Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2000_02_09_a-seq38> ?p ?o. }

• 2000_02_09_a-seq38 type Speech.
• 2000_02_09_a-seq38 number "38".
• 2000_02_09_a-seq38 date "2000-02-09".
• 2000_02_09_a-seq38 isPartOf 2000_02_09_a.
• 2000_02_09_a-seq38 spokenAs 125.
• 2000_02_09_a-seq38 spokenText "Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Es gribētu uzrunāt arī tos cilvēkus, kuri šajā laikā, kamēr es strādāju parlamentā, ir ironiskā vai mazāk ironiskā nozīmē, mazliet ar nopietnību, bet reizēm, es teikšu, ar sarkasmu pieminējuši Latvijas virzību uz Eiropas Savienību. Jā, tik tiešām, 1995. gada 10. oktobrī mūsu parlaments apstiprināja deklarāciju par to, ka Eiropas Savienība ir tas vienīgais ceļš, pa kuru mēs varam iet. Jā, kāda tad ir izvēle? Atceros, ka 1995. gadā vairāk vai mazāk plaši runāja par to, kāda ir izvēle. Vai skatīties uz Austrumiem, kur mēs jau reiz esam bijuši un kur joprojām valda politiska, sociāla, ekonomiska nesakārtotība? Vai skatīties uz Rietumiem, kur tomēr ir stabila, gadu desmitos, pat gadu simtos nostiprinājusies demokrātija un kur cilvēki ir vairāk vai mazāk pierādījuši, ka viņi prot organizēt sabiedrības dzīvi? Es gribu teikt, ka Eiropas Savienība, kas radusies šā gadsimta laikā, ir būtiskākais piemērs sabiedrības prasmei sevi organizēt pēc Bastīlijas krišanas, pēc Lielās franču revolūcijas. Kopš tā laika neviens nozīmīgāks notikums nav noticis. Par ko es bažījos? Es bažījos par to, ka Latvijas politiķu un Latvijas sabiedrības starpā varētu notikt atsvešināšanās šajā jautājumā. Jā, tie, kuri ir no malas redzējuši Eiropas “lielās mājas” birokrātiju, patiešām jūtas pirmajā brīdī šokēti par to, cik milzīgi resursi, kādi līdzekļi tiek veltīti tam, lai sakārtotu Eiropas Savienības lietas. Vai arī mums tur ir jāieiet iekšā? Es esmu dzirdējusi vienu ārkārtīgi pārliecinošu argumentu, un to es tagad varētu pateikt. Jā, ir grūti iedomāties kaut ko dārgāku par Eiropas birokrātiju, tomēr vēl dārgāk izmaksātu trešais pasaules karš. Tā ka mums, Latvijā dzīvojošajiem un Eiropai ģeogrāfiski un kulturāli piederošajiem, ir jāieiet Eiropas Savienībā. Mums nav cita ceļa. Nav tāda ceļa, kādu piedāvā tie cilvēki, kas saka: “Jā, Latvija varētu būt neitrāla, varētu būt izolēta!” Divdesmitā gadsimta beigās neitralitātes jēdziens ir krasi mainījies un Latvijai nav iespējas eksistēt vienai pašai, mums būs jāskatās uz vienu vai otru pusi. Manas bažas balstās uz to, ka es redzu, ka Latvijas sabiedrībai - atšķirībā no vecajām Eiropas Savienības valstīm - būs jāuzņem sprintera teps salīdzinājumā ar tām valstīm, kas Eiropas Savienībā iestājās lēnām, dabīgi, pēc Otrā pasaules kara. Pēc Otrā pasaules kara tās lēnām izvērtēja, kā rīkoties, ko darīt. Latvijas sabiedrība, taisnību sakot, šajos ļoti sarežģītajos sociāli ekonomiskajos apstākļos ir nesagatavota šādam sprintera tempam. Un te nu mēs nonākam pie vēl būtiskākas lietas (par šo jautājumu ir runāts šodien izskatāmajā dokumentā), un tā ir sabiedrības informētība. Es gribētu teikt, Latvijas sabiedrībā trūkst informācijas par tādiem jautājumiem kā Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā. Ir ārkārtīgi akūta šādas informācijas nepieciešamība - un ne tikai politiskās “augšas” līmenī. Ļoti vienkāršiem vārdiem ir jāizskaidro cilvēkiem, kas tad īsti viņus sagaida. Ir jāatbild uz ārkārtīgi vienkāršiem jautājumiem. Es esmu dzirdējusi, piemēram, šādus: cik maksās benzīna litrs Eiropas Savienībā un kāda būs maizes cena? Es saprotu, ka politiķi par to var arī pasmaidīt, tomēr šie jautājumi nav tik naivi, kā tas pirmajā brīdī izklausās. Mums uz šiem jautājumiem ir jāatbild. Es gribu pieminēt vēl vienu, manuprāt, ārkārtīgi būtisku, ļoti būtisku niansi, kas šajā dokumentā nav minēta. Proti, šis būtiskais fakts ir mūsu Satversmes izmaiņas. Vai nu mēs to vēlamies vai ne, bet tad, kad mēs būsim gatavi iestāties Eiropas Savienībā, mums būs jāizmaina Satversme. Es negribētu ilgāk pakavēties pie šā jautājuma, es gribu minēt tikai vienu lietu. Šodien Satversmē ir rakstīts, ka “suverēnā vara pieder Latvijas tautai”. Tātad suverēnā vara pieder Latvijas tautai. Kas notiks ar šo frāzi? Vai mums tā būs vai nebūs jāizsvītro? Kurš būs tas, kas pateiks, ka no Satversmes būtu jāizsvītro vārdi “suverēnā vara pieder Latvijas tautai”? Manuprāt, šodien nav iespējams kaut ko tādu apgalvot. Par nacionālo interešu definēšanu. Nacionālo interešu definēšana būtu nepieciešama pilnīgi visās jomās, kā jau te aizrādīja runātāji. Es vēlos vērst jūsu uzmanību uz vienu ļoti būtisku lietu, proti, pašlaik notiek pozīciju izstrādāšana sarunām ar Eiropas Savienību, to apstiprina Eiropas integrācijas padome. Šajā sarunu pozīcijā mani visvairāk biedē fakts, ka es jau kuro reizi redzu frāzi: šajā jautājumā mums nav nacionālo interešu. Es šaubos, vai Latvijā ir jelkāda dzīves joma, kurā mums nav nacionālo interešu. (Varbūt tāda būtu vienīgi olīvu audzēšana.) Es gribētu pieminēt kaut vai kvotu nodrošinājumu prioritārām nozarēm. Tātad tam visam ir jābūt tur iekšā, jābūt tur paredzētam. Tiek daudz runāts par to, vai mēs varēsim un kādos tempos varēsim pildīt to, kas šajā dokumentā ir rakstīts. Proti, tās ir tā sauktās integrācijas izmaksas. Integrācijas izmaksu novērtējums ir patiešām ļoti būtiska sastāvdaļa, un par to ir runāts arī Latvijas nacionālajā programmā integrācijai Eiropas Savienībā. Vai pietiks līdzekļu mūsu valstij, kura pašlaik ir uz nabadzības robežas (un tieši pēdējās dienās masu informācijas līdzekļi par to runā visvairāk)? Vai mums pietiks līdzekļu, lai nodrošinātu visas tās administratīvās kapacitātes, kas nepieciešamas mūsu mērķu īstenošanai? Tie ir jautājumi, uz kuriem mums jāatbild vispirms pašiem sev - un, nenoliedzami, tajā pašā laikā mums jāatbild arī visai Latvijas sabiedrībai. Jājautā: vai tu gribi celt to nastu, vai tu gribi nest to tālāk, un kā tu gribi to tālāk nest? Tie ir jautājumi, uz kuriem ir jāatbild, gatavojoties referendumam. Protams, jautājums par referendumu sāk briest arvien vairāk un vairāk, jo šodien praktiski mūsu sabiedrībā nav neviena cilvēka, kam šis jautājums būtu vienaldzīgs. Pateicos par uzmanību, cienījamie kolēģi!".
• 2000_02_09_a-seq38 language "lv".
• 2000_02_09_a-seq38 speaker Viola_Lazo-1954.
• 2000_02_09_a-seq38 mentions Q822919.
• 2000_02_09_a-seq38 mentions Q211.
• 2000_02_09_a-seq38 mentions Q193089.
• 2000_02_09_a-seq38 mentions Q458.