Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2000_02_09_a-seq11> ?p ?o. }

• 2000_02_09_a-seq11 type Speech.
• 2000_02_09_a-seq11 number "11".
• 2000_02_09_a-seq11 date "2000-02-09".
• 2000_02_09_a-seq11 isPartOf 2000_02_09_a.
• 2000_02_09_a-seq11 spokenAs 40.
• 2000_02_09_a-seq11 spokenText "Cienītie kolēģi! Viena uzruna diemžēl izpalika... Godātais Ministru prezidenta kungs, kolēģi un viesi! Es vienkārši gribu dalīties dažās pārdomās, cik tās ir pareizas vai nepareizas - spriedīsim kopā. Jā, viena lieta ir skaidra mums visiem - tā ir šī virzība uz Eiropas Savienību. Par to laikam te īpašu strīdu nav. Bet mans jautājums ir tāds: kāda būs šī virzība? Tai it kā būtu jābūt atkarīgai no mūsu spējām šo virzību veidot, taču nevar vairs tomēr runāt tikai par to, ka ir virzība un ka tas ir ļoti labi, laikam tomēr ir jādomā arī par to, kas no tā visa beigu beigās iznāks. Nupat Valsts prezidente teica ļoti labus vārdus, labi ir tas, ka Saeima izskata šādu dokumentu. Godātie kolēģi! Kad mēs saņēmām šo dokumentu, lūdzu? Pasakiet, kad mēs to saņēmām? Ir pagājušas tikai dažas dienas, kopš mēs saņēmām šādu dokumentu, pie kura it kā esot strādājušas trīs valdības. Vai tā ir nopietna attieksme pret to, ka, lūk, Saeimai ir jālemj? Par ko tad tā lems? Nešaubos, ka daži deputāti vispār nav paspējuši iedziļināties šajā dokumentā. Diemžēl! Tā ka mums šie darba augļi tā īpatnēji būs jābauda. Neko nenozīmē, protams, arī tas, ka es atļaujos šeit kaut ko kritizēt. Šīs piezīmes ir vairāk domātas kā ceļamaize, nevis kā nosodījums vai pārmetums. Taču darbu ir jāprot darīt! Es saprotu, ka pirmā daļa šai šodienas sanāksmei bija svinīgā daļa, jo rīt būs augsts viesis, un tas viss ir vajadzīgs. Arī es tam piekrītu, bet tagad parunāsim par to, kas te ir uzrakstīts, lūdzu, - par attieksmi pret darbu, par triju valdību attieksmi pret darbu un par šā darba rezultātu. Man uzreiz, jau skatoties pašu sākumu, parādījās šis jautājums, līdz pat 2. 1. punktam ieskaitot. Godātie kolēģi, tas taču ir “ūdens gabals”, kur puse teksta mierīgi varēja arī nebūt. Izlasiet to! Tas ir apmēram vidusskolas skolēnam domāts faktu sakopojums par lietām, ko mēs visi jau sen zinām, bet tā nav stratēģija. Jautājums ir par to, kāpēc Saeimai tik vareni vārdi būtu īpaši svinīgā sēdē jāapstiprina. Nav jau tur īpaši ko iebilst, tikpat jauki es varu pateikt, ka ezerā parasti ir siltāks ūdens nekā jūrā. Jā, mēs to visi zinām, tad tāpēc tas ir... kāpēc mums varbūt tas viss Saeimā ir jāapstiprina ar īpašu balsojumu? Tālāk. Viss tas pārējais kopumā, izlasot mūsu dažādo Saeimā pārstāvēto partiju programmas, ļoti labi tur saderas kopā. Tiešām, jo no visām programmām tur ir paņemtas dažnedažādas frāzes - gan labējās, gan kreisās, gan kaut kur pa vidu - un saliktas kopā. Un tagad sāksim ar dažiem piemēriem, lai nebūtu tā, ka kritizē un neko nevar pateikt. Paņemsim kaut vai tādu lietu kā demogrāfiskās situācijas un sabiedrības veselības sekmēšana. Kādi vārdi tad par to ir izteikti: “... jāveido un jāīsteno programma demogrāfiskās situācijas uzlabošanai un sabiedrības veselības sekmēšanai”. Nu ģeniāli, jo tiešām ir jāveido programma. Pareizi, bet kas ir tālāk? Tālāk: “... jānodrošina reāla sieviešu un vīriešu vienlīdzība”. Ļoti pareizi vārdi! “Maksimāli