Saeima |

Saeima

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2000_02_17-seq10> ?p ?o. }

Showing items 1 to 20 of 20 with 100 items per page.

2000_02_17-seq10 type Speech.
2000_02_17-seq10 number "10".
2000_02_17-seq10 date "2000-02-17".
2000_02_17-seq10 isPartOf 2000_02_17.
2000_02_17-seq10 spokenAs 125.
2000_02_17-seq10 spokenText "Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es gribētu mazliet atskatīties vēsturē un parunāt par tām problēmām, ar kurām ir saskārusies Izmeklēšanas komisija savas darbības laikā. Atcerēsimies, kādā veidā šī Izmeklēšanas komisija tika veidota! No sākuma bija LNT sižets, kur sabiedrība tika plašāk informēta par to, ka Latvijā pastāv tāda problēma kā pedofilija. Šajā sižetā bija arī informācija par to, ka, iespējams, vairākas augstas amatpersonas, tajā skaitā arī valdības amatpersonas, varētu būt tieši iesaistītas šajā pedofilijas lietā. Pēc pāris dienām - tas bija ļoti neraksturīgi - ģenerālprokurors pats personīgi uzaicināja “Panorāmas” pārstāvjus un publiski paziņoja, ka LNT sižetā paustais viedoklis un iespējamās liecības varētu būt falsifikācija. Respektīvi, ģenerālprokurors jau savlaicīgi bija nostājies vienā pusē... aizstāvējis vienas puses viedokli. Un tieši pēc šīs te viņa uzstāšanās es biju pēdējais, kurš parakstījās zem tā, lai šī komisija tiktu izveidota, tāpēc ka es ļoti labi saprotu, ka visas lietas, kuras ir saistītas ar seksuālo... ar izmeklēšanu, kura ir saistīta ar seksuālo varmācību, ar pedofiliju, ar izvarošanu, ir ļoti kutelīgas un ļoti grūti pierādāmas. Taču pēc šīs ģenerālprokurora uzstāšanās es sapratu, ka uz ģenerālprokuroru tiek izdarīts spiediens, ja viņš jau pirms izmeklēšanas aktīvas uzsākšanas ir pieņēmis vienas puses viedokli. Komisija sāka savu darbu. Mani ievēlēja par komisijas priekšsēdētāju, kaut gan es necentos ieņemt šo amatu. Jau no paša sākuma komisija - gan es kā šīs komisijas priekšsēdētājs, gan arī komisijas locekļi - izjuta gan politisko spiedienu, gan šantāžu, gan reālus draudus gan viņu darbībai, gan arī viņu dzīvībai. Ja mēs runājam par šantāžu, tad jāteic, ka klasisks piemērs, kādā veidā var šantažēt deputātu, ir piemērs no Daugavpils puses - tika šantažēta deputāte Helēna Soldatjonoka. Lai cik tas dīvaini būtu, saskaņā ar Krimināllikumu un Kriminālprocesa kodeksu Ģenerālprokuratūrai ir tiesības ierosināt arī krimināllietu pēc fakta par publikāciju masu medijos. Nez kāpēc par šo šantāžas gadījumu... Ģenerālprokuratūra pat nav uzskatījusi par nepieciešamu uzsākt pārbaudi par šo šantāžas gadījumu. Kaut gan noskaidrot, kurš bija tas īstais šantažētājs, kurš ir zvanījis Vidavskim - Daugavpils mēram... es atvainojos, nav jābūt superģēnijam, lai to visu atklātu. Ir tikai trīs cilvēki mūsu valstī, no kuriem ir atkarīga parāda kapitalizācija. Tas ir Privatizācijas aģentūras vadītājs Jānis Naglis, tas ir finansu ministrs Edmunds Krastiņš, un tas ir Ministru prezidents Andris Šķēle. Respektīvi, tikai viens no šiem trijiem varēja zvanīt Vidavskim un piedāvāt viņam tādu avantūru, lai viņš izdarītu spiedienu uz Daugavpils deputātiem. Kad mēs sākām savu darbību komisijā, tad man, es atvainojos par teicienu, pat murgainos