Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2000_02_23_a-seq2> ?p ?o. }

• 2000_02_23_a-seq2 type Speech.
• 2000_02_23_a-seq2 number "2".
• 2000_02_23_a-seq2 date "2000-02-23".
• 2000_02_23_a-seq2 isPartOf 2000_02_23_a.
• 2000_02_23_a-seq2 spokenAs 125.
• 2000_02_23_a-seq2 spokenText "Priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi deputāti! Atļaujiet man šodien īsumā izteikt savus apsvērumus šajā jautājumā. Kā mums ir zināms, Ministru kabinets šā gada 15. februārī pieņēma lēmumu par privatizējamās valsts akciju sabiedrības “Latvenergo” pārstrukturēšanas un privatizācijas nosacījumiem, pamatojoties uz “Latvenergo” valsts pilnvarnieku, “Latvenergo” padomes, Privatizācijas aģentūras un Ekonomikas ministrijas sagatavotajiem materiāliem. Ar šo lēmumu tiek izveidots “Latvenergo” koncerns. Ir paredzēts, ka jaunizveidojamā “Latvenergo” koncerna mātes uzņēmums netiek privatizēts, bet tam tiek veidoti trīs vai četri daļēji privatizējami meitas uzņēmumi. “Latvenergo” hidroelektrostacijas tiek iekļautas koncerna meitas uzņēmumā, kas netiek privatizēts. Savukārt termoelektrocentrāles - Rīgas TEC-1 un Rīgas TEC-2 - tiek iekļautas meitas uzņēmumā, kurā 49% akciju var privatizēt, bet pārējo daļu paturēt mātes uzņēmuma kontrolē. Pašreiz paredz neprivatizēt pārvades tīklus, kuri arī tiek iekļauti koncernā kā meitas uzņēmums. Sadales tīkli (“Latvenergo” filiāles - Austrumu elektriskie tīkli, Dienvidu elektriskie tīkli, Centrālie elektriskie tīkli, Rietumu elektriskie tīkli, Ziemeļaustrumu elektriskie tīkli, Rīgas elektrotīkls, Ziemeļu elektrotīkls un Tehniskais centrs) veidotu savu meitas uzņēmumu vai vairākus meitas uzņēmumus. Vienlaikus ir paredzēts to komerciālās darbības funkcijas, tas ir, elektroenerģijas iepirkšanu, pārdošanu, kontroli, kā arī iekārtu labošanu un ekspluatēšanu nodot privātu uzņēmumu ziņā. (Privatizācijas aģentūra gan jau šobrīd uzskata par lietderīgu privatizēt arī sadales tīklus.) Ekonomikas ministrijai uzdots kopā Privatizācijas aģentūru un “Latvenergo” pilnvarniekiem sagatavot normatīvo aktu projektus, kas reglamentē elektroenerģijas sadales tīklu komerciālās darbības - tas ir, iepirkšanas, pārdošanas, kā arī kontroles - nodošanu citām uzņēmējsabiedrībām. Privatizācijas aģentūrai ir jāizstrādā “Latvenergo” privatizācijas pirmās kārtas noteikumi, bet septembrī tā jāuzsāk. Tas kontekstā ar valdības rīkojumu ir jāsaprot kā 49 procentu TEC meitasuzņēmuma akciju pārdošana. Vienlaikus paredzēts sagatavot priekšlikumus par akciju sabiedrības “Rīgas siltums” valsts kapitāla daļas privatizāciju. Tātad valdības kurss ir uz “Latvenergo” pakāpenisku sadalīšanu atsevišķos uzņēmumos, un ir paredzēts veidot jau konkrētus privatizācijas nosacījumus. Vienlaikus virkne apsvērumu liek mums domāt, ka šis jautājums, šāda lietu virzība ir Saeimas sēdes jeb diskusijas vērta. Latvijas tautsaimniecībai enerģētika ir nozīmīgs saimniecisks objekts, kas no ilgtermiņa interešu viedokļa būtiski skar rūpniecības konkurētspēju, infrastruktūru un iedzīvotāju materiālās labklājības līmeni. Vispirms enerģētikas sektora, tajā skaitā arī “Latvenergo”, stratēģiskās attīstības un privatizācijas lietderīgums būtu vērtējams saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju” 