Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2000_02_09_a-seq19> ?p ?o. }

• 2000_02_09_a-seq19 type Speech.
• 2000_02_09_a-seq19 number "19".
• 2000_02_09_a-seq19 date "2000-02-09".
• 2000_02_09_a-seq19 isPartOf 2000_02_09_a.
• 2000_02_09_a-seq19 spokenAs 37.
• 2000_02_09_a-seq19 spokenText "Augsti godātais Ministru prezidenta kungs! Godātais Saeimas Prezidij! Godātie kolēģi! Pagājušā gada decembrī Latvija saņēma ilgi gaidīto uzaicinājumu sākt sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā. Latvijas valdība un to veidojošās Saeimas frakcijas ir izteikšas savu politisko gribu pabeigt sarunu procesu līdz 2003. gada 1. janvārim. Dokuments, kuru šodien apspriežam, - Saeimas lēmuma projekts “Par Latvijas stratēģiju integrācijai Eiropas Savienībā” - ir kā ceļa karte Latvijas valsts iestādēm, nevalstiskajām organizācijām un visai Latvijas sabiedrībai kopumā, lai virzītos uz Eiropas Savienību. Tas ir vienots redzējums par dažādu mūsu valsts nozaru un struktūru atbilstību Eiropas Savienības izvirzītajiem nosacījumiem. Integrācija mums nav pašmērķis, bet gan līdzeklis, lai celtu tautas labklājību, nostiprinātu valsts tiesībsargājošo un drošības sistēmu, uzlabotu izglītības kvalitāti, saglabātu kultūras mantojumu kā pamatu latviskajai identitātei. Tie ir mūsu pamatuzdevumi, kas ietverti šajā stratēģijā, pie kuras Ārlietu ministrijas, Saeimas un dažādu nozaru speciālisti ir ilgstoši strādājuši, lai dokuments būtu tāds, par kuru var teikt: “Turi pa rokai un iemet aci!” Integrācija Eiropas Savienībā - pat mainoties Latvijas valdībām un saeimām, tas vienmēr ir bijis politiski vienojošs un stabilizējošs spēks. Esam sasnieguši daudz. Varam būt gandarīti par Helsinkos izteikto atzinīgo vērtējumu Latvijas tirgus ekonomikai. Taču sarežģītākie uzdevumi un grūtākais darbs mums vēl stāv priekšā. Pirmkārt. Mums vēl aktīvāk nekā iesāktajā tempā jāturpina likumdošanas saskaņošana un attiecīgo likumdošanas normu ieviešana praksē. Jau tagad esam izpelnījušies kritiku par trūkumiem valsts pārvaldes sistēmā. Gribētos, lai mums neizveidotos tāda situācija kā 1. grupas valstīm, proti, dažādu pārrunājamu sadaļu atkārtota atvēršana. Otrkārt. Mums jāspēj aizstāvēt mūsu nacionālās intereses. Lielā mērā tas būs atkarīgs no mūsu pārstāvju profesionālās sagatavotības un uzstājības sarunu gaitā. Treškārt. Mums jāuztur sabiedrības interese un jānodrošina tās atbalsts integrācijai. Jārosina uz atklātu dialogu par to, kādi būs ieguvumi un kādi būs zaudējumi, Latvijai kļūstot par Eiropas Savienības dalībvalsti. Mums nav tik svarīga Eiropas Savienības integrācijas procesa formālā puse, cik svarīgs ir tieši reālais ieguvums mūsu tautai un valstij, sakārtojot dažādas nozares un struktūras atbilstoši gatavībai iestāties Eiropas Savienībā. Mums nav tik daudz jāuzsver datumi, kādos oficiāli tiek noslēgti līgumi, un termiņi, kādos tiek saskaņota likumdošana, un termiņš, kādā tiekam uzaicināti uz sarunām, termiņš, kāds