Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2000_02_23_a-seq12> ?p ?o. }

• 2000_02_23_a-seq12 type Speech.
• 2000_02_23_a-seq12 number "12".
• 2000_02_23_a-seq12 date "2000-02-23".
• 2000_02_23_a-seq12 isPartOf 2000_02_23_a.
• 2000_02_23_a-seq12 spokenAs 77.
• 2000_02_23_a-seq12 spokenText "Cienījamo priekšsēdētāj! Man liels prieks, ka šodien mēs diskutējam par tautsaimnieciskiem jautājumiem - atšķirībā no iepriekšējām sēdēm, kad mēs darījām kaut ko citu. Atļaujiet arī man izteikt savu skatījumu uz šo jautājumu. Pirmām kārtām ir jautājums - par kāda veida sadalīšanu ir runa? Ko nozīmē šis valdības lēmums sadalīt “Latvenergo”? Un kādā nozīmē sadalīt? Rūpīgi izlasīju, kas tur rakstīts: no kapitāla viedokļa valsts kapitālu nezaudē, kapitāls tiek sastrukturēts meitaskompānijās. Es domāju: ja jau nekas pārdots netiek un ja tiek veidotas simtprocentīgas meitaskompānijas (atskaitot vienu, kas, tā teikt, ir zem “Latvenergo”), tad rodas jautājums - kāpēc ir pārmetums sadalīšanas sakarā? Tad es pamazām mēģinu pats to noskaidrot. Man šķiet, ka galvenais pārmetums ir attiecībā uz operatīvo sadali. Ko nozīmē operatīvā sadale? Tas nozīmē to, ka... “Latvenergo” valde un izpilddirektori de facto patlaban pieņem operatīvus lēmumus visos trijos virzienos - sadalē, pārvadē un ģenerācijā. Vertikāli līdz pašai apakšai - tur, lejā. No vienas puses, neapšaubāmi, “Latvenergo” valdei un vadībai ir absolūti centralizēta kontrole pār visām šīm trim lietām, un, ja šo kontroli sadala un operatīvo rīcību sadala, tad pārmetums ir skaidrs. Tad ir skaidrs, ka pret to ir protests. Jautājums - vai mēs te esam tādi speciālisti, ka varam pateikt, vai drīkst sadalīt vai nedrīkst? Katrs izmanto savus argumentus. Katrs. Mēs dzirdējām ministra spožo uzstāšanos, mēs dzirdējām arī ļoti detalizēto Kalniņa kunga un Stalidzānes kundzes uzstāšanos. Es no savas puses varu pateikt tikai vienu piemēru. 1993. gadā man nācās strādāt vienā no lielākajām Vācijas kompānijām, kas ir pasaulē lielākā farmācijas kompānija un kas arī ir koncerns ar 300 miljonu Vācijas marku apgrozījumu. Es biju piecus mēnešus pašā centrā, štābā, un arī citos departamentos tieši tajā laikā, kad tur notika šāda dalīšana. Dalīšana faktiski notika operatīvi. Ko nozīmē uzņēmumam “Latvernergo” šāda dalīšana? Arī vāciešiem tas bija šausmīgi sāpīgs process. Bet ko šāda dalīšana nozīmē uzņēmumam “Latvenergo”? Tā nozīmē šādu lietu. Kā es to saprotu, ir plusi un mīnusi. (Es vēl par privatizāciju nerunāju, tikai par restrukturēšanu.) Kādi ir plusi? Pluss ir tas, ka tik tiešām katram no šiem virzieniem - ģenerācijai, pārvadei un sadalei - ir savs atsevišķs peļņas zaudējumu rēķins, sava bilance, savs audits, savs izmaksu aprēķins (gan proporcionālo, gan fiksēto izmaksu aprēķins) un sava atbildība par rezultātu. Otrs. Ja šai meitaskompānijai dotu tiesības darboties tirgū un pirkt, piemēram, pārvadei