sapņos nerādījās, ka šī tā saucamā “zilā brālība” ir ieguvusi tik lielu un dziļu ietekmi mūsu valstī. Man pat murgainos sapņos nerādījās, ka cilvēki, kuri ir tieši vai pastarpināti iesaistīti pedofilijas skandālā, ieņem mūsu valstī ļoti augstus amatus. Atslēgas amatus. Man pat prātā nevarēja ienākt, ka Ģenerālprokuratūra var ignorēt Valsts prezidentes pieprasījumu un nesniegt viņai informāciju, aizmirst, ka Valsts prezidente vienlaicīgi ir arī Nacionālās drošības padomes vadītāja un viņai saskaņā ar likumu ir tiesības pieprasīt jebkura veida informāciju, tajā skaitā arī operatīvo informāciju. Vēl tālāk. Man nebija ienācis prātā, ka Ģenerālprokuratūra var nodarboties ar atklātu šantāžu. Tikko kā Valsts prezidente bija parādījusi aktivitāti šajā jomā un pieprasījusi objektīvu informāciju, tā nākamais solis bija tas, ka tika paziņots - virsprokurore Biruta Ulpe un virsprokurors Oļģerts Šabanskis pēc tam apstiprināja -, ka, redziet, pedofilijas pēdas vai pedofilijas pavedieni ved arī uz Valsts prezidentes Kanceleju. Pārbaudes rezultātā komisija pārbaudīja arī šos materiālus, šī informācija neapstiprinājās, un mēs secinājām, ka Ģenerālprokuratūra visādā veidā mēģina kavēt izmeklēšanu un negrib atklāt patiesību. Kāpēc tas viss notiek? Mēs jau arī iesniedzām parlamentā starpziņojumu, un faktiski, ja mēs runājam par formālām pazīmēm, tad ne 15. februārī, ne arī šodien izmeklēšanas komisijai nebūtu jāsniedz nekāds ziņojums - tāpēc ka viens ziņojums, apkopojošs ziņojums par Ģenerālprokuratūras darbību - ir jau iesniegts. Taču mēs esam gatavi iesniegt vēl vienu papildu ziņojumu - apkopojošu ziņojumu, kur jau lielāka uzmanība tiktu pievērsta tieši bērnu aizsardzībai. Man tik tiešām nebija ienācis prātā, ka jautājumi, kuri saistīti ar bērnu seksuālo izmantošanu, ir tik plaši izvērsti mūsu valstī un ka šīs saites ved arī uz ārzemēm, ka visi šie pavedieni ved gan uz Zviedriju, gan uz Somiju, gan uz Norvēģiju, gan uz Krieviju, gan uz Slovākiju, gan uz ASV, gan uz Holandi. Ka Latvijas pornomodeļi - nepilngadīgie bērni - tiek filmēti, ka šajās pornofilmās līdzdalību ņem arī mūsu armijas un policijas, paldies Dievam, zemākā līmeņa cilvēki, viņi tik tiešām filmējas šajās pornofilmās, un šīs pornofilmas var atrast Rietumos. Visos tajos veikalos, kur tirgo attiecīgo produkciju. Kā es jau teicu, uz komisiju tika izdarīts milzīgs spiediens. Es atkārtoju: tā bija gan šantāža, gan politiska šantāža, gan meklēja visādus, dažādus politiskus kompromisus. Notika dažāda veida ķengāšana provaldības noskaņotajās avīzēs. Kāpēc tas notiek? Tāpēc, ka šis tīkls ir ļoti dzīvotspējīgs, ka šo pornomodeļu izmantošana nes milzīgu peļņu tiem cilvēkiem, kuri nodarbojas ar šiem jautājumiem. Nez kāpēc mēs, deputāti, aizmirstam vienu lietu. Jā, no vienas puses, katra personīgā dzīve ir viņa personīgā lieta. Nevienam nav tiesību iejaukties neviena personīgajā dzīvē. Taču tas notiek tikmēr, kamēr šajā lietā nav iesaistīti bērni. Mēs aizmirstam, ka mūsu galvenais uzdevums ir rūpēties par mūsu valsts nākotni. Cienījamie kolēģi! Izbraukumu sēdēs mēs tikāmies gan ar prokuratūras pārstāvjiem, gan arī ar policijas pārstāvjiem. Par lielu izbrīnu, arī vakar