Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2000_02_23_a-seq10> ?p ?o. }

• 2000_02_23_a-seq10 type Speech.
• 2000_02_23_a-seq10 number "10".
• 2000_02_23_a-seq10 date "2000-02-23".
• 2000_02_23_a-seq10 isPartOf 2000_02_23_a.
• 2000_02_23_a-seq10 spokenAs 22.
• 2000_02_23_a-seq10 spokenText "Labvakar, cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Cienījamie ministri! Es, noklausījies cienījamā Makarova kunga runu, sapratu, ka, protams, šī problēma ir ļoti nopietna. Es gribētu nedaudz precizēt, ka “Latvenergo” cenu un cenu par tā sniegtajiem pakalpojumiem nosaka Tarifu regulēšanas padome un valsts pilnvarnieki. “Latvenergo”, iespējams, varētu pārdot iedzīvotājiem savu produkciju lētāk, bet par to lemj valsts pārstāvji. Protams, “Latvenergo” ir ekonomikas mugurkauls. Taču ir arī speciāls cīņas paņēmiens - sitiens pa mugurkaulu. Un, ja tādu sitienu izdara, tad līdz ar to viss subjekts sabrūk. Līdz šim mēs esam vienmēr atbalstījuši totālu privatizāciju, un “Latvenergo” jautājums ir viens no totālās privatizācijas jautājumiem. “Latvenergo” ir viens no sekmīgi strādājošajiem uzņēmumiem, kas no savas peļņas var nodrošināt ne vien esošo pamatfondu uzturēšanu kārtībā, bet arī to atjaunošanu, rekonstrukciju. Nekādi nav saprotama steiga, ar kādu valdība vēlas privatizēt šo valstij un iedzīvotājiem vitāli svarīgo uzņēmumu. Īpaši aizdomīgi ir Privatizācijas aģentūras plāni piesaistīt tā sauktos stratēģiskos investorus. Šķiet, ka tas liecina par dažādu cilvēku personīgo ieinteresētību šādā privatizācijas variantā. Tam var būt vēl bēdīgākas sekas nekā tās, ko izraisīja “Lattelekom” privatizācija. Dīvainā kārtā ir tā, ka Privatizācijas aģentūras ierosinātais un valdības apstiprinātais privatizācijas variants ir daudz neizdevīgāks par to, ko izstrādājuši trīs valsts pilnvarnieki, kuri katrs pārstāv savu valdības koalīcijas partiju. Valsts pilnvarnieki ierosina privatizēt tikai termoelektrocentrāles, saglabājot 51% kapitāldaļu valsts īpašumā, taču valdības apstiprinātais variants paredz privatizēt arī sadales tīklu un uzņēmumu “Rīgas siltums”. Par valdības rīcības atklātību un godīgumu ir lielas šaubas, jo rodas jautājums - kas gan varēs aizliegt valdībai pēc neilga laika pieņemt jaunu lēmumu par valsts kapitāldaļu pārdošanu? Tādā gadījumā Rīgas pilsētas siltumapgāde nonāks privātmonopola rokās, kurš varēs diktēt sev vēlamus tarifus un citus noteikumus. Par valdības aizkulišu spēlēm, kas tiek slēptas no sabiedrības, liecina kaut vai tas, ka ekonomiskās politikas memorandā valdība ir apsolījusi Starptautiskajam valūtas fondam panākt tādus Enerģētikas likuma grozījumus, kas dotu iespēju privatizēt Daugavas hidroelektrostaciju. Nevar arī ticēt valdības solījumiem nodrošināt nākotnē zemus elektroenerģijas realizācijas tarifus, jo katram skaidrs, ka elektroenerģijas sadales tīklu uzturēšana un elektrības novadīšana līdz patērētājam par katru kilovatstundu Rīgā izmaksā mazāk nekā Ziemeļaustrumu tīkliem, kas apkalpo samērā reti apdzīvotus lauku rajonus. Ja tiks privatizēta sadales tīklu komerciālā darbība, tajā skaitā elektroenerģijas iepirkšana, tad nav skaidrs, kas gan dotēs šos tīklus, lai saglabātu visā valstī vienotus tarifus. Ja šis jautājums netiks