jāveicina jaunu darba vietu radīšana. ” Interesanti, kura gan partija varētu iebilst jebkurā valstī pret šādu izteicienu? Tālāk ir pavisam skaisti vārdi, un es domāju, ka daudziem no jums asaras parādījās acīs, kad jūs tos izlasījāt: “Meži uzskatāmi par Latvijas nacionālo dabas bagātību. ” Un vēl par enerģētiku. Par enerģētiku man īpaši patika, jo tie bija vieni no skaistākajiem vārdiem šajā dokumentā: “Enerģētikas sektora attīstības mērķis ir nodrošināt tautsaimniecību un iedzīvotājus ar nepieciešamajiem enerģijas veidiem pieprasītajā daudzumā un kvalitātē par iespējami zemākām izmaksām. ” Brīnišķīgi! Nu redziet, es saprotu, ka šī ir saruna pašu starpā, un tāpēc es atļaujos tā nedaudz paironizēt, bet tomēr nevar taču... Te nupat no zāles skan vārdi: “Tepat sēž vēstnieki!” Vai jūs domājat, ka šodien jūs izrādīsieties, bet rīt viņi vairs par mums neinteresēsies? Ja mēs gatavojamies nopietniem soļiem, tad tas ir jādara kvalitatīvāk. Nu nevar taču tādā līmenī gatavoties! Tā ka principā es varētu beigt, dažiem par prieku, šā dokumenta analīzi, jo tur tiešām vairs nav ko analizēt. Bet tagad es uzdošu dažus jautājumus. Es saprotu, ka būs vienbalsīgi jāpieņem šis dokuments, jo rīt ieradīsies Romano Prodi kungs, un šim balsojumam ir jābūt, tas ir jāpieņem. Skaidrs! Taču tik nopietnas pārrunas, kādas bija šodien iecerētas, liekas, ir pašas pirmās par šādu nopietnu lietu, bet jums nāk smiekli. Lūk, tā ir tā nelaime! Pirmais jautājums: kāda būs Saeimas turpmākā loma, ja mēs runājam par šo procesu? Kāda būs tās loma? Vai atkal saņemt vienu vai divas dienas iepriekš kaut kādu triju, četru vai piecu valdību radītu “ģeniālu” papīru un fiksi nobalsot ārkārtas sēdē par to? Tas ir viens jautājums. Tālāk - otrs jautājums. Kādas būs integrācijas izmaksas, prioritātes, kuras būs jāizvēlas, vadoties pēc pievienošanās un partnerības dokumentiem? Ko mēs par to zinām? Bet mēs balsosim par budžetu, mēs, iespējams, drīz balsosim par grozījumiem budžetā, un kā tad mēs samērosim šos balsojumus par grozījumiem budžetā ar šīm izmaksām, par kurām mēs nekā nezinām? Lūdzu, nāciet un skaidrojiet, es būšu ļoti priecīgs, dzirdot kaut ko precīzāku! Kādas prioritātes mums būs integrācijas virzienā un kādas prioritātes būs tad, kad mēs šeit balsosim par grozījumiem budžetā? Ar ko tās atšķirsies? Tālāk. Mani tomēr interesē arī kopējās iestāšanās izmaksas. No kādiem avotiem tās nāks un cik gados Latvija segs šīs iestāšanās izmaksas? Kāda būs Eiropas Savienības likumdošanas ietekme tad, kad mēs šādas prasības ieviesīsim vides aizsardzības, darba devēju un ņēmēju aizsardzības jomā, arī citas prasības privātajā sektorā? Cik reāli būs mehānismi, nodokļu atlaides un subsīdijas, kas saistītas ar privātajām investīcijām? Es gribētu gūt skaidrību šajā jautājumā, jo mēs runājām arī par to, ka Latvijas interesēs ir strauji ieviest Eiropas Savienības iekšējā tirgus pamatprincipus - brīvu preču kustību. Labi, tam var piekrist, bet tad paskatīsimies tālāk. Šī brīvā preču kustība prasa izvirzīt sertifikācijas prasības valstī, noteikt sertifikācijas prasības, bet cik mēs esam gatavi tās ievērot šodien? Un tad parādīsies aizliegumi kaut ko ievest - piemēram, traktorus no Baltkrievijas, kuri ir ļoti lēti. Tātad jautājums ir tāds: kas Latvijai kurā brīdī būs interesantāks un vajadzīgāks? Tāpēc nebūtu slikti tuvākajā laikā saņemt kaut aptuvenu vērtējumu kopumā ar skaitļiem, nevis propagandu, ka tas ir vajadzīgs valsts kopējiem ieguvumiem, salīdzinot ar to, ko valsts zaudēs. Neapšaubāmi, valsts kaut ko arī zaudēs, un tas mums ir jāsaprot, bet es ceru, ka iegūs vairāk. Tālāk. Eiropas Savienības kopīgā lauksaimniecības un reģionālā politika. Eiropas Savienība - ko tā gribēs un ko tā spēs attiecināt uz jautājumu, kas skar milzīgā apjomā subsidēto lauksaimniecības politiku? Kā tas skars jaunās dalībvalstis? Vai mēs tomēr nebūsim tur “otrās šķiras” dalībvalsts, uz kuru kopējie labumi attieksies tikai ierobežoti, jo paskaidrojiet, lūdzu, šeit kāds, kā jūs saprotat Prodi kunga izteicienu, ka jaunās valstis, kas iestāsies Eiropas Savienībā, varētu būt ar virtuālas dalībvalsts statusu. “Virtuāls” latviski acīmredzot varētu nozīmēt “šķietams”. Lūdzu, ko nozīmē virtuālas dalībvalsts statuss? Tālāk. Nedaudz, pavisam nedaudz par likumiem - gan par to saskaņošanu, gan par to ieviešanu. Cik no Eiropas Savienības direktīvām šodien pilnā mērā ir saskaņotas ar Latvijas Republikas likumdošanu un cik tas ir procentuāli, ja runājam par direktīvu kopskaitu (kaut vai aptuveni), jo kādus trīs gadus mēs pie tā esam jau strādājuši? Un pašās beigās teikšu pavisam īsi. Ir ļoti nepatīkami, ja Latvijā ir ierēdņi, kuri sasola Eiropas komisijām tādas reformas, kuras neizriet nemaz no Eiropas Savienības likumdošanas. Paskatīsimies kaut vai mūsu lielos strīdus par reģionālo pašvaldību veidošanu. Tas ir būtisks piemērs. Neviens mums neuzspiež kaut ko ļoti noteiktu. Mēs gan solām. Un, lūk, ja mēs šādas sasolītas reformas nepildām, tad mēs dabūsim negatīvu atzinumu, tāpēc tomēr nevajadzētu tik daudz te lietot tās rožainās frāzes. Ir jau labi, ka kaut kas skaists notiek un ka mēs virzāmies, bet man liekas, ka vajadzētu tiešāk un skaidrāk runāt ar skaitļiem, ar konkrētiem piemēriem. Atvadoties nosaukšu jums vēl vienu piemēru. Tātad ir tāda sadaļa “Kopējā ārējā un drošības politika”. 5. sadaļa. Lai gan pašlaik Latvija sniedz konsulāru aizsardzību gan Latvijas Republikas pilsoņiem, gan subjektiem, kuru statusu nosaka likums “Par bijušās PSRS pilsoņu, kuri nav Latvijas vai citas valsts pilsoņi, statusu”, līdz ar pievienošanos Eiropas Savienībai Latvija ir gatava pārņemt Eiropas Savienības dalībvalstu praksi - sniegt konsulāru aizsardzību tikai noteiktas valsts pilsoņiem. Kaut kā par šo teikumu mēs pārāk maz esam runājuši šeit. Mani daži piemēri bija tiešām domāti kā viela pārdomām, un es negribētu, ka daži slikti strādājoši ierēdņi vai pavirši politiķi, kas neprot uzraudzīt šos ierēdņus, sabojā to ceļu, ko mēs tiešām it kā esam izvēlējušies un it kā tiešām taisāmies iet ar kaut kādu apziņu, kā te kolēģis teica, domājot par nākamajām paaudzēm. Es negribētu, lai šis ceļš būtu pārāk grumbuļains. Paldies.".
• 2000_02_09_a-seq11 language "lv".
• 2000_02_09_a-seq11 speaker Juris_Dobelis-1940.
• 2000_02_09_a-seq11 mentions Q822919.
• 2000_02_09_a-seq11 mentions Q211.
• 2000_02_09_a-seq11 mentions Q193089.
• 2000_02_09_a-seq11 mentions Q458.
• 2000_02_09_a-seq11 mentions Q1020384.
• 2000_02_09_a-seq11 mentions Q15180.
• 2000_02_09_a-seq11 mentions Q184.