elektroenerģiju ne tikai no ģeneratoriem Latvijas iekšienē, bet arī ārpus Latvijas un strādāt tirgus nosacījumos, kādi ir gan no Austrumiem, gan no Rietumiem, tad varētu tik tiešām noskaidrot, kāda ir konkrētā “Latvenergo” meitaskompānijas rentabilitāte. Un atbildība ir ļoti augsta. Kāds ir mīnuss? Tad, kad taisām meitaskompānijas, viens otram pārdod pakalpojumu ar pievienotās vērtības nodokli, kas ir 18%. Neapšaubāmi, ja nereorganizē līdz meitaskompāniju līmenim, tad šā nodokļa nav. Ja taisa meitaskompānijas, tad ir skaidrs: ja pārvadi pērk no ģenerācijas - 18%, sadale no pārvades - 18%... Ja mēs no valsts viedokļa paskatāmies, valsts it kā varētu saņemt vairāk nodokļu, bet, no kompānijas viedokļa, tā, neapšaubāmi, nav ļoti patīkama lieta. Nākamais. Es redzēju, kā vācieši mocījās. Vai tiešām tā būs liela traģēdija... Ko darīs “Latvenergo” tagad, ja pieņems likumu par koncernu? Ko darīs, lūk, šā koncerna valde, mātesuzņēmuma vadība? Tā starpība, ja tiešām izdarīs to, ko valdība te ir pieņēmusi... tā starpība ir tajā apstāklī, ka “Latvenergo” valde vairs nenodarbosies ar operatīvu lēmumu pieņemšanu par visdažādākajiem jautājumiem, bet viņi kontrolēs, lūk, šīs trīs kompānijas, kas ir, tā teikt, apakšā zem viņiem. Pārvade, sadale un ģenerācija. Un kontrolēs praktiski kā akcionāri, kā tie, kas pieņem lēmumu, vai vienā virzienā samazināt, otrā - palielināt... vai investīcijas vienā virzienā samazināt, otrā - palielināt. Tā ir pilnīgi cita funkcija, tas nav nekad darīts. Latvijā tas nav darīts. Un tā problēma, protams, ir, vai tas ir to vērts. Es domāju, ka tas ir to vērts. Kādus es varētu minēt vēl argumentus? Mēs te visi runājam par tā saucamo tirgus liberalizāciju. Pieņemsim, ka mūsu Latvija ir tik spēcīga valsts, ka mēs vispār nošķaudāmies par to, ka mums kāds kaut ko saka, un ka visā tajā ceļā uz Eiropas Savienību un uzņemšanas sarunās mēs sakām: “Bet mēs vispār neesam ar mieru iet uz tādu tirgus liberalizāciju, mēs to nedarīsim!” Šaubos, cienījamie kolēģi, vai mēs varēsim tā pateikt. Liksim roku uz sirds - tik spēcīgi mēs neesam! Ko nozīmē liberalizācija? Tā nozīmē diemžēl nepatīkamu situāciju, ka drīkstēs pārdot elektroenerģiju arī kāds cits, ne tikai hidroelektrostacijas un TEC, kas ir “Latvenergo” sastāvā, un ne tikai vietējās koģenerācijas, ar ko ir noslēgti divkāršie līgumi. Kāds cits izdomās šeit nākt un pārdot elektroenerģiju klientiem (vienalga, kādiem - lieliem vai maziem) un gribēs izmantot “Latvenergo” monopolizēto stāvokli attiecībā uz pārvadi. Un, kad “Latvenergo” teiks: “Stop! To mēs nedarīsim, jo mums pašiem ir sava enerģija plūdu laikā, maksimumjauda no visām HES vai no visām TEC!”, - tad mums pateiks: “Nē, tā jūs sevi noslēgt nedrīkstēsiet, mēs to neļausim, turklāt neļausim jau visā valstī, ne tikai kompānijā!” Tātad, ja mēs šo lietu nerestrukturējam, mēs riskējam. Es neredzu, kādā veidā mēs pretosimies... ja