2. panta 1. punktu, kurš skan tā: “Privatizācijas mērķis ir, mainot valsts vai pašvaldības īpašuma objekta īpašnieku, radīt labvēlīgu vidi privātā kapitāla darbībai Latvijas tautsaimniecības attīstības interesēs un sašaurināt darbību, ko valsts un pašvaldības veic kā uzņēmēji. ” Lūk, arī no šā Latvijas tautsaimniecības attīstības interešu viedokļa, kritērija vērtējami visi saimnieciskie lēmumi un likumi, arī šodien apspriežamajā jautājumā. Mūsu izpratni mēs gribam izteikt piecos punktos. Pirmkārt. Saskaņā ar valdības lēmumu tiek akciju sabiedrībā (vēlāk - koncernā) “Latvenergo” veidoti vairāki meitasuzņēmumi (siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai Rīgas termoelektrocentrālēs, elektroenerģijas ražošanai Daugavas hidroelektrostacijās, elektroenerģijas pārvadei un elektroenerģijas sadalei). Taču, šādi sadalot pašreiz vienoto uzņēmumu “Latvenergo”, var sadārdzināties elektroenerģijas tarifi, jo neizbēgami radīsies papildu izdevumi saimnieciskās darbības koordinācijas laukā, atsevišķu uzņēmumu pārvaldīšanā, sarežģījumi savstarpējos norēķinos, kā arī sarežģījumi sakarā ar papildu nodokļiem, vispirmām kārtām pievienotās vērtības nodokļa sakarā (te veidojas mākslīgi nodokļu saslāņojumi, kārtainība). Tas galu galā gulsies uz patērētāju pleciem paaugstinātas maksas veidā par elektroenerģiju. Arī pēc savas specifikas gan hidroelektrostacijām, gan termoelektrocentrālēm dabiski ir būt un funkcionēt viena uzņēmuma ietvaros, jo tās viena otru organiski papildina elektroenerģijas ražošanas vienmērīguma un drošuma ziņā, kā arī ieņēmumu līdzsvarošanā un stabilizācijā. Raksturīgi šajā ziņā ir tieši pēdējie divi gadi, kad vieni bija bagāti ar nokrišņiem, bet otri - nabagi. Tātad 1998. gadā Daugavas HES kaskāde mums deva 68 procentus no kopējā elektroenerģijas patēriņa valstī, bet pagājušajā gadā, tā teikt, mazūdeņainā gadā, HES īpatsvars bija tikai 37 procenti - elektroenerģijas izstrāde bija divas reizes mazāka nekā 1998. gadā. Tātad iztrūkumu kompensēja gan ar importu, gan ar termoelektrocentrālēs ražoto elektroenerģiju. Tā ka ir loģiski, ka vienā saimnieciskā kompleksā funkcionētu abi šie darbības veidi. Vienlaikus vairāki eksperti ir konstatējuši, ka šie valdības priekšlikumi nav pietiekami pamatoti un argumentēti. Tāds konstatējums sniegts Ekonomikas ministrijas Enerģētikas nozares ekspertu padomes atzinumā, kā arī citu speciālistu vērtējumos. Viens no šādiem atzinumiem ir arī jūsu rīcībā, to parakstījis padomes priekšsēdētājs Oša kungs. Jākonstatē, ka pēdējos gados “Latvenergo” kā vienota un rentabla nacionālā energokompānija sekmīgi realizē valdības politiku enerģētikā, apgādājot iedzīvotājus ar drošu un kvalitatīvu elektroenerģiju par minimālām, visā valstī vienādām un stabilām cenām. Valdības priekšlikumos nav atbildes uz jautājumu, vai, īstenojot iecerētos organizatoriskos pārkārtojumus, situācija uzlabosies, nav parādīta strukturālo izmaiņu ietekme uz enerģijas realizācijas cenām jeb tarifiem. Kā šie procesi norisinās citās valstīs? Analīze rāda, ka energokompānijas sadalīšana daudzos neatkarīgos uzņēmumos galveno sadalīšanas mērķi nesasniedza - neradīja konkurenci. Deviņu gadu laikā pēc sadalīšanas nav radusies konkurence Polijā, Ungārijā, Čehijā. Energokompānijas