Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2000_02_23_a-seq23> ?p ?o. }

• 2000_02_23_a-seq23 type Speech.
• 2000_02_23_a-seq23 number "23".
• 2000_02_23_a-seq23 date "2000-02-23".
• 2000_02_23_a-seq23 isPartOf 2000_02_23_a.
• 2000_02_23_a-seq23 spokenAs 125.
• 2000_02_23_a-seq23 spokenText "frakcija.) Augsti godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Es domāju, ka tas ir ļoti patīkami, ka šodien sēdē tiek izskatīts šis jautājums. Katrā ziņā ir jāpiekrīt Makarova kungam, ka mēs šodien lemjam par tām kļūdām, kādas varbūt bijušas iepriekš, jo mēs bijām tik izglītoti, cik izglītoti bijām tajā brīdī. Šajā periodā tomēr zināšanu līmenis ir diezgan būtiski mainījies (varbūt ne visiem). Nekādā ziņā nevar šo jautājumu par “Latvenergo” privatizāciju vai restrukturēšanu skatīt atrauti no tiem procesiem, kas šodien notiek pasaulē, Eiropā. Ļoti patīkams ir materiāls, kurš ir izdalīts deputātiem (ja kāds vēl nav ar to iepazinies, tad var to vēl izdarīt) un kurš attiecas uz auditorfirmu “Arthur Andersen”. Tajā ir parādīts, kāda situācija ir veidojusies vienā, otrā vai trešā valstī, ejot caur šādu pārmaiņu periodu. Procesi, kas saistīti ar Eiropu, pārsvarā ir saistīti ar globalizācijas procesiem - globalizācija informācijā, globalizācija ekonomikā, globalizācija tirdzniecībā, globalizācija finansu sfērā. Ko globalizācija ir nesusi attīstītajām Eiropas valstīm? Tā ir nesusi jaunas problēmas, un šīs problēmas ir saistītas ar to, ka demokrātiski ievēlētā publiskā vara vairs neregulē ekonomiskos procesus, finansu procesus valstī. Valstīm, šiem demokrātiski ievēlētajiem parlamentiem, valdībām, pašvaldībām, ir jāsāk domāt, kā rīkoties šajā situācijā. Lielākā daļa Eiropas valstu šodien maina - radikāli maina - savu politiku, un šī izmaiņa ir saistīta ar to, ka valstis meklē jaunas formas, veidus, kā iespaidot šos globalizācijas procesus. Tādai mazai valstij, kāda ir Latvija, tas noteikti ir ļoti svarīgi. Mūs visu laiku no ārpuses mēģina iespaidot, lai mēs ietu šo privatizācijas ceļu, un daudz kur mēs esam arī gājuši, ne pārāk veiksmīgi, ar ne pārāk labiem rezultātiem. Tā ir šī globalizācija, kas mēģina demokrātisko varu iespaidot, lai atrisinātu savas peļņas gūšanas problēmas. Šajā pētījumā bija ļoti interesants arī tas fakts, ka šajā globalizācijas procesā energokompānijas pāriet no elektroenerģijas ražošanas arī uz citiem veidiem - tā ir nafta, gāze, elektrība, siltums, ūdensapgāde un citas lietas -, tādējādi paplašinot savu ražošanu, monopolizējot to. Bet, kā mēs zinām, jebkurš monopols ir slikts. Ko Eiropas valstis šodien dara, lai šo jautājumu atrisinātu? Tās iet ļoti, ļoti interesantu ceļu, un šis ceļš ir šāds: sākumā Eiropa gāja no publiskiem monopoliem uz šo monopolu privatizēšanu, uz privātajiem monopoliem, taču pašlaik Eiropā process pagriežas pilnīgi pretējā virzienā - privātie monopoli kļūst par publiskiem monopoliem. Liela