ir sarunu procesa beigšanai. Galvenais ir konkrētie darbi, kas paveikti mūsu valsts pārvaldes sakārtošanā. Eiropas Savienības dokumentos tiek lietots tāds jēdziens kā “administratīvā kapacitāte”. Tas nozīmē administratīvā jeb pārvaldes aparāta spēju elastīgi pieņemt jaunos likumus un realizēt tos praksē. Mums jātiecas pēc tā, lai Latvijas valsts pārvaldes struktūru administratīvās kapacitātes rādītāji būtu atbilstoši Eiropas Savienības normām. Mums būtiskākais ir nevis iestāties Eiropas Savienībā iestāšanās pēc, bet gan tas, ka, ejot uz šo mērķi, mēs sakārtosim savu valsti. Svarīgi ir pasvītrot, ka visnopietnākais šķērslis Eiropas Savienības paplašināšanai ir nevis Latvijas spēja pielāgoties Eiropas Savienības prasībām, bet gan Eiropas Savienības nespēja pārvarēt savu pusmūža krīzi, kura pēc Helsinku norisēm tikai padziļinās. Papildus vēl neatbildētiem jautājumiem - par Eiropas Savienības institucionālo reformu izmaksām, par izmaiņām tās drošības un aizsardzības struktūrās, par iespējamām ģeopolitiskajām robežām - rodas atkal jauni un neparedzēti jautājumi. Kā reaģēt uz Krievijas vardarbību Čečenijā? Kā mazināt domstarpības Eiroparlamentā, Eiropas Komisijas un dalībvalstu vadītāju starpā? Kādas sekas Eiropas Savienības iekšienē radīs tās amatpersonu reakcija attiecībā pret Austrijas jauno valdību? Lai gan oficiālais viedoklis nosaka nepieciešamību turpināt Eiropas Savienības paplašināšanas procesu, bez kura miers un labklājība Eiropā nav iespējama, daži ietekmīgi politiķi (sākot no bijušajām Eiropas Savienības amatpersonām, līdz pat Amerikas Savienoto Valstu prezidenta amata kandidātam) apšauba paplašināšanas lietderību. Savstarpējās attiecības Eiropas Savienības dalībvalstu un kandidātvalstu starpā pilnveidojas. Taču jāatzīst, ka daudzi Eiropas Savienības politiķi vēl aizvien zina pārāk maz par Baltijas valstīm. Tas viņos rada nedrošību un bažas par to, kādas būs sekas, Eiropas Savienībai paplašinoties šajā virzienā. Mums cieši jāsadarbojas ar pārējām Eiropas Savienības kandidātvalstīm, lai uzturētu prasību par konsekventu virzību no vizuālās paplašināšanas, par ko bija runa Helsinkos, uz reālu paplašināšanos 2003. gadā. Es gribētu, lai 2003. gadā Latvija būtu nepārprotami gatava uzņemšanai Eiropas Savienībā, pat ja Eiropas Savienība nebūtu gatava uzņemt Latviju. Un šādu Latvijas gatavību veicinās Saeimas pieņemtā stratēģija integrācijai Eiropas Savienībā. Paldies par jūsu uzmanību!".
• 2000_02_09_a-seq19 language "lv".
• 2000_02_09_a-seq19 speaker Vaira_Paegle-1942.
• 2000_02_09_a-seq19 mentions Q822919.
• 2000_02_09_a-seq19 mentions Q211.
• 2000_02_09_a-seq19 mentions Q193089.
• 2000_02_09_a-seq19 mentions Q40.
• 2000_02_09_a-seq19 mentions Q458.
• 2000_02_09_a-seq19 mentions Q39731.
• 2000_02_09_a-seq19 mentions Q159.
• 2000_02_09_a-seq19 mentions Q15628977.
• 2000_02_09_a-seq19 mentions Q8880.
• 2000_02_09_a-seq19 mentions Q30.
• 2000_02_09_a-seq19 mentions Q1757.