atrisināts, tad būs viens no diviem variantiem: vai nu nebūs privatizētgribētāju, vai arī privatizētājiem būs jāatļauj elektroenerģijas tarifu reti apdzīvotos lauku rajonos paaugstināt piecas līdz desmit reizes. Visos privatizācijas variantos ir paredzēts pārveidot “Latvenergo” par koncernu, kas apvienotu patstāvīgus meitasuzņēmumus. Nekāda ekonomiska pamatojuma šādiem variantiem nav. Gluži otrādi. Tas neizbēgami sadārdzinās elektroenerģijas tarifus, jo, šiem patstāvīgajiem meitasuzņēmumiem veicot savstarpējos norēķinus, būs jāmaksā pievienotās vērtības nodoklis. Nekādu kritiku neiztur arguments, ka dabīgā monopola - “Latvenergo” - sadalīšana patstāvīgos uzņēmumos veicināšot konkurenci. Nevar pastāvēt konkurence starp vienota tehnoloģiskā procesa dažādām sastāvdaļām. Katra no tām izpilda savas funkcijas, bet elektroenerģijas ražošana, pārvade un sadale ir vienots tehnoloģisks process. Pavisam dīvains ir apgalvojums, ka tad, ja sadalīs “Latvenergo”, lielākie patērētāji varēšot pēc saviem ieskatiem izvēlēties elektroenerģijas piegādātājus. Jājautā - kas gan būvēs paralēlus augstsprieguma un sadales tīklus? Tātad arī šis arguments ir domāts vienīgi sabiedrības maldināšanai. Lielum lielais vairums pasaules energokompāniju darbojas ar pilnu ciklu - no ražošanas vai iepirkšanas līdz pārvadei un sadalei. Tāpēc jebkāda atsaukšanās uz ārzemju pieredzi ir pilnīgi nevietā. Pavisam neizskaidrojams ir šāds jautājums - kā var pieņemt lēmumu par uzņēmuma privatizāciju, ja nav zināma tā tirgus vērtība? “Latvenergo” bilances pašreizējā vērtība ir tikai 92 miljoni latu. Daugavas hidroelektrostacija ir iekļauta bilancē tikai par 29 miljoniem latu, lai gan tā vidēji gadā dod apmēram 40 miljonu latu peļņu. Tātad bez objektīva novērtējuma un jaunas pārcenošanas bilances sastādīšanas nekādi privatizācijas pasākumi nav veicami (ja vien privatizētājiem nav nodoma izpārdot šo vērtīgo valsts īpašumu par smiekla naudu, saņemot pretī ievērojamus personīgus labumus). Pret pārsteidzīgo un ekonomiski nepamatoto “Latvenergo” privatizāciju iebilst ne vien Saeimas opozīcijas frakcijas, bet arī Ekonomikas ministrijas Enerģētikas nozares ekspertu padome ar pazīstamo ekonomistu Uldi Osi priekšgalā un Enerģētiķu biedrība, kurā ir Latvijas vadošie zinātnieki. Acīmredzot šos cilvēkus taču nevar apvainot par simpātijām kreisajiem uzskatiem, kā to dara valdība attiecībā uz katru, kas iedrošinās iebilst pret ekonomiski nepamatotiem vai visai apšaubāmiem privatizācijas variantiem. Politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija atbalstīja opozīcijas partiju kopēji iesniegto likumprojektu - grozījumus Enerģētikas likumā, kuri paredzēja “Latvenergo” saglabāt kā vienotu valsts uzņēmumu un visus tā privatizācijas variantus apstiprināt ar Saeimas pieņemtiem likumiem. Diemžēl valdības koalīcijas frakcijas bez īpašiem argumentiem šos priekšlikumus noraidīja. Noraidītajos likuma grozījumos bija paredzēts arī ieviest kārtību elektroenerģijas iepirkšanā no tā sauktajām koģenerācijas stacijām. Jāsaka, ka pašlaik tiek izkropļots pats koģenerācijas jēdziens, un tāpēc veikli darboņi var iegūt milzu peļņu, pārdodot “Latvenergo”… Saskaņā ar pastāvošo Likumu par uzņēmējdarbību enerģētikā (likumu