daļa Eiropas valstu ir to sākušas, un vislabākais piemērs katrā ziņā ir Anglija, kur valsts pārpērk publisko monopolu akcijas. No vienas puses, it kā viena daļa no jums, šeit klātesošajiem, domā - un sākumā arī es tā domāju -, ka privatizācija glābs situāciju jebkurā jomā, bet realitāte ir tā, ka Eiropa jau to slimību ir pārslimojusi un privatizācijas process nu iet pilnīgi pretējā virzienā. No vienas puses, jā, privatizācija ir ļoti laba lieta, jo privātais kapitāls nodrošina labāku menedžmentu un ir neatkarīgs no politiskās varas. Bet paskatieties uz to, kas notiek Eiropā! Ir transnacionāli koncerni, kurus vairs publiski nevar nekādā citādā veidā iespaidot - Eiropas valstis ieiet ar valsts kapitālu šajos publiskajos monopolos, pērkot to akcijas. Arī Latvijas variants katrā ziņā ir, manā skatījumā, jāsaista ar to, ka privatizācija privatizācijas pēc - tas nav risinājums Latvijai. Tas nav tālredzīgs risinājums. Kaut vai šis pats “Latvenergo” variants. Ja “Latvenergo” ar valsts kapitālu veido koncernu… Kaut gan Ministru kabineta lēmumā ir runa par koncernu, Koncernu likuma nav. Ja ir runa par Baltijas koncernu, kurā apvienojas vairākas valstis, tādā gadījumā tās problēmas, kas ir saistītas ar politisko neatkarību, taču pazūd. Šis transnacionālais koncerns zaudē to, par ko liberālās partijas visu laiku pārmet šiem neprivatizētajiem uzņēmumiem. Ir vēl viena lieta, pie kuras es gribu pakavēties. Ļoti bieži argumentācijā tiek izmantoti tarifi. It sevišķi to dara Tautas partija. Par tarifiem. No 1. janvāra tie ir šādi: Lietuvā - 4 santīmi, Igaunijā - 3,16, Latvijā - 3,9. Tātad mēs neesam vissliktākie. Mēs neesam arī vissliktākie Eiropā. Vācijā tarifs ir 2 reizes vai 2,1 reizi lielāks, Beļģijā - 2,48 reizes lielāks, Austrijā - 1,74 reizes lielāks, Francijā - 1,6 reizes lielāks. Mums ir viens no zemākajiem tarifiem. Šeit nupat tika pieminēta Norvēģija. Norvēģijā elektroenerģijas kompānija ir valsts kompānija, tā ir nacionālā. Tā kompānija ir valsts uzņēmums, un tajā valsts uzņēmumā elektroenerģijas tarifs šodien ir pats zemākais no visām pārējām Eiropas valstīm. Es tiešām domāju, ka ir jāpaiet zināmam izglītošanās laikam, lai izprastu, kas notiek Eiropā, un tad ar valstisku pieeju, nevis ar to ekonomisko grupējumu pieeju, kuri stāv aiz politiskajām partijām un mēģina realizēt savas intereses, mēs risinātu jautājumus valstī.".
• 2000_02_23_a-seq23 language "lv".
• 2000_02_23_a-seq23 speaker Peteris_Salkazanovs-1956.
• 2000_02_23_a-seq23 mentions Q211.
• 2000_02_23_a-seq23 mentions Q37.
• 2000_02_23_a-seq23 mentions Q191.
• 2000_02_23_a-seq23 mentions Q193089.
• 2000_02_23_a-seq23 mentions Q40.
• 2000_02_23_a-seq23 mentions Q3736450.
• 2000_02_23_a-seq23 mentions Q39731.
• 2000_02_23_a-seq23 mentions Q142.
• 2000_02_23_a-seq23 mentions Q31.
• 2000_02_23_a-seq23 mentions Q183.
• 2000_02_23_a-seq23 mentions Q20.
• 2000_02_23_a-seq23 mentions Q1250133.