Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2000_02_09_a-seq21> ?p ?o. }

• 2000_02_09_a-seq21 type Speech.
• 2000_02_09_a-seq21 number "21".
• 2000_02_09_a-seq21 date "2000-02-09".
• 2000_02_09_a-seq21 isPartOf 2000_02_09_a.
• 2000_02_09_a-seq21 spokenAs 37.
• 2000_02_09_a-seq21 spokenText "Godājamais Ministru prezidenta kungs! Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Es domāju, ka pirms pieciem gadiem, iesniedzot savu pieteikumu par pievienošanos Eiropas Savienībai... ka mēs šajā laikā esam pietiekoši daudz padarījuši, lai varētu runāt ne tikai par savu politisko vēlmi, bet arī par tām problēmām, kas mums ir, un tiem jautājumiem, kas mums jāatrisina, lai šo politisko vēlmi mēs varētu kaut kādā veidā īstenot. Latviešiem ir ļoti labs vārds “labklājība”. Šajā vārdā “labklājība” ir ietverts viss - gan politiskā drošība, gan vide, kurā mēs dzīvojam, arī ienākumi, saimnieciskie panākumi, tautas izglītības un attīstības līmenis. Pašreiz mums ir ne tik daudz svarīgi, kā sniegt un rakstīt dažādas deklarācijas, bet gan precīzi pateikt, kādas problēmas vai kāda nacionālā specifika ir tieši Latvijas valstij kā tādai un kādas ir mūsu nacionālās intereses. Mums būtu jānosaka, kas jādara, lai izlīdzinātu ienākumu atstarpi ne tik daudz ar Eiropas Savienības valstu vidējo līmeni, bet varbūt arī ar bagātākajām zemēm - tādām kandidātvalstīm kā Slovēnija, Čehija un Ungārija, kurās iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju pārsniedz 12 000 ASV dolāru. Es šeit gribu pateikt tikai trīs vai četras lietas, kā es to redzu un kas varbūt nav tik daudz šajā stratēģijā skarts. Šīs trīs vai četras lietas skar Latvijas specifiku. Es domāju, ka mums vairāk būtu jārunā par to, kas varbūt ir tieši raksturīgs Latvijai. Pirmais būtu tas, ka Latvijai, atšķirībā no pārējām Eiropas valstīm, ir ļoti liels iedzīvotāju novecošanās procents. Tāds negatīvs pieaugums ir arī Itālijā un Vācijā, bet atcerēsimies, ka šīs ir bagātas valstis. Tātad ir jautājums: kā Latvija, kas nav tik bagāta, varētu tikt galā ar šīm problēmām un atrisināt šos sociālos jautājumus? Skaidrs ir tas, ka ar parastām metodēm, ar parasto valsts sociālās apdrošināšanas sistēmu, mēs nevaram atrisināt šo jautājumu un radīt pienācīgus dzīves apstākļus šiem vecajiem cilvēkiem. Tātad Latvijai ir jāpieņem kaut kādas īpašas, kaut kādas specifiskas risinājuma metodes, kaut kādi īpaši lēmumi. Es domāju, ka Latvijai būtu jāmācās no tām sešām, septiņām vai astoņām pasaules valstīm, kuras savu sociālo reformu sāka īstenot, būdamas nevis turīgas, bet nabadzīgas valstis. Tās ieviesa šos fondētos pensiju fondus, kas ir jādara ļoti ātri arī mums. Es domāju, ka tā varbūt ir ļoti liela Latvijas nepadarītā lieta, bez kuras mēs nekādā veidā šos sociālos jautājumus neatrisināsim. Es negribu te atsaukties ne uz Čīles 1981. gada, ne arī uz Singapūras piemēru, bet nosaukt nelielu Eiropas Savienības valsti - Nīderlandi, kur ir 340 miljardi uzkrāti privātajos pensiju fondos, kas ir ļoti labs “motors” iekšējam apgrozījumam, ekonomikas attīstībai un tam, ka tautsaimniecības attīstība ir tieši proporcionāla šo personīgo uzkrājumu fondu lielumam. Tātad viens jautājums ir šāds: kā atrisināt tieši šo sociālo apdrošināšanas jautājumu? Otrs varbūt svarīgs jautājums, kas saistīts ar Eiropas stratēģiju, ir mazo un vidējo uzņēmumu nelielais skaits Latvijā, jo, raugoties pēc Eiropas Savienības standartiem, Latvijā būtu jābūt vai varētu būt līdz 150 tūkstošiem mazo un vidējo uzņēmumu, taču mums to ir kādas trīs vai četras reizes mazāk. Tātad ir skaidrs, ka ar vienu no lielākajiem - sociālo nodokli vien, ko maksā uzņēmēji, mēs šo problēmu nekādā veidā neatrisināsim. Arī tradicionālās metodes tautsaimniecības izaugsmei šeit neder, tāpēc valdībai un mums šeit Saeimā ir jāatrod kaut kāds specifisks, kaut kāds īpašs risinājums, lai strauji palielinātu šo mazo un vidējo uzņēmumu attīstību, kas savukārt nav iespējams, kā es jau teicu, bez šo privāto pensiju fondu izstrādes. Te jau tika pieminēta kopējā ārējā politika un drošības politika, un es tikai gribētu pateikt, ka Helsinkos tika iezīmētas kontūras