kāds ir gudrāks, lai pasaka, kādā veidā mēs pretosimies, lūk, šim tirgus liberalizācijas nosacījumam, kas ir Eiropas Kopienas direktīvā. Es gribētu izteikties par vēl vienu jautājumu. Ar ko atšķiras valsts uzņēmums no privāta uzņēmuma? Pareizi viens sacīja, ka nav teikts, ka privātie strādā labāk. Taču, redziet, ir viena nianse... Un te sēž “Latvenergo” vadība, un es atceros vēl tos laikus, kad tā bija vēl citā sastāvā... Nianse te ir tāda, ja tas ir simtprocentīgs valsts uzņēmums vai valsts akciju sabiedrība: papriekš nomainās Saeima, pēc tam nomainās valdība, pēc tam nomainās pilnvarnieki, pēc tam nomainās padome, nomainās valde. Katrreiz, kad mainās valdība, var mainīties, kā tas de facto ir, pilnvarnieki, padome un valde! Un tad izrādās, ka kompānijas menedžments politiskā ziņā ir totāli atkarīgs. Starpība? Paņemiet kā piemēru “Latvijas gāzi” un “Latvenergo”! Nu pamēģiniet “Latvijas gāzē” tagad kādu tur, tā teikt, noņemt nost ar Saeimas vai valdības lēmumu! Izrādās, ka tur neko nevar izdarīt. Valstij tur ir 38%. Taču “Latvenergo” brīvi var to izdarīt. Lai vai kādi profesionāļi tur sēdētu. Šādu situāciju pieļaut nevar. Bet kā mēs to varēsim nepieļaut? Ir īpaši Saeimas lēmumi. Nav tādas struktūras... To mēs nekad nespēsim pieņemt... Tas ir otrs arguments, kādēļ acīmredzot nevarētu būt pilnīgi simtprocentīga valsts politiskā kontrole pār šo uzņēmumu. Es varētu vēl runāt par ilgtermiņa ieguldījumiem. Ko darīt tik tiešām tajā brīdī, ja ir debitoru parādi “Latvenergo”? Un visi saka - kapitalizējiet parādus. Un “Latvenergo” ieiet iekšā “Rīgas siltumā” vai “Liepājas siltumā”, vai arī visās citās... visādos jaunos ģeneratoros. Arī tā ir privatizācija de facto. Ja kapitalizē parādu, tad jau ir līdzīpašnieks kopējā privātā kompānijā un privatizācija notiek caur citu mehānismu, ne caur aģentūru. Protams, ar aģentūras atļauju. Es neredzu šinī brīdī lielu risku - atbalstīt šo valdības lēmumu. Bet pilnīgi pareizi visi saka: kur ir garantija, ka tas, kas te ir rakstīts - ka nevar privatizēt HES, nevar privatizēt pārvadi un nevar privatizēt sadali -, ka tas tā būs mūžīgi? Būs nākamais lēmums valdībai parīt, un tur vienkārši liks iekšā - privatizēt pa daļām. Valdība nāk un šeit saka: nekad mūžā mēs to nedarīsim, tas nebūs pārāk godīgi... Es pieļauju situāciju, ka būsim arī tādā stāvoklī, ka privatizēt nāksies arī daļu no tā, par ko tagad šeit rakstīts - “nē”. Jautājums - kad, ar kādu lēmumu. Tas ir atsevišķs jautājums. Es nepiekrītu, ka to var izdarīt ar Saeimas lēmumu. Nepiekrītu. Kaut gan parasti saka, ka šeit sēž gudri cilvēki, es, piedošanu, nepiekrītu! Šādam nolūkam mums ir izpildvara un speciālisti aģentūras un citu struktūru veidā. Jautājums - vai šī lieta ir sasteigta? Nekad nepiekritīšu Lujāna kungam, nekas te nav sasteigts, te piecus gadus pieņem lēmumus par 150 visdažādākajiem modeļiem. Es neuzskatu, ka šis lēmums