Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2000_02_09_a-seq4> ?p ?o. }

• 2000_02_09_a-seq4 type Speech.
• 2000_02_09_a-seq4 number "4".
• 2000_02_09_a-seq4 date "2000-02-09".
• 2000_02_09_a-seq4 isPartOf 2000_02_09_a.
• 2000_02_09_a-seq4 spokenAs 118.
• 2000_02_09_a-seq4 spokenText "Ļoti cienījamā Valsts prezidentes kundze! Augsti godātais Ministru prezidenta kungs! Godātie deputāti! Ekselences! Dāmas un kungi! Katra tauta ilgākā laika posmā ir izveidojusi savu zināmā mērā savdabīgu politisko iekārtu gan saskaņā ar šīs tautas raksturu, gan ar reālajiem dzīves apstākļiem. Arī Latvijas tauta, izvēloties Eiropā valdošo parlamentārās demokrātijas tipu, jau Satversmē ir radījusi sev piemērotu un tautas vajadzībām atbilstošu iekārtu. Pārlūkojot tā laika dokumentus, var redzēt, ar kādu milzīgu atbildības sajūtu, pašatdevi un mērķu skaidrību mūsu valsts dibinātāji veica šo nozīmīgo uzdevumu - nodibināja neatkarīgu Latvijas Republiku. Mums ir jāpateicas viņiem par šo veikumu. Tas liecina, ka viņi izprata gan Latvijas tautas vēlmes un vajadzības, gan arī tālaika politisko ainu un attīstību. Arī mūsu Satversme ir izturējusi divus pārbaudījumus, nostiprinājusies un kļuvusi par ļoti ievērojamu faktoru mūsu valsts tiesiskajā dzīvē. Tāpēc mums, kad diskutēsim par iespējamiem grozījumiem Satversmē, ir jāpatur prātā tās statuss arī pēc iestāšanās Eiropas Savienībā. Jautājums ir nozīmīgs īpaši tāpēc, ka, vērtējot konstitūciju attīstību Eiropā un citur, mēs varam lepoties ar vienu no vecākajām konstitūcijām. Satversme ir viena no mūsu pamatvērtībām, kuru pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas esam grozījuši četras reizes, nopietni pārdomājot un cerot, ka grozījumi tuvinās mūsu juridisko praksi vairākuma mūsdienu demokrātisko valstu juridiskajai praksei. Domājot par mūsu valsts turpmāko attīstību, jāapzinās, ka konstitucionālai stabilitātei ir ļoti liela nozīme - Latvija ir demokrātiska republika. Latvijas dibināšanas doma vienmēr ir saistījusies ar demokrātiskas republikas ideju, un, šai idejai attīstoties, noteicošās vērtības mums joprojām ir tās pašas - mūsu vēsture, tradīcijas, kultūra, izglītība un amata prasme. Līdzās šim noteikumam Latvijas Satversmē ierakstīts tautas suverenitātes princips, kas Latvijas valsts iekārtā savu reālo pamatojumu rod ne vien demokrātiskās vēlēšanu tiesībās, bet arī pilsoņu tiesībā grozīt Satversmi un pieņemt likumus tautas nobalsošanas ceļā. Ne mirkli mēs nedrīkstam aizmirst, ka tauta ir vienīgais valsts suverēnās varas avots, ka tā tikai ir deleģējusi savu varu mums. Latvija ir parlamentāra republika, un valdība par savu darbu ir atbildīga Saeimas priekšā. Satversmē ierakstītie parlamentārisma pamatprincipi liek mums, Saeimas deputātiem, nostiprināt Saeimas nozīmīgumu un ietekmi, bet galvenais - iegūt sabiedrības uzticību un cieņu. Jau tuvākajā laikā Saeimai ir jārada precīzs mehānisms, kas nodrošinās šā mūsu konstitucionālā principa ievērošanu arī sarunās par iestāšanos Eiropas Savienībā. Saeimai kā tautas pārstāvības institūcijai ir jāuzņemas sava atbildības daļa, iesaistoties nozīmīgu lēmumu pieņemšanā un atklāti diskutējot par Eiropas Savienību un Latvijas attīstībai