sadalīšana neatkarīgos uzņēmumos radīja tarifu pieaugumu. Nelieli uzņēmumi vairs nav spējīgi konkurēt ar spēcīgām energokompānijām. Piebildīsim, ka “Latvenergo” neto apgrozījums tuvojas 300 miljoniem ASV dolāru, lai gan apkārtējās valstīs - Somijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Dānijā - energokompāniju ar šādu nelielu apgrozījumu nemaz nav. (Līdzīgi tas ir ar ģenerējošajām jaudām. Latvijā tās ir apmēram divi tūkstoši megavatu, bet par optimālām starptautiskā praksē uzskata 4000 megavatu jaudas vienā kompānijā.) Taču mēs gribam vēl “skaldīt”. Pārlūkojot tendences enerģētikas sektorā Eiropā un citās pasaules valstīs, var novērot, ka uzņēmumu organizatorisko formu veidošana orientēta uz vertikāli integrēta uzņēmuma struktūru. Mūsu apstākļos vēl ir otrādi - izskata pat iespējas energokompānijai piesaistīt (iegūstot akcijas) dabasgāzes piegādes un uzglabāšanas uzņēmējsabiedrības, kādas ir “Latvijas gāzei”. Konsultantu firma “Arthur Andersen” vienā no pēdējiem ziņojumiem (pagājušā gada oktobrī) par Čehiju konstatēja: “Lai saglabātu konkurētspēju... Mēs esam liecinieki, ka notiek liela mēroga uzņēmumu apvienošanās un iegāde (...), panākot līdzekļu ekonomiju konsolidāciju ceļā (gan horizontālu gan vertikālu), tādējādi gūstot labāku pieeju galalietotājiem un izdevīgus tirgus, kā arī panākot sinerģiju citās nozarēs, ievērojami samazinot izmaksas, cīnoties par klientiem, pārveidojot uzņēmējdarbības procesus un nostiprinot savas finansiālās pozīcijas. ” Tāds ir tās atzinums. Notiek saimnieciskās darbības diversifikācija, dažādošana energokompāniju praktiskajā dzīvē citās valstīs. Šī pati minētā konsultāciju firma ir veikusi arī apskatu jeb analīzi par četriem Eiropas elektroenerģijas uzņēmumiem - “Endes”, “PowerGen” “Scottish Power” un “Fortum”. Visi šie četri uzņēmumi agresīvi paplašina savu darbību pasaules enerģijas tirgū, kam raksturīga arvien lielāka konkurence. Te vadās no sekojošiem principiem: jo lielāks, jo labāk, lai panāktu mēroga efekta sasniegšanu; darbības diversifikāciju izmanto, saimniekojot gāzes un ūdens apgādes jomā, ķīmiskajā rūpniecībā, komunikācijās, kā arī izmanto dabisko saikni starp ražošanas un sadales biznesa jomām. Neieklausīties ekspertu atzinumos un neņemt vērā notiekošos procesus elektroenerģijas kompāniju attīstībā Eiropas Savienības valstīs - tas būtu netālredzīgi. Kopumā vērtējot, nelaime ir tā, ka Privatizācijas aģentūras un valdības padomdevēji galveno uzmanību pievērš pārstrukturēšanai un privatizācijai, bet neņem vērā kopējās ekonomiskās likumsakarības, izmaksu samazināšanas nepieciešamību, konkurenci, konsolidāciju, diversifikāciju. Tāpēc bija arī mūsu priekšlikums par izmaiņām Enerģētikas likuma 20. pantā, lai novērstu šķēršļus “Latvenergo” kā vertikāli integrēta uzņēmuma tehniskās un tehnoloģiskās, ekonomiskās un finansiālās attīstības politikas veidošanai. Sakārtots 20. pants ļaus izvēlēties enerģētikas kompleksa saimniekošanas modeli atbilstoši valsts un sabiedrības interesēm. Otrais iebildums - turklāt svarīgs - ir risinājuma finansiālais aspekts. Balstoties uz “Latvenergo” speciālistu aprēķiniem par peļņas prognozi un nepieciešamajām investīcijām laika posmā līdz 2010. gadam, var teikt, ka