Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2000_02_03-seq507> ?p ?o. }

• 2000_02_03-seq507 type Speech.
• 2000_02_03-seq507 number "507".
• 2000_02_03-seq507 date "2000-02-03".
• 2000_02_03-seq507 isPartOf 2000_02_03.
• 2000_02_03-seq507 spokenAs 77.
• 2000_02_03-seq507 spokenText "Paldies. Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Likumprojekts “Likums par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”, kas iesniegts izskatīšanai pirmajā lasījumā, izraisa rūpīgu un konceptuālu debašu nepieciešamību parlamentā, lai mēs varētu skaidri un gaiši analizēt ne tikai šā likuma mērķus, bet arī tā juridisko formu, lai ar tā juridiskās formas palīdzību precīzāk un skaidrāk atklātu šā likuma mērķus un uzdevumus un konstatētu, vai valdības, kā vienmēr, labā griba (mums nekad nav šaubu par valdības labo gribu!) ir pietiekami kvalitatīvi ierakstīta konkrētajos likuma pantos, konkrētajās normās. Lai beigās neiznāk tā, ka labā griba paliek tikai likumprojekta anotācijā vai pavadvēstulēs, vai vispār tikai debatēs. Ļoti žēl, ka Leiškalna kungs, kurš ir ziņotājs par šo likumprojektu, mums neizskaidroja, kādēļ būtu nepieciešams vienots vai sadalīts regulators, bet es uzskatu, ka, tā sacīt, ekonomistu un citu konkrētu speciālistu ziņā ir diskusija par to, vai elektriķis var noteikt telefona sakaru pakalpojumiem izcenojumus - un otrādi. Es kā jurists vēlos pievērst jūsu uzmanību dažiem… faktiski, es pat teikšu, jautājumiem, ko likumprojekta autori ir uzdevuši mums, deputātiem, un tādējādi arī uzdevuši darbu Saeimai, lai, atkal pārkaļot šo likumprojektu un to gatavojot otrajam un trešajam lasījumam, mēs izsķirtos par vienu vai otru valsts varas un pārvaldes modeli. Mēs šeit jau gari un plaši diskutējām par likumu par Finansu un kredīta tirgus uzraudzības komisiju, un attiecībā uz sabiedrisko pakalpojumu regulatoru mums ir jāatbild uz faktiski tādiem pašiem jautājumiem. Taču, vadoties pēc funkciju analīzes… tas iepriekš minētajā likumā nebija redzams… vadoties pēc šajā likumā minēto funkciju analīzes, man jāsaka uzreiz, lai nebūtu mums, tā teikt, jāmaldās trijās priedēs, ka šeit ir mērķis izveidot valsts varas, valsts pārvaldes iestādi, kura nodarbojas ar administrēšanu, lēmumu pieņemšanu, licencēšanu, sodīšanu, administratīvo protokolu sastādīšanu, sodu uzlikšanu, kontroli un uzraudzību šinī jomā. Likumprojekta autori nav izvirzījuši nekādu citu koncepciju, kurā būtu norādīts, ka mums jāveido kāda neitrāla valsts institūcija, valsts iestāde, kura tad, būdama ārpus pakļautības valdībai un ārpus valdības veiktas pārraudzības, kaut kā realizētu savas funkcijas. Protams, šeit ir dažas nianses, kas liecina par tās zināmu neatkarību. Pirmām kārtām, padome ir koleģiāla institūcija, kas vada Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju. Otrām kārtām, to ieceļ Ministru kabinets. Tas viss būtu saprotami un normāli, lai pasvītrotu, ka šī institūcija zināmā mērā ievēro abu pušu intereses, nosacīdama sabiedrisko pakalpojumu tarifus. Taču 7. pantā ir noteikts, ka valsts regulējamās nozarēs regulators ir valsts iestāde. Nu, es domāju, te nav pateikts līdz galam. Nu tad jāpasaka, ka tā tomēr ir pārvaldes iestāde! Jo tālāk, panta otrajā daļā, ir noteikts, ka tā atrodas Ekonomikas ministrijas pārraudzībā. Ja tā ir Ekonomikas ministrijas