Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2000_02_09_a-seq9> ?p ?o. }

• 2000_02_09_a-seq9 type Speech.
• 2000_02_09_a-seq9 number "9".
• 2000_02_09_a-seq9 date "2000-02-09".
• 2000_02_09_a-seq9 isPartOf 2000_02_09_a.
• 2000_02_09_a-seq9 spokenAs 77.
• 2000_02_09_a-seq9 spokenText "Cienījamā Valsts prezidente, Ministru prezidenta kungs! Priekšsēdētāja kungs! Ekselences, cienījamie kolēģi! Mēs tik daudz šajā zālē esam runājuši par savas tautas vēsturiskajiem līkločiem, par grūtībām, ko esam pārdzīvojuši, par labām un sliktām dienām, bet pirmo reizi savas tautas vēsturē mēs šodien apliecināsim mērķi, kurš nav izdevies iepriekšējām latviešu paaudzēm, kurš nav izdevies gadu simtos, - mēs mēģināsim panākt, lai turpmāk Eiropā visi svarīgākie jautājumi tiktu lemti ar mūsu līdzdalību. Tas ir galvenais ieguvums, ko mēs gūsim, iestājoties Eiropas Savienībā. Mūsu iestāšanās Eiropas Savienībā nozīmēs daudzas pārmaiņas mūsos - sevis pilnveidošanu, pārmainīšanu, arī konstitucionālās kārtības maiņu Latvijā. Daļu no funkcijām mēs zaudēsim saistībā ar Briseli, mainīsies parlamenta un valdības savstarpējās attiecības, nacionālā parlamenta loma mūsu valstī, jo uz Briseli ar parlamenta funkcijām brauc valdība. Tāpēc būs nepieciešamas diezgan daudzas izmaiņas mūsu valstī pieņemtajā procedūrā un kārtībā, kādā tiks pieņemti lēmumi arī jau pirms iestāšanās Eiropas Savienībā. Mēs, Latvijas Saeima, skaidri zinām, kas ir jāizdara, un arī to, kā tas ir jāpanāk. To zina arī Eiropas lietu komisija. Šis dokuments ir pirmais, kā man liekas, labas sadarbības paraugs. Jo, kā ministra kungs teica, tas ir tapis vienā laikā. Tas ir tapis, sākumā saņemot paraugu, kas komisiju neapmierināja, tapis, uzlabojot to. Un šeit es gribu īpašu paldies sacīt, pievienojoties ministra kungam, arī Vairai Paeglei, kura no mūsu komisijas bija atbildīgā par šā dokumenta sagatavošanu līdz galam un izdarīja lielu darbu. Paldies, Vaira! Es gribu teikt, ka šis dokuments, šā dokumenta tapšanas vēsture varbūt... nevis pats teksts, bet pati šā dokumenta tapšanas vēsture ir paraugs tam, cik ļoti laba pēdējos gados ir bijusi sadarbība starp Eiropas lietu komisiju un Latvijas valdību. Un varbūt tieši tāpēc, ka vienā jomā mūsu valstī ir vismazākie strīdi - mums ir šī politiskā apņemšanās iestāties Eiropas Savienībā. Es esmu ļoti laimīgs, ka es pārstāvu tieši to komisiju, kur šīs politiskās debates varbūt ir vismazāk asas, jo vienotā mērķa izpratne mūs arī saliedē. Ir sākusies arī cita sadarbība ar valdību. Tagad Eiropas lietu komisija gandrīz vai katru nedēļu apstiprina tās pozīcijas, ko Latvijas valdība, Latvijas valdības izveidotā sarunu delegācija piedāvās sarunās ar Eiropas Savienību kā mūsu pozīciju. Mēs esam apstiprinājuši jau astoņas un tuvākajā laikā vēl apstiprināsim trīs, un tā tas turpināsies. Nākamais mūsu solis tiks sperts rīt, kad Eiropas lietu komisijas vārdā mēs iesniegsim grozījumus Kārtības rullī, kas lielā mērā mainīs arī kārtību un procedūru, kādā mēs pieņemsim lēmumus par Eiropas Savienību, tātad jautājumos, kas saistīti ar Eiropas Savienību. Līdz ar to mēs ne tikai nodrošināsim parlamentāro kontroli pār valdības darbu, kas katrā parlamentārā republikā ir svēts pienākums. Mēs būsim līdzdalīgi Eiropas Savienības integrācijas procesos un līdz ar to arī līdzatbildīgi. Tas ir tas jaunais vārds, kas ir ļoti svarīgs. Saeimas pārstāvji piedalīsies arī sarunās. Visi šie procesi notiek integrētā veidā starp valdību un Saeimu. Mēs izmantojam lielā mērā savā pārveidē Ziemeļvalstu pieredzi, kuras mums ir tuvākie kaimiņi. Šajā