stratēģiskā investora piesaistīšana te nav nepieciešama, ka vajadzīgās investīcijas par 60% var segt no pašu līdzekļiem - amortizācijas un peļņas - un 40% apmērā uz ilgtermiņa kredītu rēķina. Pie tam, ņemot vērā labo nodrošinājumu kredīta ņemšanai un saimniekošanas rentablo līmeni, aizdevumus starptautiskajā finansu tirgū var saņemt uz samērā izdevīgiem nosacījumiem, tas ir, ar zemiem procentiem, jo kredītu nodrošinājums ir gandrīz divkārtīgs. Ja līdz 2003. gadam pašu investīcijas būs apmēram 40 miljoni latu gadā, tad 2004. un 2005. gadā būs jau 60 miljoni latu, un, sākot ar 2006. gadu, pašu investīcijas jau pārsniegs 80 miljonus latu gadā, bez aizņemto līdzekļu piesaistes. “Latvenergo” paredz tuvāko 10 gadu laikā investēt gandrīz vienu miljardu latu. (Par šo naudu var uzcelt divas lieljaudas celulozes fabrikas; par vienu tādu Latvijā domā jau pēdējos desmit gadus.) Nākamajos desmit gados TEC un HES atjaunošanā plāno izlietot apmēram 400 miljonus latu, bet elektrisko tīklu modernizācijā - apmēram 550 miljonus latu. Tā ka no šī viedokļa forsēta privatizācija, lai piesaistītu līdzekļus no ārienes, nav nepieciešama. Tātad ar saviem ieņēmumiem var nosegt tekošos izdevumus un investīcijas attīstībai. Uz šo līdzekļu pamata uzņēmuma “Latvenergo” tehniskā bāze tiek pārkārtota uz modernām tehnoloģijām. 1998. gadā investīcijās te tika ieguldīts pāri par 50 miljoniem latu, bet pagājušajā gadā - 64 miljoni latu. Šīs preces - elektroenerģijas - īpatnība ir tā, ka tā visā Latvijā nonāk iekšējā tirgū, kur noiets vairāk vai mazāk ir garantēts, jo konkurētspēja, salīdzinot ar elektroenerģijas importu, ir samērā skaidra, ar pietiekami reālu, prognozējamu kilovatstundas realizācijas cenu. Izmaksas arī ir apjaušamas pietiekami precīzi. Galarezultāts ir tas, ka aprēķins par iespējamo peļņu tuvākajiem desmit gadiem ir visai reāls. Šajā sakarībā ir risināms arī jautājums, lai precizētu “Latvenergo” tirgus vērtību, kas varētu sakārtot amortizācijas un peļņas attiecības kā avotu investīcijām, pieaugot amortizācijas īpatsvaram. “Latvenergo” īpašumā, pēc grāmatvedības datiem, pamatkapitāls ir 138 miljoni latu. Tas ir vairākas reizes mazāks par tā tirgus vērtību. “Latvenergo” ir lielākais investors Latvijā - un tieši ražošanas sfērā. Protams, investīcijas varētu būt vēl mērķtiecīgākas, ja būtu skaidri zināms tautsaimniecības attīstības virziens - it sevišķi reģionālā skatījumā - trim, pieciem gadiem vai, vēl labāk, 10 - 20 gadiem uz priekšu. Tad problēmu būtu vēl mazāk. Trešais aspekts - privatizācijas aspekts. Liekas, retais šaubās, ka privātā iniciatīva, privātā uzņēmējdarbība ir spēcīgs saimnieciskās rosības dzinējspēks. Jāmin kaut vai piemērs no Latvijas neatkarības atgūšanas pirmajiem gadiem. Tad tika veikta tā saucamā mazā privatizācija, tas ir, ēdināšanas, tirdzniecības un pakalpojumu tīkla privatizācija, tad vēl nebija pat Privatizācijas aģentūras. Tas notika ātri un apņēmīgi, ar labiem rezultātiem. Grūtāk jau gāja ar rūpniecības, būvniecības un transporta uzņēmumu privatizāciju. Taču enerģētikas sektors ir diezgan specifisks, pie tam būtiska Latvijas īpatnība ir tā, ka lielāko daļu no elektrības patēriņa ražo Daugavas hidroelektrostaciju kaskāde. Enerģētikas likuma esošās normas