pārraudzībā, tad nepārprotami tā ir valsts pārvaldes iestāde, kaut arī tās vadības orgāns ir kolektīvs. Nu, zināmus iebildumus no juridiskās formas viedokļa varētu izraisīt norāde uz to, ka komisijai ir nošķirta manta. Jo, pēc manas saprašanas, valsts pārvaldes iestādes un valsts iestādes ir budžeta iestādes. Tātad neatkarīgi no tā, kādā veidā tās saņem maksājumus, pēc būtības tie ir maksājumi valsts budžetā, un, pastāvot šādai konstrukcijai, nošķirta manta tā nevar būt, tā ir valsts manta. Līdz ar to komisija ir juridiska persona. Šis ieraksts ir lieks, jo tas faktiski atspoguļo padomju tiesību teorijas viedokli. Bezmaz katrai sevi cienošai valsts institūcijai padomju laikos bija juridiskās personas statuss: 99,9% juridisko institūciju bija valsts institūcijas, un veidojās ļoti jocīga situācija, ka valstij ir tikai viena juridiska persona - tā ir valsts. Un tādēļ daudzmaz patstāvīgām budžeta iestādēm tika piešķirts juridiskās personas statuss. Tā ir tā padomju tiesību sistēma, kas ir šajā ierakstā saglabājusies. Diemžēl katrs likumprojekts, kas ienāk Saeimā, tomēr spītīgi joprojām uztur spēkā padomju tiesību loku un apliecina savu piederību padomju tiesību sistēmai. Ir noteiktas 9. pantā regulatora funkcijas, un pie tām būtu, protams, komisijai jāstrādā. Vai mēs varētu runāt par to, ka komisija ir “obligāta iepriekšēja ārpustiesas instance”? Par to, es domāju, arī varētu diskutēt. Vienkārši jānosaka, ka pirms strīda izskatīšanas tiesā ir nepieciešams kāds regulatora atzinums vai regulatora lēmums. Tas zināmā mērā atslogotu tiesas, un tiesām būtu lielāka skaidrība, kā tapis šāds strīds. Šeit ir diezgan neprecīzi ierakstīts. 11. pants nosaka regulatora neatkarību. Šis mēģinājums paziņot par regulatora neatkarību, es domāju, ir veidots no nepareizās puses. Mums ir jānorāda, kas ir jādara regulatoram un kādā veidā tam jādarbojas, nevis jānorāda, no kā tas nav atkarīgs, kam tas nav pakļauts. Tātad šie panti jākonstruē vairāk no pozitīvās puses, nevis jānorāda, ka regulators nav pakļauts pašvaldības vai tās institūciju lēmumiem un valdības vai tās institūciju lēmumiem. Jo, ja viņi rīkojas saskaņā ar likumu, tad viņi ir jebkurā gadījumā arī tie, kuri pēc būtības ir pakļauti. Visinteresantākais, protams, ir pants “Regulatora atbildība”. Varētu, no vienas puses, domāt, ka neviens nedosies strādāt regulatorā, jo tur ir personīga atbildība. Personīgi man nav skaidrs, kādā veidā valsts iestādes darbinieki pēkšņi var aizvietot valsts iestādes atbildību. Ja viņi ir tīši vai dēļ neuzmanības nodarījuši kādu pārkāpumu, no kā ir cēlies zaudējums, tad ir, protams, iespējas pret viņiem vērsties ar regresa prasību. Es gribu teikt, ka šis likumprojekts, kas tiek piedāvāts, balstās uz to koncepciju, ka tā ir valsts iestāde (un arī funkciju analīze par to liecina), taču ir nepieciešams otrajā lasījumā tālāk izstrādāt un nostiprināt šo tēzi un likvidēt divdomības, kas ir šajā likumprojektā. Lai likumdevējam, veidojot likumus, būtu juridiski skaidra gan atbildība, gan institūciju vieta valsts institucionālajā sistēmā, gan arī tādēļ, lai atbilstoša forma tiktu pielietota. Paldies par uzmanību.".
• 2000_02_03-seq507 language "lv".
• 2000_02_03-seq507 speaker Linards_Mucins-1951.
• 2000_02_03-seq507 mentions Q822919.
• 2000_02_03-seq507 mentions Q21625222.