visai pārsteidzīgi pieņēma 6. Saeima) “Latvenergo” ir spiests iepirkt no koģenerācijas stacijām elektroenerģiju 8 gadu laikā par divkāršu vidējo faktisko elektroenerģijas realizācijas tarifu, tas ir, par vairāk nekā 6 santīmiem par kilovatstundu. Koģenerācijas iekārtu uzdevums ir pirmām kārtām apgādāt patērētājus ar kvalitatīvu siltumenerģiju, lai panāktu efektīvu kurināmā izmantošanu, kā blakusproduktu ražot arī elektroenerģiju. Sakarā ar to, ka likumos nav precīzi definēts koģenerācijas jēdziens, ir iespējamas dažādas ļaunprātības. Piemērs: SIA “Elektro Gulbene” iegādājās vecu dīzeļģeneratoru, kas nekādi nav spējīgs pildīt siltumapgādes funkcijas, tomēr minētā SIA pieprasīja no “Latvenergo”, lai iepērk no tās elektroenerģiju par dubultu realizācijas tarifu un vēl samaksā soda naudu par iepriekšējo periodu, un, neskatoties uz “Latvenergo” pretošanos, uzvarēja tiesas procesā. Pašlaik “Latvenergo” ir pieņēmis Privatizācijas aģentūras rīkojumu maksāt dubulto realizācijas tarifu SIA “Windau” ierīkotajai koģenerācijas stacijai Bauskā. Tādējādi šī SIA, kas ieguldījusi nedaudz vairāk par 26 tūkstošiem latu, varēs 8 gadu laikā pelnīt katru gadu 12 miljonus latu. Ja minētā SIA realizēs savu nodomu iekārtot 16 koģenerācijas stacijas, tad tā, izmantojot tiesības 8 gadu laikā saņemt dubulto tarifu, iegūs 128 miljonu latu peļņu. Tas pats par sevi ievērojami sadārdzinās elektroenerģijas tarifus patērētājiem. Lūk, kādus zaudējumus valstij un iedzīvotājiem nodara šāds lobisms, ar kādu 6. Saeimas laikā nodarbojās ne viens vien tagad arī 7. Saeimā ievēlētais koalīcijas partiju deputāts. Vai nebūtu pienācis laiks darīt galu šim negodīgajam “veikalam”, grozot attiecīgo likumu? Politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija aicina balsot par iesniegto Saeimas lēmuma projektu, lai novērstu valstij un iedzīvotājiem neizdevīgo privatizācijas variantu, kuru lielā un neizprotamā steigā valdība ir pagājušajā nedēļā apstiprinājusi. Cienījamie kolēģi! “Latvenergo” - tas ir Latvijas dzīvības jautājums. Protams, mēs šodien esam tā pārvērtušies, ka eksportējam koksni, bet neeksportējam tehnoloģiskos izstrādājumus. Mēs esam jau pietuvinājušies agrārai valstij, un man ir sajūta, ka tuvākajā laikā varbūt Latvijas laukos daudzi jūsu vēlētāji - vēršos arī pie jums, valdošais vairākums! - pavadīs vakarus nevis pie elektrolampiņas, bet pie svecītēm, neskatīsies jūsu vadoņus televīzijā. Ar svecīti sēdēs un lasīs varbūt kādu avīzi. Tā ir mūsu Latvijas realitāte. Tas ir jūsu rokās, un tas ir arī cienījamā Makarova kunga rokās. Totāla privatizācija. Varbūt padomāsim, vai visi objekti ir jāprivatizē! Šis ir mūsu jautājums. Un tādēļ es aicinu atbalstīt projekta nodošanu komisijām. Paldies par uzmanību.".
• 2000_02_23_a-seq10 language "lv".
• 2000_02_23_a-seq10 speaker Modris_Lujans-1964.
• 2000_02_23_a-seq10 mentions Q822919.
• 2000_02_23_a-seq10 mentions Q211.
• 2000_02_23_a-seq10 mentions Q2660080.
• 2000_02_23_a-seq10 mentions Q21625222.
• 2000_02_23_a-seq10 mentions Q47182.
• 2000_02_23_a-seq10 mentions Q3736450.
• 2000_02_23_a-seq10 mentions Q2167704.
• 2000_02_23_a-seq10 mentions Q404542.
• 2000_02_23_a-seq10 mentions Q26472964.
• 2000_02_23_a-seq10 mentions Q4337942.