pieļauj “Latvenergo” privatizāciju pa daļām. Vēl vairāk. Ministru kabineta pilnvarojumā finansu ministrs Krastiņa kungs ir parakstījis pagājušā gada 8. novembrī Latvijas Republikas un Starptautiskā valūtas fonda Ekonomiskās politikas memorandu (memorandu parakstījis ir arī Latvijas Bankas prezidents Repšes kungs), kurā arī šis jautājums ir strikti atrunāts. Latvijas ekonomiskās politikas memorands Starptautiskā valūtas fonda direktoru padomē tika apstiprināts pagājušā gada 10. decembrī. Memoranda 23. punktā ir teikts (citēju): “Ir nepieciešami arī vairāki grozījumi energolikumdošanā, kas ļaus turpināt “Latvenergo” privatizācijas procesu. Būs nepieciešams grozīt energolikumdošanu arī tādēļ, lai varētu veikt hidroelektrostaciju privatizāciju. Ja par vienu no iespējamajām alternatīvām joprojām tiek uzskatīta “Latvenergo” privatizācija, sadalot to apakšuzņēmumos, tad ir nepieciešams pieņemt likumu par holdinga kompānijām (“Likums par koncerniem”). ” Tātad memorandā diezgan drosmīgi ir akceptēta šāda “Latvenergo” virzība. Šajā sakarībā atgādināsim, ka minētā Enerģētikas nozares ekspertu padome, izskatījusi dažādus “Latvenergo” pārstrukturēšanas variantus, atzina, ka vispieņemamākais ir variants, ka “Latvenergo” nemaz neprivatizē. Otrajā vietā atstājot “Latvenergo” kā vertikāli integrētas uzņēmējsabiedrības privatizācijas variantu, bet trešajā - “Latvenergo” pārveidošanu koncerna struktūrā ar meitas sabiedrībām, neprivatizējot vienīgi pārvades sabiedrības akcijas. Piebildīsim, ka pēdējā laikā augstas amatpersonas... tajā skaitā arī Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijas akciju sabiedrības “Latvijas kuģniecība” un citu stratēģiski svarīgu objektu privatizācijas jautājumā sēdēs tiek ziņots, ka šodien nekādā ziņā darba kārtībā nav Daugavas hidroelektrostaciju privatizācijas jautājums. Taisni šajā sakarībā minēšu vēl divus dokumentus. Pagājušā gada 30. novembrī Ministru kabinetā akceptētā dokumenta “Latvijas Republikas valdības politika enerģētikā” 1. 15. punktā rakstīts: “Valdība ir apņēmusies pabeigt uzņēmumu privatizāciju valstī. ” Nākamais dokuments - “Politikas reformu programma”, kas šā gada 15. februārī akceptēta Ministru kabinetā sadarbībai ar Pasaules Banku un kas ir īpašu uzdevumu ministra kompetencē sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām. Iedaļā “Enerģētika: regulēšana un privatizēšana” paredzēts privatizēt šo nozari un uz 2001. gada sākumu pabeigt lielākās daļas “Latvenergo” akciju pārdošanu, un uz 2002. gada sākumu pabeigt atlikušo “Latvenergo” daļu pārdošanu ar vēlamo rezultātu, kur valdībai nav gandrīz nekādas ievērojamas īpašuma daļas vai kontroles “Latvenergo” iekšienē pār šā uzņēmuma darbību. Šajos dokumentos ir skaidri norādītas šīs virzības privatizācijā, taču vairāk tas skan pēc pašmērķa. Nenorāda, ko tas dos tautsaimniecībai. Nu, un kā tas ir citās valstīs? Ja vērtējam no īpašuma attiecību viedokļa, tad redzam, ka, piemēram, Norvēģijā, Dānijā, Nīderlandē, Francijā un Īrijā saimnieko tikai valsts energokompānijas. Zviedrijā, Somijā, Austrijā, Spānijā un Itālijā saimnieko gan valsts, gan privātās kompānijas, bet Lielbritānijā un Beļģijā - privātās kompānijas. Liekas, komentāri par šo informāciju ir lieki. Ceturtkārt. Vai