tā saucamajam Eiropas korpusam ar piecpadsmit brigādēm, ar 60 līdz 100 tūkstošiem kareivju un instruktoru, ar attiecīgu virsnieku korpusu un sadarbību ar NATO. Tātad Latvijai ir jāizstrādā stratēģija, kādā veidā mēs iekļausimies šajā Eiropas korpusā - vai mums būs, teiksim, kādi atsevišķi bataljoni vai rotas, vai kādas inženierdaļas, vai mēs to varēsim izdarīt esošajā “Baltbat” sistēmā... Es tomēr baidos, ka mums būs jāpalielina arī budžeta finansējums, jo ar esošo finansējumu būs mazdrusciņ par maz. Lauksaimniecība mums faktiski ir vāji konkurētspējīga, un tai varbūt mazāk ir vajadzīgs valsts atbalsts, bet gan tas, lai vienreiz skaidri un precīzi noteiktu sistēmu. Un es ceru, ka tagad Zemkopības ministrijā tas ir saprasts un pie tā tiek strādāts. Ja mēs laikā no 1996. gada neesam spējuši uzbūvēt vienu Eiropas Savienības prasībām atbilstošu sertificētu kautuvi, tad ir ļoti grūti uzsākt sarunas par attiecīgām kvotām un par visiem pārējiem jautājumiem. Tomēr es gribētu teikt, ka tieši Saeima un daži deputāti, kas šeit ir klāt, bija atbildīgi vai ir vainīgi pie tā, ka visu laiku tika bremzētas dažādas iniciatīvas un ka visu laiku mēs kaut ko atlikām, demonstrējām šo politiskās gribas trūkumu, atliekot gadu no gada šo nepieciešamo uzdevumu veikšanu. Es vēlreiz uzsveru, ka acīmredzot, izmantojot vispārējās metodes, iekšzemes kopprodukta pieaugums būs pārāk lēns un ka mums tomēr būs jāatrod Latvijas specifikai atbilstoša kaut kāda īpaša metode. Kultūra un izglītība. Tas, kas šeit ir minēts, es domāju, viss ir pareizi uzrakstīts, bet es gribētu atgādināt, ka viena no saruna tēmām ir zinātne un tehnoloģija, kurai vajadzētu veltīt varbūt vairāk uzmanības. Runa ir tieši par šīs modernās tehnoloģijas ieviešanai nepieciešamo valsts atbalstu. Piemēram, interneta izmaksas Latvijā ir nenormāli lielas attiecībā pret vidējiem ienākumiem. Latvijā varētu būt, ja salīdzinām ar tādu attīstītu valstu kā Somijas vai ASV rādītājiem, līdz 800 tūkstošiem cilvēku, kas lieto internetu, taču pašreiz šis skaitlis ir desmit reižu mazāks. Latvijā varētu būt no 1 līdz 1,2 miljoniem mobilo telefonu lietotāju, kas savukārt atkal veicinātu jaunu tehnoloģiju izstrādi, un ieguldījumi tieši izglītībā un tehnoloģijā būs tie, kuri atmaksāsies visātrāk un visātrāk veicinās Latvijas attīstību, kas savukārt nav iespējams bez attiecīgas budžeta pārdales par labu izglītībai un tehnoloģijai. Racionāla teritoriālā plānošana un racionāla teritoriālā sistēma tiešām nav pašmērķis, bet gan līdzeklis Eiropas Savienības strukturālo fondu izlietojumam. Un runa te ir ne tikai par Eiropas Savienības līdzekļu izlietojumu, bet arī par pašu iedzīvotāju un patērētāju, kas dzīvo šajos reģionos, līdzekļiem. Kopumā es atbalstītu šo lēmumu par Eiropas Savienības stratēģiju, ņemot vērā to, ko viens filozofs teica par Eiropas Savienību: “Eiropas Savienības spēks ir tās centrālo institūciju vājums. ” Tāpēc, ievērojot to, ka nevis Eiropas komisija vai Briseles birokrāti, bet gan nacionālo valstu vadītāji un parlamenti pieņem šos galvenos lēmumus, es visādā veidā atbalstītu šo stratēģiju, vienlaicīgi vērojot gan Amerikas Savienoto Valstu, gan arī Japānas un Korejas attīstību un viņu konkurētspēju, lai izdarītu attiecīgus secinājumus un iesniegtu savus priekšlikumus. Paldies.".
• 2000_02_09_a-seq21 language "lv".
• 2000_02_09_a-seq21 speaker Aleksandrs_Kirsteins-1948.
• 2000_02_09_a-seq21 mentions Q822919.
• 2000_02_09_a-seq21 mentions Q211.
• 2000_02_09_a-seq21 mentions Q193089.
• 2000_02_09_a-seq21 mentions Q458.
• 2000_02_09_a-seq21 mentions Q33.
• 2000_02_09_a-seq21 mentions Q55.
• 2000_02_09_a-seq21 mentions Q7184.
• 2000_02_09_a-seq21 mentions Q183.
• 2000_02_09_a-seq21 mentions Q38.
• 2000_02_09_a-seq21 mentions Q28.
• 2000_02_09_a-seq21 mentions Q9005.
• 2000_02_09_a-seq21 mentions Q30.
• 2000_02_09_a-seq21 mentions Q215.
• 2000_02_09_a-seq21 mentions Q213.
• 2000_02_09_a-seq21 mentions Q334.
• 2000_02_09_a-seq21 mentions Q17.
• 2000_02_09_a-seq21 mentions Q1757.
• 2000_02_09_a-seq21 mentions Q18097.
• 2000_02_09_a-seq21 mentions Q15379125.
• 2000_02_09_a-seq21 mentions Q298.