sakarā es gribu teikt: “Paldies vēstnieku kungiem, kas mums ir palīdzējuši šo pieredzi iegūt!” Tomēr, lai šos pienākumus kārtīgi pildītu, mums, protams, daudzi uzdevumi ir arī pašiem jāizdara. Pirmais jautājums - jau mūsu kvalifikācija. Eiropas lietu komisija palīdzēja tiem, kuri gribēja šajā jaunajā Saeimas sasaukumā iziet trīs pakāpēs izglītības sistēmu, kas bija saistīta ar Eiropas Savienību. Mēs tagad mēģinām pilnveidot to kvalitātes uzraudzības sistēmu, ko likumos mēs ieviesām laikā starp 6. un 7. Saeimu, proti, anotācijas sistēmu. Tagad tā tiek pilnveidota, un drīz kopā ar valdību mēs pabeigsim izstrādāt vienoto anotāciju sistēmu mūsu valstī, kas būs daudz sīkāka, smalkāka un labāka nekā tā, kas pašreiz jums nāk klāt pie likumiem. Mēs pilnveidojam arī valdības darba uzraudzības funkcijas. Mūsu komisija regulāri klausās ministru atskaites par to, kādā veidā tiek pieņemti likumi, kas palīdz integrēties Eiropas Savienībā, kādā veidā tie pēc tam tiek pildīti. Un visbeidzot ir vēl kāda funkcija. Tas ir Informācijas centrs, ko mēs izveidojām par PHARE piešķirto naudu, lai informētu jūs, lai jūs katru ceturtdienu uz galda saņemtu “Eiroziņas”. “Eiroziņas” sākās ar 200 eksemplāriem. Tie bija domāti mums, Saeimas cilvēkiem un darbiniekiem. Šodien “Eiroziņas” ir vairāk nekā 1000 eksemplāros. Tās tiek pieprasītas pašvaldībās, tiek pieprasītas visā valstī visdažādākajās institūcijās. Šis fakts norāda uz to, ka šī informācija ir vajadzīga, bet tas norāda arī uz to, ka šīs informācijas mūsu valstī ir par maz. Saeimai ir jākļūst par vienu no galvenajiem centriem, kas izplata godīgu informāciju par Eiropas Savienību, jo mēs Saeimā esam pārstāvēti no visai dažādām politiskajām grupām, mums ir dažādi priekšstati par dažādām Latvijas dzīves jomām, kā tām būtu jāattīstās. Tieši tāpēc mēs varam būt visneitrālākais informācijas sniedzējs, jo mēs esam tik dažādi. Diemžēl pašreizējā brīdī mūsu valsts nav spējīga atvēlēt ievērojamu naudu Eiropas politikas skaidrošanas pasākumiem. Mēs pa lielākajai daļai līdz šim “pārtikām” no Eiropas Savienības sagādātās naudas. Es ceru, ka jau nākamajā budžetā nauda, kas tiks atvēlēta šīs problēmas skaidrošanai sabiedrībā, būs ievērojami lielāka. Mums ir jādod argumenti visiem - gan eiroskeptiķiem, gan eiropesimistiem, jo pats svarīgākais ir tas, lai mūsu cilvēki skaidri saprot, par ko mēs strīdamies, un zina, kādi ir argumenti. Un tikai pēc tam cilvēki varēs izdarīt apzinātu izvēli. Es domāju, ka nav nekā sliktāka par eiropozitīvistu, kurš nezina, kāpēc Eiropas Savienība ir laba Latvijai. Galarezultātā tas viss noslēgsies ar referendumu. Pašreizējā brīdī runāt par referendumu ir par agru. Ir skaidrs, ka tas ir nepieciešams, nepieciešams tajā brīdī, kad mēs zināsim tos līguma noteikumus, ar kuriem mēs iestāsimies Eiropas Savienībā. Ministra kungs aptuveni norādīja uz termiņiem, kad tas ir iespējams. Es esmu pārliecināts, ka šis referendums būs pozitīvs un mēs tiešām pēc pieciem vai pēc sešiem gadiem būsim Eiropas Savienības locekļi. Bet tajā pašā laikā es gribu arī teikt: mums nekas nav jādara Eiropas Savienībai, mums tas ir jādara savu bērnu labā. Ne tikai tāpēc, lai mēs dzīvotu pārtikušā valstī, bet arī tāpēc, lai mums, lai viņiem būtu pēc tam ar ko lepoties.".
• 2000_02_09_a-seq9 language "lv".
• 2000_02_09_a-seq9 speaker Edvins_Inkens-1958.
• 2000_02_09_a-seq9 mentions Q822919.
• 2000_02_09_a-seq9 mentions Q211.
• 2000_02_09_a-seq9 mentions Q193089.
• 2000_02_09_a-seq9 mentions Q458.
• 2000_02_09_a-seq9 mentions Q9005.
• 2000_02_09_a-seq9 mentions Q7908833.