Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2000_02_09_a-seq28> ?p ?o. }

• 2000_02_09_a-seq28 type Speech.
• 2000_02_09_a-seq28 number "28".
• 2000_02_09_a-seq28 date "2000-02-09".
• 2000_02_09_a-seq28 isPartOf 2000_02_09_a.
• 2000_02_09_a-seq28 spokenAs 137.
• 2000_02_09_a-seq28 spokenText "Cienījamie kolēģi! Es gribētu atsaukt atmiņā kādu dienu daudzu gadu garumā, kad tika spriests par Latvijas ārpolitikas koncepciju. Daudzi deputāti, kuri tajā laikā piedalījās šīs koncepcijas apspriešanā, šobrīd arī ir zālē. Koncepcija toreiz prasīja vairāku stundu darbietilpīgu procesu. Un arī daudzi deputāti, kuri šodien sēž šajā zālē, uzskatīja, ka tā ir nereāla varbūtība nākotnē, vīzija - būt Eiropas Savienībā. Daudzi teica: “Nodzīvosim līdz 2000. gadam un tad redzēsim!” Mēs esam nodzīvojuši. Toreiz, apspriežot ārpolitikas koncepciju, tika daudz spriests par to, kāda vieta varētu būt Eiropas Savienībai šinī dokumentā. Un Saeimas vairākums vienojās, ka Eiropas Savienība ir viens no svarīgākajiem mūsu ārpolitikas uzdevumiem un mērķiem. Es domāju, ka šobrīd, lasot šo stratēģiju, mēs varam viennozīmīgi teikt, ka Eiropas Savienība ir mūsu pats galvenais ārpolitikas uzdevums un mērķis. Stratēģija, integrācija Eiropas Savienībā ir dokuments, kura pieņemšana pati par sevi ir ļoti nozīmīgs un pozitīvs signāls Eiropas Savienības virzienā. Es domāju, tas notiek īsti laikā, īsti vietā un īsti telpā. Rīt mēs gaidām ļoti augsta viesa, Eiropas Savienības viesa, vizīti Latvijā. Un es gribētu bez patosa teikt, ka nākotnē mēs to uzskatīsim par vēsturisku vizīti, jo pēc tam, kad Latvija tika uzaicināta uz sarunām Eiropas Savienībā, šī ir pirmā tik augsta līmeņa vizīte Latvijā, no kuras mēs gaidām ļoti daudz, bet neaizmirsīsim, ka arī no mums gaida ļoti daudz. Un tāpēc šī stratēģija ir vēl viens apliecinājums tam, ka mēs varam, gribam un patiesi vēlamies būt tur, kur jau sen ir Latvijas vēsturiskā vieta, - Eiropā. Tomēr katrs likums, ko mēs Saeimā pieņemam, sāk dzīvi tikai tad, kad reāli tas tiek lietots aizstāvībai, sankcijai, kādu problēmu risinājumam. Šodien šī stratēģija - tā ir mūsu vēlme, tā ir maksimālā programma, ko mēs vēlamies aptvert un īstenot. Bet es domāju, ka arī šinī jomā varētu daudz kas mainīties un noteikti arī mainīsies turpmāko gadu garumā. Es šodien vēlētos dažos aspektos pakavēties pie konstruktīvas kritikas par to dokumentu, kurš ir izstrādāts. Tas varbūt ir vairāk situāciju konstatējošs, nevis risinājumus piedāvājošs dokuments, kurā daudz uzmanības ir veltīts vispārzināmām patiesībām un jau paveiktajam, bet samērā maz aktuālām integrācijas problēmām, konkretizētam jautājumu risinājumam. Tas ir Ārlietu ministrijas kompetences robežās ļoti labi izstrādāts dokuments, taču tajā par maz jūtams problēmu politiskais skatījums, kas prasa valdības noteiktību attiecīgo problēmu risināšanā. Manuprāt, ja iestāšanās Eiropas Savienībā ir uzskatāma par aktuālu tuvākā laika jautājumu, tad tā prasa citādu pieeju, nekā tā ir ārpolitiskam mērķim, kura sasniegšanai var plānot vairāk nekā 10 gadus. Iepazīstoties ar sagatavoto dokumentu, atkal rodas tas pats vecais jautājums. Ja pat Eiropas Savienības integrācijas vadības un koordinācijas sistēmas apraksts ir tik smagnējs, vai nav pārlieku sarežģīta arī pati sistēma, kas šim mērķim ir veidota? Galu galā šodien, kad faktiski vairs nepastāv nopietni politiska rakstura šķēršļi valsts iestājai Eiropas Savienībā, no Eiropas integrācijas vadības un koordinācijas sistēmas vislielākajā mērā ir atkarīgi Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā panākumi. Manuprāt, Eiropas Savienības integrācijas stratēģijā ir lieki īpaši uzsvērt to, ka integrācijas gaitā Latvijai var rasties tādas valstiskās intereses, kas neatbilst atsevišķiem nosacījumiem par iestāšanos Eiropas Savienībā. Ja tomēr tas tiek darīts, tad varbūt tas ir kā reveranss zināmām interesēm, kuras proponē kāds no valdošās koalīcijas partneriem. Taču šāds nopietns politisks apgalvojums var izraisīt nevajadzīgu ažiotāžu starptautiskajā līmenī no tās kārtas puses, kas nav labvēlīga Latvijai tās iestāšanās Eiropas Savienībā procesā, tāpēc šāds apgalvojums prasa tūlītēju konkretizāciju. Dokumenta nobeigumā tiek konstatēts, ka Latvijā nepieciešamās reformas bieži vien tiek pamatotas ar ārējām Eiropas Savienības prasībām, kas tiek atzīts arī kā pozitīvs fakts. Tomēr Ārlietu ministrijas darbu Eiropas integrācijas virzienā var novērtēt tiešām pozitīvi, jo no Ārlietu ministrijas puses tajā ir ieguldīts liels darbs un es arī gribētu pateikt paldies tai darba grupai, kura ir nesavtīgi darījusi visu, lai šī stratēģija taptu un ieraudzītu dienasgaismu pirms šīs vēsturiskās vizītes. Tomēr nemācēšana politiskajā līmenī Eiropas Savienības integrāciju saistīt ar iekšējām interesēm nākotnē var kļūt par bīstamu zemūdens akmeni, jo galu galā Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā būs atkarīga no Latvijas iedzīvotāju attieksmes pret to. Es gribu uzsvērt, ka Jaunā partija uzskata, ka iestāšanās Eiropas Savienībā pilnībā atbilst visām Latvijas valstiskajām interesēm. Jaunās partijas frakcija atbalsta Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, un tādēļ tā balsos par atbalstu dokumentam “Stratēģija integrācijai Eiropas Savienībā”. Paldies.".
• 2000_02_09_a-seq28 language "lv".
• 2000_02_09_a-seq28 speaker Silvija_Dreimane-1962.
• 2000_02_09_a-seq28 mentions Q822919.
• 2000_02_09_a-seq28 mentions Q211.
• 2000_02_09_a-seq28 mentions Q193089.
• 2000_02_09_a-seq28 mentions Q458.
• 2000_02_09_a-seq28 mentions Q15628977.
• 2000_02_09_a-seq28 mentions Q2021874.