šajos projektos viss ir līdz galam izdomāts attiecībā uz elektroenerģijas vienotu tarifu nodrošināšanu starp atsevišķiem meitas uzņēmumiem elektroenerģijas sadalē elektrotīklu rajoniem? Jo, privatizējot atsevišķus sadales uzņēmumus, var rasties ļoti lielas problēmas ar jaunu mehānismu iedzīvināšanu tā saucamajām šķērssubsīdijām, lai par elektroenerģiju saņemtu… maksātu vienādu tarifu gan Rīgā, gan Alūksnē, gan jebkurā citā Latvijas reģionā. Dažkārt tiek pārmests par neskaidrībām šķirtā izmaksu un peļņas fiksēšanā “Latvenergo” sistēmā. Varu piebilst, ka “Latvenergo”, kas lietotājiem piegādā līdz 98% elektroenerģijas, darbojas kā energoapgādes uzņēmējsabiedrība ar grāmatvedības līmenī nodalītu uzskaiti ražošanas, pārvades un sadales funkcijām. Tas dod iespēju veikt pamatotas kalkulācijas gan par elektroenerģijas tarifiem, gan arī elektrotīklu pakalpojumiem. Piektkārt. Lietderīgi arī precizējumi un zināmas izmaiņas elektroenerģijas iepirkšanā no koģenerācijas stacijām un vēja stacijām. Tas varbūt tieši neizriet no vakar parakstītā Ministru kabineta rīkojuma par “Latvenergo” pārstrukturēšanu un privatizācijas nosacījumiem, bet tas tieši saistīts ar šo enerģētikas bloku kā tādu. Tātad šāds jautājums ir - precizējumi un zināmas izmaiņas elektroenerģijas iepirkšanā no koģenerācijas stacijām un vēja stacijām. Tagad ir absurda situācija, ka “Latvenergo” ir jāpērk koģenerācijas procesā ražotā elektroenerģija par divkāršu elektroenerģijas realizācijas tarifu. Janvārī iesniegtajā deputātu priekšlikumā paredzēts, ka koģenerācijas stacijām kurināmā siltumspējas izmantošanas kopējai lietderībai (efektivitātei) jābūt ne mazākai par 85%, lai varētu no tām iepirkt elektroenerģiju par cenu, kas tuva importētās elektroenerģijas iepirkuma vidējai cenai. Nepilnības ir arī Enerģētikas likuma 40. pantā. Pretēji sabiedrības interesēm tas nepamatoti veicina (dotē) vēja enerģijas ražošanas jaudu paātrinātu izveidošanu, jo tā tiek iepirkta par divkāršu elektroenerģijas realizācijas vidējā tarifa cenu, kas šobrīd jau ir vairāk nekā 6 santīmi par kilovatstundu. Taču tas ir pretrunā ar patērētāju interesēm, tas būtībā mākslīgi sadārdzinās elektroenerģijas tarifus. Jo energosistēma vairāk iepirks vēja staciju saražoto elektroenerģiju, jo straujāk kāps elektroenerģijas pārdošanas cena. Saskaņā ar pagājušajā gadā saņemtajiem pieteikumiem attiecībā uz vēja ģeneratoriem, kuru kopējā jauda ir 136 megavati, to nodošana ekspluatācijā radītu energosistēmai zaudējumus, kas būtu vairāk par 20 miljoniem latu, un tas izraisītu esošo tarifu sadārdzinājumu par vairāk nekā 10 procentiem. Tādēļ priekšlikumos ieteikta kārtība, ka šādus atvieglojumus, pie tam samazinātā apmērā, saņemtu 8 gadu laikā tikai tās vēja elektrostacijas, kuru ekspluatācija uzsākta līdz 2002. gada 1. janvārim. Arī vairākās Eiropas Savienības valstīs (Lielbritānija, Īrija, Francija) vēja enerģētikas ekonomiskā stimulēšana netiek praktizēta. Citās valstīs šīs sistēmas ir atšķirīgas un ievērojami pieticīgākas nekā Latvijā, tur to atbalsta ar mazprocentu aizdevumiem, iekārtu iegādes un uzstādīšanas atvieglojumiem. Saglabājama var būt esošā kārtība elektroenerģijas iepirkšanai no mazajām hidroelektrostacijām (ja šo staciju un iekārtu ekspluatācija