Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2000_02_09_a-seq7> ?p ?o. }

• 2000_02_09_a-seq7 type Speech.
• 2000_02_09_a-seq7 number "7".
• 2000_02_09_a-seq7 date "2000-02-09".
• 2000_02_09_a-seq7 isPartOf 2000_02_09_a.
• 2000_02_09_a-seq7 spokenAs 23.
• 2000_02_09_a-seq7 spokenText "Ļoti cienījamā Valsts prezidentes kundze! Saeimas priekšsēdētāja kungs! Ministru prezidenta kungs! Kolēģi mūsu kopīgajā un nebūt ne tik bezcerīgajā lietā! Es gribu sākt savu uzstāšanos ar tiem pašiem vārdiem, ar kuriem es sāku savu uzstāšanos Latvijas Universitātē. Pesimisti (es atkārtoju vēlreiz - pesimisti!) uzskata, ka Eiropas Savienība nav gatava paplašināties un ka mēs, Latvija, tāpat kā citas kandidātvalstis neesam gatavi iestāties. Optimisti vai vismaz piesardzīgi optimisti, pie kuriem es pieskaitu sevi, uzskata, ka nav citas iespējas ne vieniem, ne otriem. Lēmumi ir pieņemti. Lēmumi, kas zināmā mērā noteiks šai Zemes daļai nākotni 50 vai 100, vai varbūt pat vairākus simtus gadu uz priekšu. Vismaz. Un mums šie lēmumi zināmā mērā ir jāpilda. Mums, Latvijai un latviešiem, tas īstenībā nenozīmē kaut kur iestāties. Īstenībā tas nozīmē atgriezties. Tas nozīmē mūsu atgriešanos tur, kur pēc savas būtības, pēc savas vērtību sistēmas vienmēr esam piederējuši. Tā ir Eiropa, tā ir Eiropas Savienība. Pirms ķerties klāt kādam darbam, pirms analizēt to, kas un kā ir jādara, noteikti ir jāsaprot, kad šis darbs varētu beigties, jo tas nav mūžīgs darbs. Man ir pilnīgi skaidrs, ka stratēģiju varēs uzskatīt par izpildītu tad, kad Latvija kļūs par Eiropas Savienības dalībvalsti. Tātad - kad? Tas ir pirmais jautājums. Jo mums ir pilnīgi skaidri jāapzinās laika limits. Tas laiks, kas mums ir dots, lai mēs panāktu, lai Latvijas valsts būtu droša, droša valsts, kas attīsta savu ekonomiku un kas ir spējīga garantēt daudz ko arī sociālajā jomā. Un ne tikai. Taču par šīm nacionālajām interesēm es runāšu nedaudz vēlāk. Tātad - kad? Latvijai ir jābūt to valstu vidū, kuras pirmās iestāsies Eiropas Savienībā. Lai to panāktu, Latvijai sarunas ir jāpabeidz ne vēlāk kā 2003. gada 1. janvārī. Tātad 2002. gada beigas un 2003. gada sākums ir tā līnija, uz kuru mums ir jāorientējas kā uz finiša līniju, lai padarītu visu to, kas mums ir jāpadara. Lai tas notiktu, mums ir pilnīgi skaidri jāapzinās, kas ir jādara mums šeit Latvijā, mums pašiem, un kas mums ir jāprasa no Eiropas Savienības valstīm kā no mūsu nākamajiem kolēģiem. Man bija liels prieks nesen saņemt no Gamas, pašreizējās prezidējošās valsts Portugāles ārlietu ministra, vēstuli, kurā viņš lūdz mūs, Latviju, izteikt savas domas par starpvaldību konferences nepieciešamajiem, panākamajiem rezultātiem. Par to, kādai Eiropas Savienībai ir jābūt. Kādā Eiropas Savienībā mēs gribam dzīvot. Mēs to arī darīsim kā kandidātvalsts. Un tas ir lielisks pierādījums, ka Helsinku lēmumi īstenībā tiek realizēti un ka tie zināmā mērā ir likums gan Briseles birokrātijai, gan arī Eiropas