ir nāves spriedums “Latvenergo”. Es tā neuzskatu. Ja vien pareizi, Koncernu likumam atbilstoši organizēs “Latvenergo” koncerna uzbūvi. Vācijā reāli eksistē šādi līgumi - koncerna ietvaros mātesuzņēmums ar līgumu pārņem visu peļņu no meitasuzņēmuma un, ja meitasuzņēmums cieš zaudējumus, pārņem visus zaudējumus no meitasuzņēmuma. Tādi līgumi de facto ir Eiropā, un tas nekas briesmīgs nav, un tie koncerni tur strādā, turklāt efektīvi. Starpība ir tā, ka tie ir lielākoties privāti koncerni, at šķirībā no šā, kas ir vēl par 90% valsts, pat tad, ja privatizēs to nelielo daļu, kas ir tajās termoelektrostacijās. Es saprotu, ka jebkuras izmaiņas ir briesmīgas, jebkuras izmaiņas vienmēr var traktēt kā briesmīgu sagruvumu, sagraušanu un tā tālāk, bet es neredzu, kā var savādākā veidā atrisināt tos jautājumus, kurus es šeit pateicu. Uzturot kompāniju tādu, kāda tā ir pašlaik? Neredzu tādu iespēju. Protams, var te kādu lamāt, teikt, ka viens mēģina kaut ko nozagt un ka otrs mēģina mānīt, bet pasakiet man, kā praktiski izpildīt Eiropas direktīvas par liberalizāciju, kā panākt pietiekamu skaidrību, “caurspīdīgumu” gan finansu atskaitēs, gan arī efektivitātē! Kā panākt, lai šos 60% elektreoenerģijas, ko mēs importējam, būtu iespējams importēt ne tikai no vietējiem, bet arī no ārpuses? Kā panākt tādu situāciju? Es, pieņemsim, esmu tik liels patērētājs, ka es negribu pirkt elektroenerģiju no “Latvenergo”. Es gribu samaksāt tikai tarifu (ir runa par pārvedumu un sadali). To es de facto tagad izdarīt nevaru, nevajag mani mānīt! Ja es te kaut vienu labu piemēru redzētu, es būtu priecīgs. Un pēdējais. Jārunā arī par sadali. Kas ir ļoti bīstami attiecībā uz sadali? Protams, gribam privatizēt, jo tas viss ir ļoti tuvu pie klienta, bet arī tajā ziņā ir problēmas. Kad šo sadales daļu drīkst piespiedu kārtā ņemt “Latvenergo” bilancē un kad tā ir jāpārdod? Tad, kad taisa lielu kompāniju un iekšā “klīrē” visu naudu, tas viss, protams, ir labi notušējams. Bet, patiesību sakot, jūs mānāt paši sevi. Tā ka es atbalstīšu valdības lēmumu. Šeit, protams, neviens nevar to visu aprēķināt, cienījamie kolēģi! Tiem, kas te uzstājoties sacīja, ka jābūt ļoti precīziem aprēķiniem, es varu pateikt, ka tādus aprēķinus uztaisīt nav iespējams. Tādus praktiski uztaisīt nevar! Nedrīkstam kļūdīties Koncernu likumā. Nedrīkstam. Vadoties pēc Koncernu likuma, vajag pareizi izveidot “Latvenergo” koncernu. Un tad ļoti rūpīgi jāskatās un, nemānot sevi, precīzi jānosaka, kas ir konkurēt spējīgs un kas nav. Paldies par uzmanību.".
• 2000_02_23_a-seq12 language "lv".
• 2000_02_23_a-seq12 speaker Ivars_Godmanis-1951.
• 2000_02_23_a-seq12 mentions Q822919.
• 2000_02_23_a-seq12 mentions Q211.
• 2000_02_23_a-seq12 mentions Q2660080.
• 2000_02_23_a-seq12 mentions Q193089.
• 2000_02_23_a-seq12 mentions Q458.
• 2000_02_23_a-seq12 mentions Q3736450.
• 2000_02_23_a-seq12 mentions Q183.