vislabvēlīgāko modeli. Tikai tā parlaments var attaisnot uz to liktās cerības. Priecājos, ka ir sagatavots likumprojekts par grozījumiem Saeimas kārtības rullī, jo tā pieņemšana skaidri noteiks Saeimas līdzdalības apjomu Eiropas Savienības lietās, turklāt šāds tiesisks nostiprinājums dos iespēju gan iestāšanās sarunu gaitā, gan arī pēc tam precīzi norobežot Saeimas un Ministru kabineta kompetenci. Lai akcentētu parlamentāro kontroli, likumprojektā nostiprināts princips, ka reizi pusgadā Saeimā notiek debates par Eiropas Savienības jautājumiem. Domāju, ka pirmais solis ir sperts. Mums ir jārisina daudzi jautājumi. Kopš vēsturiskā brīža, kad atjaunojām savas valsts neatkarību, esam kļuvuši citādi. Ir mainījusies mūsu domāšana, padziļinājusies un pat pārveidojusies mūsu izpratne par to, kādai jābūt Latvijai. Bet vai ar to pietiek? Toreiz, 1990. gadā, Eiropas Savienība mums bija tāls, jāsaka, pat utopisks mērķis. Šodien šis mērķis jau ir reāls. Taču jaunais pārmaiņu laiks izvirza arī savas prasības. Vispārzināma patiesība vēsta, ka sarežģīti uzdevumi nav risināmi un veicami tajā domāšanas līmenī, kurā tie ir radušies. Tādēļ arī mums ir aktuāli jaunās domāšanas meklējumi, gan mainot izpratni par sekmīgai darbībai nepieciešamām zināšanām un prasmēm, gan skaidri izprotot to, ko mēs vēlamies sasniegt. Mums jābūt gataviem uzņemties atbildību ne tikai par paveiktajiem darbiem, bet, kā liecina pēdējie notikumi Eiropā, arī par pateiktajiem vārdiem, kuri kā bumerangs nākotnē var vērsties pret mums. Esmu gandarīts, ka šodien, kad izskatīsim dokumentu “Par Latvijas stratēģiju integrācijai Eiropas Savienībā”, konceptuālu atbalstu Latvijas iestājai Eiropas Savienībā ir izteikušas visas Saeimā pārstāvētās partijas. Tikai skaidri paužot savu attieksmi, mēs varam starptautiskajai sabiedrībai pierādīt, ka esam vienoti un spējam būt pilntiesīgi Eiropas Savienības locekļi, jo Eiropas demokrātiskās vērtības ir arī mūsu vērtības. Nopietns, pārdomāts un mērķtiecīgs darbs ļaus mums apzināt tās pārmaiņas un iespējamās problēmas, kas saistītas ar iestāšanos Eiropas Savienībā, un vēlamos risinājumus meklēt jau tagad - krietni pirms šīs iestāšanās. Eiropas Komisijas pagājušā gada ziņojumā par Latvijas gatavību iestāties Eiropas Savienībā īpaša uzmanība tika pievērsta valsts pārvaldei. Mums tika norādīts, ka reformas valsts pārvaldes jomā pēdējo gadu laikā ir palēninājušās. Domāju, ka tagad galvenā vērība mums jāvelta Eiropas Savienības standartiem atbilstoša valsts pārvaldes darba kvalitatīvā līmeņa sasniegšanai. Arī sabiedrībā ir jāpanāk zināma vienprātība par šādas reformas nepieciešamību un tās galvenajiem virzieniem. Šo reformu ietvaros esam izstrādājuši jaunu Valsts civildienesta likuma projektu, Administratīvā procesa likuma projektu, notiek darbs pie Komerclikuma. Jāpiebilst, ka Ministru kabinets strādā arī pie Valsts pārvaldes iekārtas likuma projekta un Izpildaģentūru likuma projekta un tos acīmredzot tuvākajā laikā skatīsim parlamentā. Administratīvi teritoriālās reformas jomā jau pēc iespējas drīzāk ir jābūt pilnīgai skaidrībai par Ministru kabineta un Saeimas veicamajiem uzdevumiem. Godātie kolēģi! Iespējamo rītdienu mums jācenšas apzināties