Aizsardzības un iekšlietu komisijas sēdē es biju spiests secināt, ka arī Ģenerālprokuratūras pārstāvji visus mūsu likumus dala svarīgajos likumos un nesvarīgajos likumos. Izrādās, ka Ģenerālprokuratūras pārstāvis nepārzina mūsu likumdošanu un nezina, perfekti nepārzina tādu likumu kā Bērnu tiesību aizsardzības likums. Jautājums ir sekojošs: vai viņi nepārzina vai negrib pārzināt? Vai mēs likumus pieņemam tikai tāpēc, ka šie likumi būtu jāpieņem, un pēc tam mēs par tiem aizmirstam, vai arī Ģenerālprokuratūra nodarbojas ar to, ka piesedz augstas valsts amatpersonas? Es neesmu ne prokurors, ne tiesnesis, ne advokāts, ne arī bende. Tikmēr, kamēr nebūs parlamentā pieņemts likums par izmeklēšanas komisijām, jebkura izmeklēšanas komisija var pieņemt tikai divus lēmumus, kurus var kaut kādi ietekmēt. Tie ir lēmumi, kas saistīti ar izmaiņām attiecīgajā likumdošanā, un tie ir lēmumi, kas saistīti ar politisko atbildību. Komisijas rīcībā esošā informācija nepārprotami liecina par to, ka šajā izmeklējamajā pedofilijas lietā ir iesaistītas augstas valsts amatpersonas. Jau starpziņojumā mēs atzīmējām, ka pedofilijas pavedieni ved uz Ģenerālprokuratūru un šajā lietā ir iesaistītas Ģenerālprokuratūras augstākās amatpersonas. Mēs esam uzklausījuši savā komisijā vairāk nekā 40 cilvēkus. Ļoti liela daļa liecību, kas skar atsevišķas amatpersonas, pārklājas. Respektīvi, uzticības pakāpe šīm liecībām ar katru dienu mums pieaug. Bet ir cits jautājums: vai kas izmainīsies pēc mēneša vai diviem mēnešiem, ja nebūs pieņemts likums par izmeklēšanas komisijām? Es dziļi šaubos, tāpēc ka arī pēc diviem mēnešiem būs absolūti tā pati situācija. Uzklausot dažādus cilvēkus un pamatojoties uz tām liecībām, kuras ir šīs komisijas rīcībā, varu viennozīmīgi teikt, ka cilvēki, kuri varētu būt iesaistīti visā šajā skandālā, ieņem, vēlreiz atkārtoju, augstus amatus. Ne vienreiz vien ir minētas tādas amatpersonas kā Valsts ieņēmumu dienesta vadītājs Andrejs Sončiks, tieslietu ministrs Valdis Birkavs, Ministru prezidents Andris Šķēle. Cienījamie kolēģi! Padomāsim, uz kurieni tad mēs ejam! Ar ko mēs nodarbojamies? Vai mums tik tiešām ir svarīga mūsu nākotne, vai mums ir svarīgi arī mūsu bērni? Vai mēs beidzot iesaistīsimies aktīvā bērnu aizsardzībā? Es aicinu visus pārdomāt. Un tieši šā iemesla dēļ, tāpēc, ka, kā es jau teicu, arī Ģenerālprokuratūras augstākās amatpersonas ir tiešā veidā iesaistītas šajā izmeklējamajā pedofilijas lietā, es uzskatu par absurdu “Latvijas ceļa” priekšlikumu - 16. martā nodot visus materiālus Ģenerālprokuratūras rīcībā. Respektīvi, mēs negarantēsim lieciniekiem viņu aizsardzību. Tieši tāpēc es aicinu noraidīt “Latvijas ceļa” piedāvāto lēmuma projektu.".
2000_02_17-seq10 language "lv".
2000_02_17-seq10 speaker Janis_Adamsons-1956.
2000_02_17-seq10 mentions Q211.
2000_02_17-seq10 mentions Q33.
2000_02_17-seq10 mentions Q159.
2000_02_17-seq10 mentions Q25931626.
2000_02_17-seq10 mentions Q80021.
2000_02_17-seq10 mentions Q1092499.
2000_02_17-seq10 mentions Q34.
2000_02_17-seq10 mentions Q20.
2000_02_17-seq10 mentions Q214.
2000_02_17-seq10 mentions Q511905.
2000_02_17-seq10 mentions Q16355640.
2000_02_17-seq10 mentions Q960031.