uzsākta līdz 2005. gada 1. janvārim), to saražotās elektroenerģijas pārpalikumu 8 gadus no attiecīgās elektrostacijas ekspluatācijas sākuma iepērkot par cenu, kas atbilst divkāršam elektroenerģijas realizācijas vidējam tarifam Enerģētikas likuma spēkā stāšanās dienā. Uzskatu, ka privatizējamā valsts akciju sabiedrība “Latvenergo” ir jāliek mierā, lai tā turpina savu iesākto darbu iekšējā pārstrukturēšanā, investīciju plāna apguvē. Šī sistēma saimnieko ar saviem resursiem un aizņemtajiem līdzekļiem, kuri tiek iegūti ar zemiem procentiem un bez valsts garantijām. Nav jātērē laiks un enerģija tur, kur to pēc loģikas nav vajadzīgs darīt. Kur nav problēmu, tur nevajag problēmas mākslīgi radīt un lietu sarežģīt. “Latvenergo” ir gadu gaitā izveidojusies par sistēmu, kas normāli nodrošina apgādi ar elektroenerģiju, ātri novērš krīzes situācijas, ko izraisījušas dabas stihijas, necenšas atbrīvoties no neizdevīgiem klientiem. Ir jāuzsver arī darbinieku profesionālais fanātisms, kuri gan nav formāli “Latvenergo” līdzīpašnieki (akcionāri). Rodas iespaids, ka vadās pēc principa - nu kaut kas jau ir jādara “Latvenergo” restrukturizēšanā un privatizācijā. Minstināties tālāk vairs nedrīkst. Varbūt sanāks labāk, bet īsta pamatojuma nav. Kaut kāda imitācija. Galvenais, lai būtu savādāk, ja ne citādāk. Dažkārt mēs jautājam: kā tad īstenojas Eiropas Savienības direktīvu prasības? Tās šobrīd “Latvenergo” darbībā realizējas un izpaužas šādi. Pirmkārt, nodalīta grāmatvedības uzskaite atsevišķi ražošanai, pārvadei un sadalei, tādējādi nodrošinot “caurspīdīgumu”. Otrkārt, neatkarīgiem ražotājiem nodrošināta brīva piekļūšana pārvades sistēmai. Treškārt, pārvades tīkli ir atvērti elektroenerģijas tranzītam, tiek nodrošināta no citiem piegādātājiem pirktās elektroenerģijas pārvadīšana. Ceturtkārt, elektroenerģija 30%-50% apjomā tiek iepirkta konkurences apstākļos, tātad iespējama ārvalstu ražotāju elektroenerģijas ieplūšana konkurences ceļā. Piektkārt, noteikti tarifi par pārvades un sadales tīklu pakalpojumiem. Sestkārt, izveidoti pārvades sistēmas operatori. Un tā tālāk. Eksperti iesaka “Latvenergo” pārstrukturēšanas un privatizācijas jautājumus turpmāk risināt tiešā saistībā ar galveno mērķi - liberāla Baltijas enerģētikas tirgus un Eiropas līmenī konkurēt spējīga Baltijas enerģētikas koncerna izveidi, atturoties no “Latvenergo” sadalīšanas un privatizācijas kā no pašmērķa. Vienlaikus tuvākajā laikā jāpabeidz pārvades un sadales sistēmas operatoru izveide atbilstoši Baltijas elektroenerģijas tirgus prasībām. Un neliela nākotnes vīzija. Tātad varētu izveidoties vēl spēcīgāka, integrētāka un darbībā vēl daudzpusīgāka energokompānija ar labu konkurētspēju ne tikai Baltijas valstīs. Šīm, ja tā var teikt, ambīcijām ir pamats, ja Daugavas HES kaskāde vēl papildinātos ar videi draudzīgas, mērenas jaudas hidroelektrostacijām pie Daugavpils un Jēkabpils, kā arī ar jaudīgu (piemēram, ar 1000 megavatiem) spēkstaciju, kas izmantotu dabasgāzi. Uz šo divu nosaukto faktoru rēķina (citām apkārtējām valstīm šādu priekšrocību nav) šādas kompānijas ietvaros varēs noturēt relatīvi zemāku katras kilovatstundas pašizmaksu nekā apkārtējo valstu energokompānijās (varbūt tās ar laiku pat pievienosies “Latvenergo”). Pastāvot izlīdzinātiem elektroenerģijas tarifiem, kad būsim Eiropas Savienībā, mūsu rīcībā (vienalga, kādos budžetos) paliks šī starpība starp izlīdzināto tarifu un individuālo relatīvi zemāko pašizmaksu Latvijā, kaut vai iekasēto maksājumu veidā par valsts īpašuma izmantošanu, ja nebūs vairs uzņēmuma ienākuma nodokļa. Šī papildu peļņa, papildu rente, dabas dāvana jāizmanto un jāakumulē mūsu Latvijas interesēs. Jāpalielina elektroenerģijas saprātīgs patēriņš, kas sevišķi saruka rūpniecības un lauksaimniecības krasas lejupslīdes dēļ. Patēriņš var pieaugt, veidojoties modernai, jaunai rūpniecībai, attīstot elektrotransportu pilsētās un dzelzceļa satiksmi, kā arī krietni plašāk izmantojot elektroenerģiju mājsaimniecībā, it sevišķi laukos. Jo lielāks būs saimnieciski lietderīgs patēriņš, jo zemākas būs fiksētās, nemainīgās izmaksas uz katru kilovatstundu, un līdz ar to stabili paliks un nepalielināsies arī elektroenerģijas tarifi. Līdz ar to tālāk nostiprināsies arī energokompānijas “Latvenergo” finanses. Tas nav aplis. Tā ir spirāle, kuras abām pusēm - patērētājam un ražotājam - ir nesaraujams organisks kopsakars kopējā tālākā pašattīstībā. Mēs varam būt pateicīgi “Latvenergo” par sekmīgo saimniekošanas darbu. Tas ir Baltijas un Eiropas līmeņa uzņēmums. Lai arī turpmāk “Latvenergo” sistēmā strādājošajiem saglabātos darbības motivācija, apziņa, ka viņi ir vajadzīgi! To pierāda arī tas, ka viena paaudze pēc otras šajā enerģētiķu saimē ir pārņēmusi labāko un veiksmīgi strādā jaunos, tehniskā un ekonomiskā ziņā arvien sarežģītākos apstākļos. Un pēdējā piebilde. Aicinu savus kolēģus deputātus vēlreiz izskatīt mūsu lēmuma projektu un tam pievienoties pozitīvā veidā. Mēs janvārī jau izskatījām iespējamos grozījumus Enerģētikas likumā un mūsu balsis bija diezgan līdzsvarotas, bet pozitīva finiša tomēr nebija. Šodien ir iespēja spert nākamo soli. Paldies par uzmanību.".
• 2000_02_23_a-seq2 language "lv".
• 2000_02_23_a-seq2 speaker Arnis_Kalnins-1935.
• 2000_02_23_a-seq2 mentions Q822919.
• 2000_02_23_a-seq2 mentions Q211.
• 2000_02_23_a-seq2 mentions Q2660080.
• 2000_02_23_a-seq2 mentions Q193089.
• 2000_02_23_a-seq2 mentions Q40.
• 2000_02_23_a-seq2 mentions Q458.
• 2000_02_23_a-seq2 mentions Q21625222.
• 2000_02_23_a-seq2 mentions Q33.
• 2000_02_23_a-seq2 mentions Q47182.
• 2000_02_23_a-seq2 mentions Q3736450.
• 2000_02_23_a-seq2 mentions Q687709.
• 2000_02_23_a-seq2 mentions Q39731.
• 2000_02_23_a-seq2 mentions Q35.
• 2000_02_23_a-seq2 mentions Q2167704.
• 2000_02_23_a-seq2 mentions Q142.
• 2000_02_23_a-seq2 mentions Q31.
• 2000_02_23_a-seq2 mentions Q55.
• 2000_02_23_a-seq2 mentions Q80021.
• 2000_02_23_a-seq2 mentions Q23666.
• 2000_02_23_a-seq2 mentions Q36.
• 2000_02_23_a-seq2 mentions Q38.
• 2000_02_23_a-seq2 mentions Q28.
• 2000_02_23_a-seq2 mentions Q34.
• 2000_02_23_a-seq2 mentions Q22890.
• 2000_02_23_a-seq2 mentions Q20.
• 2000_02_23_a-seq2 mentions Q43048.
• 2000_02_23_a-seq2 mentions Q7164.
• 2000_02_23_a-seq2 mentions Q213.
• 2000_02_23_a-seq2 mentions Q29.
• 2000_02_23_a-seq2 mentions Q12360039.
• 2000_02_23_a-seq2 mentions Q1439075.
• 2000_02_23_a-seq2 mentions Q6497410.
• 2000_02_23_a-seq2 mentions Q47282.
• 2000_02_23_a-seq2 mentions Q1340301.