Savienības dalībvalstīm, kuru politiskajās un ekonomiskajās interesēs ir šī paplašināšanās. Tieši tādēļ, ka mēs paši apzināmies šā darba apjomu, ir ļoti svarīgi, ka šī stratēģija nav tapusi Ārlietu ministrijas darba kabinetos un ka tā nav atsevišķas gudras darba grupas iniciatīvas rezultāts. Ja mēs runājam par laiku, tad jāteic, ka šī stratēģija ir tapusi ilgi - varbūt pat ļoti ilgi. Gribētos teikt - labs darbs, kas padarīts. Īstenībā šo stratēģiju veidot uzsāka vēl Krasta valdība. Kopš tā perioda ir pagājis ļoti ilgs laiks. Un tikai tagad šis darbs ir paveikts, kopīgi darbojoties valdībai un valdībā pārstāvētajām ministrijām. Tieši ministrijas bija tās, kas deva informāciju atsevišķām sadaļām par atsevišķiem uzdevumiem. Es gribu šajā sakarā sevišķi uzsvērt Saeimas Eiropas lietu komisijas ieguldījumu šinī kopējā darbā. Darbojoties mums visiem kopā ir izdevies radīt šo dokumentu. Jā! Varbūt dažs labs kritiķis uzsvērs, ka kaut kur trūkst konkrētības. Varbūt ir kāda neprecizitāte, kas ir iezagusies iekšā, vai kāda pretruna. Taču tādi mēs šobrīd esam. Īstenībā šis dokuments zināmā mērā apliecina mūsu kvalitāti. Un šā dokumenta kvalitāte arī mums uzdod par pienākumu turpināt ļoti nopietni strādāt arī nākotnē. Kāpēc ir vajadzīgs šāds dokuments? Pirmām kārtām tas ir vajadzīgs tāpēc, lai mums būtu kopēja, vienota nostāja. Lai mēs katru brīdi… tas ir ļoti svarīgi, un to jau uzsvēra Valsts prezidentes kundze… lai mēs ne tikai šeit divreiz gadā atskaitoties pārrunātu to, kas jau ir izdarīts, bet lai katru brīdi katrā ministrijā jebkurš cilvēks varētu paņemt šo dokumentu, kā bieži vien partijas paņem savas programmas, un salīdzina ar to, kas ir izdarīts pēc šīs programmas un kas nav izdarīts, un paskatītos, kā tad mums iet. Lai nevajadzētu atsevišķām ministrijām vai atsevišķiem cilvēkiem vienkārši gaidīt kādu dusmīgu, dusmīgu vārdu no premjera puses vai kārtējo vēstuli no ārlietu ministra puses. Lai būtu pilnīgi skaidrs, kas tad kuram ir jādara. Man liekas, ka no šā viedokļa ļoti daudz kas ir pateikts šinī dokumentā un pirmām kārtām te ir ļoti skaidri iezīmētas mūsu nacionālās intereses. Kādas tad ir šīs intereses? Man liekas, ka pirmām kārtām šeit ir jāuzsver valsts neatkarības un demokrātiskās sistēmas neatgriezeniskums jeb drošība, ar vienu vārdu mēs to varam teikt - drošība. Ekonomiskā un sociālā augšupeja. Arī sociālā augšupeja. Pēdējās dienās Latvijas televīzija droši vien pilnīgi pamatoti ir koncentrējusies uz milzīgu Latvijas problēmu - nabadzību. Es nevaru piekrist tikai vienam izteikumam - tam, ka pat iestāšanās Eiropas Savienībā mūs neglābs no šīs nabadzības. Es tam nevaru piekrist, jo mēs jau atgriežamies Eiropā. Jā, ja gribat, teiksim, ka mēs iestājamies Eiropā, nevis tiekam paņemti. Ja mēs vienkārši tiktu paņemti tādi, kādi esam, un ielikti kaut kur, tad jau mēs nemainītos, taču īstenībā viss šis process ir mūsu izmaiņu process. Un es varu tikai vēlreiz atkārtot - ļoti daudz kas no tā, ko mēs