekā sadalīta, pēc tam izveidota koncerna vērtība. Vēl pie šiem 40 miljoniem ir jāpieskaita pārstrukturēšanas izdevumi, kas ir lēšami vismaz 20 miljonos latu. Veiktie pētījumi rāda, ka “Latvenergo” turpmāko saimniecisko darbību, rēķinoties ar tirgus pieprasījumu un nepieciešamo investīciju programmu, var nodrošināt ar pašu līdzekļiem un īstermiņa kredītiem. Uzņēmumam nav nepieciešams piesaistīt stratēģisko investoru līdzekļus, tas ir visdārgākais attīstības veids. Vēl jārēķinās ar četrām dažādām administrācijām, pilnvarniekiem, padomēm, arī tiem visiem būs jāmaksā. Vai ir jēga sākt jaukt energokompāniju, neredzot galarezultātu? Jo tas nav tik vienkārši, tai finansiālajai nojaukšanai līdzi ir jāseko arī visām tehniskajām iespējām. Ir vienotās kompānijas “Latvenergo” perspektīvais attīstības plāns līdz 2010. gadam un arī līdz 2025. gadam. Bet vai tāda perspektīva ir saskatāma Ministru kabineta piedāvātajā variantā? Ir paredzēts, ka līdz 2010. gadam investīcijām no pašu līdzekļiem ir iespējams piesaistīt 900 miljonus latu un to varēs vislabāk nodrošināt tad, ja paliek kopā TEC un HES un kopā darbojas vienā kopējā sistēmā. Darbojoties vienotā, kopējā sistēmā, ir arī iespējama optimāla savstarpējā kreditēšana, kas neprasa papildu procentus, ko pieprasīs jebkura banka. Un, ja paliek kopā šie abi objekti, HES un TEC, tad būs arī iespējams piedalīties enerģētikas tirgū jebkurā diennakts un arī jebkurā gada laikā, jo tieši tā var vislabāk regulēt ražošanas procesu. Iepriekš minētais ir pietiekams arguments, kas runā par labu vienotas energosistēmas pastāvēšanai. Kāpēc valdība steidzami risina jautājumu par pastāvošās sistēmas sagraušanu? Šis ir jautājums bez atbildes. Var izteikt tikai minējumu, ka tas ir grupējumu interesēs - iegūt lielu ekonomisko labumu. Pilnīgi nesaprotamas ir dažu pozīcijas deputātu runas, ka tādas ģenerējošas jaudas kā TEC-1 un TEC-2 jāprivatizē tāpēc, ka tās ir uz sabrukuma robežas. Kāpēc šie cilvēki tad, kad tika aicināti iepazīties ar šiem objektiem uz vietas, to nedarīja? Lielu izbrīnu rada arī apvienības “Tēvzemei un Brīvībai” nostāja. Viņi nežēlīgi cīnās par radikālu Valsts valodas likumu, par svētku un atceres dienām un tas, protams, ir ļoti apsveicami, arī to ļoti vajag, taču svētkus svinēt, dziesmas dziedāt un dejas dejot noteikti varēsim, jo arī indiāņi rezervātos to ļoti labprāt dara, bet runāsim gan valodā, kādā valodā runā bizness, esiet par to pārliecināti! Zinu, ka ikvienā no partijām ir starp deputātiem cilvēki, kuriem ir dārga sava zeme, sava valsts, bet nesaprotu, kāpēc viņi ar saviem balsojumiem pieļauj tādu procesu norisi, kuri grauj valsts neatkarību. Jaunā partija savā trešajā kongresā pieņēma rezolūciju, kurā bija paredzēts runāt ar visām valdošajām partijām par “Latvenergo” kā vertikāli integrēta uzņēmuma saglabāšanu. Esam visiem deputātiem centušies piegādāt informāciju, ka respektablas firmas izdara nopietnus secinājumus, ka mūsu mazajā valstī, kurā ir viens miljons 130 tūkstoši patērētāju, “Latvenergo” nedrīkst dalīt, nedrīkst sagraut, jo šāda rīcība atstās graujošu iespaidu uz katru Latvijas iedzīvotāju, uz katru uzņēmumu. Zinu, ka nekādas patriotiskas runas nespēs ietekmēt cilvēkus, kuri ir ieinteresēti “Latvenergo” privatizācijā, tāpēc vēršos arī pie Latvijas iedzīvotājiem ar aicinājumu būt aktīviem un izteikt savu viedokli. Tautas liktenis ir ļoti bieži pašas tautas rokās. Paldies par uzmanību.".
• 2000_02_23_a-seq4 language "lv".
• 2000_02_23_a-seq4 speaker Jevgenija_Stalidzane-1944.
• 2000_02_23_a-seq4 mentions Q211.
• 2000_02_23_a-seq4 mentions Q37.
• 2000_02_23_a-seq4 mentions Q191.
• 2000_02_23_a-seq4 mentions Q193089.
• 2000_02_23_a-seq4 mentions Q458.
• 2000_02_23_a-seq4 mentions Q3736450.
• 2000_02_23_a-seq4 mentions Q39731.
• 2000_02_23_a-seq4 mentions Q404542.
• 2000_02_23_a-seq4 mentions Q3899540.
• 2000_02_23_a-seq4 mentions Q298041.
• 2000_02_23_a-seq4 mentions Q2021874.