jau šodien, gan atskatoties pagātnē un no tagadnes pozīcijām dodot valstisku novērtējumu abiem okupācijas režīmiem, kā komunistiskajam, tā nacistiskajam, gan domājot par vēlamo nākotnē. Mums jādomā, kā stiprināt to relatīvo drošību un mieru, kas aizvadītajos 50 gados ir pastāvējis Eiropā, un vienlaikus mums jārēķinās ar problēmām, kuras komunistiskās impērijas sabrukums radījis pie mums un visā Austrumeiropā; jādomā, kā likvidēt tās problēmas, kas dažkārt šķir, nevis vieno Eiropas valstis. Integrācijai Eiropas Savienībā nepieciešams visas sabiedrības atbalsts, jo šis process agrāk vai vēlāk ietekmēs katra sabiedrības locekļa dzīvi. Vēl neizlēmušo, skeptiski noskaņoto cilvēku skaitu lielā mērā nosaka nepietiekamā informācija par Eiropas Savienību. Mums jāpatur prātā, ka sabiedrība nebūs gatava atbalstīt lēmumu, ja tai nebūs pietiekamas un objektīvas informācijas par Eiropas Savienību, par mūsu valdības politiku un, neapšaubāmi, par Saeimas pieņemtajiem lēmumiem. Protams, pēdējo gadu laikā ir īstenots daudz dažādu pasākumu, klajā nākušas publikācijas, brošūras, notikušas diskusijas radio un televīzijā. Esmu gandarīts, ka ir izstrādāta stratēģija Latvijas sabiedrības informēšanai par Eiropas Savienību. Neapšaubāmi pozitīvi vērtējams arī tas apstāklis, ka šobrīd Latvijas sabiedrības nostāja attiecībā uz iestāšanos Eiropas Savienībā nav negatīva. Sabiedrība ir atvērta, analizējoša. Sabiedrība ir domājoša. Un mūsu pienākums ir pievērst īpašu uzmanību šim aspektam, skaidrot, kā Eiropas Savienība ietekmēs Latvijas neatkarību un kultūru, iepazīstināt sabiedrību ar Saeimas izstrādātajiem projektiem un pieņemtajiem lēmumiem, ar kuriem jau šobrīd ikviens interesents var iepazīties Internetā, skaidrot šo lēmumu mērķus un - tas ir ļoti būtiski - pašiem analizēt šo tautā bieži vien ne tik populāro lēmumu sekas. Tikai ar sabiedrības atbalstu Latvijas integrācija Eiropas Savienībā var sasniegt gaidīto rezultātu. Ir pagājis visai ilgs laiks kopš 1948. gada maija, kad Hāgā notika Eiropas kongress, kuru varam uzskatīt par būtisku impulsu jaunās Eiropas apvienošanās procesa vēsturē, tādas Eiropas izveidē, kuras stūrakmeņi ir miers un labklājība. Arī tagad mums jāpatur prātā, ka Latvijas valsts dibinātāji jau tolaik, divdesmito gadu sākumā, saprata, ka pasaules attīstība un Latvijas attīstība ir skatāmas ciešā saistībā. Tādēļ es aicinu jūs droši izteikt savas domas par Latviju Eiropā, par Eiropas nākotni un Eiropas valstu sadarbību, ievērojot pasaules globalizācijas tendences, pieaugošo konkurenci, bezdarba draudus, problēmas, kas saistītas ar Eiropas Savienības paplašināšanos un attiecību veidošanos ar jaunajām valstīm, kā arī par daudziem citiem jautājumiem. Mums jānonāk pie atziņas, ka Eiropas liktenis ir arī Latvijas rūpe. Tas ir uzdevums, pie kura pildīšanas jāķeras nekavējoties. Latvijas mērķis vairs nav utopisks. Paldies par uzmanību.".
• 2000_02_09_a-seq4 language "lv".
• 2000_02_09_a-seq4 speaker Janis_Straume-1962.
• 2000_02_09_a-seq4 mentions Q822919.
• 2000_02_09_a-seq4 mentions Q211.
• 2000_02_09_a-seq4 mentions Q193089.
• 2000_02_09_a-seq4 mentions Q458.
• 2000_02_09_a-seq4 mentions Q8880.
• 2000_02_09_a-seq4 mentions Q15379125.