šobrīd darām it kā Eiropas vārdā, mums būtu jādara pašiem tāpēc, lai mēs normāli varētu šeit dzīvot. Tā ir gan sabiedrības integrācija, gan arī visas tās lietas, kas saistās ar ekonomikas sakārtošanu un attīstību. Mēs taču esam eiropieši! Tātad runa ir par ekonomisko un sociālo augšupeju. Tālāk. Tā ir kultūras indentitātes nodrošināšana. Neapšaubāmi, tas ir ļoti svarīgs faktors, jo Eiropas Savienība varbūt atšķiras no daudzām citādākām savienībām ar to, ka tur valstis un tautas sevi nepazaudē kopējā kausējumā tautu kausējamajā katlā. Paskatieties kaut vai uz Dāniju! Un to, ko ir ieguvusi Dānija šinī procesā, iestājoties un atrodoties Eiropas Savienībā… Īrija īstenībā varbūt ir vēl labāks piemērs, it sevišķi tad, ja mēs runājam par tās kultūras identitāti, kultūras attīstību. Un arī citas valstis - gan lielākas, gan mazākas. Un, protams, latviešu valodas saglabāšana un attīstība. Eiropas Savienība varbūt arī nemaz nav tikai tāda brīnišķīgi skaista celtne, kura ir veidota no malas un kuru ir projektējuši Eiropas vai pasaules labākie politiskie arhitekti. Bieži vien mēs varam ieraudzīt dažas pretrunas arī tur un redzam, ka šis te organisms ir dzīvs un turpina veidoties. Tātad tas tiešām ir dzīvs un tam ir nākotne. Un tas ir loģiski, jo Eiropas Savienību veidoja, veido un veidos paši Eiropas iedzīvotāji. Tas zināmā mērā ir arī izaicinājums šiem iedzīvotājiem, tātad arī mums, nākotnē, un tas ir arī šo cilvēku pienākums, balsojot un saduroties ar problēmām. Kaut ko tādu mēs šobrīd redzam Austrijā un Austrijas attiecībās ar Eiropas Savienību, ar Eiropas Savienības institūcijām. Bet tomēr notiek virzība uz priekšu, labi apzinoties to, ka īstenībā cita ceļa jau nav. Tātad stratēģija tiks uzskatīta par izpildītu tad, kad Latvija kļūs par Eiropas Savienības dalībvalsti. Cienījamie kolēģi! Kolēģi šinī lietā, kuru es tiešām neuzskatu par bezcerīgu! Es ceru, ka tas notiks. Es esmu pārliecināts, ka Latvija ir spējīga un iestāsies Eiropas Savienībā pirmajā paplašināšanās vilnī, un šobrīd pat nevajag minēt, vai tas būs šobrīd Briselē bieži vien pieminētais 2004. gads, 2005. vai 2006. gads. Pirmajā vilnī, kad mēs iestāsimies kopā ar pārējām valstīm, kas ir kvalitatīvi labi sagatavotas, un tas nodrošinās, ka Eiropas Savienībā nebūs divu vai trīs Eiropas Savienību. Un tas nodrošinās to, lai mēs kā tauta ne tikai spētu izdzīvot, bet arī attīstīties. Paldies.".
• 2000_02_09_a-seq7 language "lv".
• 2000_02_09_a-seq7 speaker Indulis_Berzins-1957.
• 2000_02_09_a-seq7 mentions Q822919.
• 2000_02_09_a-seq7 mentions Q211.
• 2000_02_09_a-seq7 mentions Q193089.
• 2000_02_09_a-seq7 mentions Q40.
• 2000_02_09_a-seq7 mentions Q458.
• 2000_02_09_a-seq7 mentions Q35.
• 2000_02_09_a-seq7 mentions Q15628977.
• 2000_02_09_a-seq7 mentions Q22890.
• 2000_02_09_a-seq7 mentions Q498407.
• 2000_02_09_a-seq7 mentions Q9005.
• 2000_02_09_a-seq7 mentions Q1757.
• 2000_02_09_a-seq7 mentions Q45.
• 2000_02_09_a-seq7 mentions Q6436359.