Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2000_02_03-seq278> ?p ?o. }

• 2000_02_03-seq278 type Speech.
• 2000_02_03-seq278 number "278".
• 2000_02_03-seq278 date "2000-02-03".
• 2000_02_03-seq278 isPartOf 2000_02_03.
• 2000_02_03-seq278 spokenAs 77.
• 2000_02_03-seq278 spokenText "Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Man ir prieks, ka beidzamo trīs sēžu laikā vismaz viens nopietns likums te tiek skatīts. Iepriekšējās divās sēdēs es te klausījos tādas emocionālas iepriekšējo runātāju frāzītes par visādām lietām. Nupat es dzirdēju arī tādas ļoti atbildīgas emocionālas runas. Faktiski katrā lietā ir plusi un mīnusi. Kas attiecas uz Latvijas mežiem, esmu pilnīgi pārliecināts, ka visi šie meži vismaz vienreiz ir bijuši nocirsti. (Ja mēs ņemam vērā, cik mežu ir kopumā saaudzis, tad atcerēsimies arī bonitātes tabulu nr. 120!) Gan baronu laikos, gan arī pēc tam, gan vēlāk, gan arī agrāk tas jau ir noticis. Ja mēs paskatāmies, kāda situācija pašreiz līdz likuma pieņemšanai ir Latvijā, tad redzam, ka apmēram 50% ir valsts meži, 50% ir privātie, ļoti minimāls procents ir pašvaldībām. Ir tāda sajūta - arī man ilgu laiku bija tāda sajūta -, ka katrs Latvijas pilsonis kaut ko precīzi iegūst no tā, ka Latvijā ir 46% teritorijas pārklāti ar mežu. Ka kaut kādā veidā vismaz iegūst budžets, kurš pēc tam pārdalās... un tad tos līdzekļus saņem viena vai otra sfēra, kaut vai sociālā, un tā tālāk. Man jūs ir jāsarūgtina, ka tas tā nav. Tas pats meža fonds, kas eksistēja kā speciālais budžets vairākus gadus, pelnīja apmēram 24 miljonus - pārsvarā no celmu naudas, no izsolēm, no ilgtermiņa līgumiem, tikpat daudz arī mežam tika notērēts, neviens ārpus Valsts meža dienesta nevienu santīmu nav dabūjis šajā valstī. Protams, varētu domāt, ka valsts iegūst kaut kādus nodokļus no tām firmām, kas mežu izstrādā. Tie ir ļoti minimāli, jo faktiski ir tā, ka lielākoties mežs ir mūsu eksportprece, 38% iet eksportā, lielāko daļu no visa eksporta veido kokizstrāde, un izrādās, ka tur PVN tiek atlaists un arī neko daudz neiegūst. Jā, bet var jau būt, ka mežam ilgstoši jāeksistē vienkārši kā kaut kādam garantam valsts stabilitātei, jo kaut kad var gadīties, ka valstij vajadzēs šo īpašumu. Redziet, tad nonākam pie tādiem plusiem un mīnusiem. Pirmais, teiksim, mīnuss - tajā ziņā es varu piekrist deputātei Seilei - ir šāds. Jā, ja mēs paskatāmies uz situāciju, kāda bija pirms desmit gadiem, no tā brīža, kad privātie sāka dabūt savus mežus atpakaļ, kādu ainu mēs tur ieraugām? Diemžēl ļoti skumju. Sākot ar maniem 300 kubikmetriem, kurus es... savulaik, vadīdams valdību, domāju, ka tie 300 kubikmetri zemniekiem palīdzēs attīstīt lauksaimniecību, nevajadzēs maksāt par tiem celmu naudu. Un 90% no visa tā aizgāja vai nu mašīnām, vai notērēti kaut kam citam. Kā tiek izstrādāti, lūk, šie privātie meži? Slikti. Stāvoklis ir bēdīgs. Vēl sliktāka lieta ir tā, ka es varu nocirst privāto mežu par 100 tūkstoš latiem, bet samaksāt 150 latus - administratīvo sodu. Lūk, ja es cērtu svešā mežā, tad man ir kriminālatbildība, bet, ja savā, tad izrādās, ka par to nekā nav. Tā ka it kā šie argumenti būtu pret to, ka mēs palielinātu privāto daļu un principiāli samazinātu valsts daļu mežos. Jo prakse parāda to, ka privātie apsaimnieko mežu sliktāk nekā valsts. Ar to es varētu arī beigt, bet, redziet, ir viena cita problēma, kas diemžēl ir pretrunā ar to, ko es saku. Nu, te varonīgi Dobeļa kungs un vēl kādi citi “dziedāja” par valsts interesēm. (No zāles deputāts J. Dobelis: “Es nedziedāju... ”) Tā problēma ir cita. Padomāsim par šādu lietu: tagad mēs te visi ceram, ka būs kaut kāda iespēja efektīvāk izstrādāt kokmateriālus. Nu, piemēram, celulozes rūpnīcas veidošana. Tagad, ja būs jātaisa celulozes rūpnīca, ir divas iespējas. Viena būtu tā, ka atnāk ārzemnieki un simtprocentīgi ar saviem spēkiem, ar saviem līdzekļiem uztaisa šeit rūpnīcu un Latvija tur nepiedalās nekādā pakāpē. Varam vien cerēt, ka Latvijas privātais kapitāls tur piedalītos. Man gan nav skaidrs, no kurienes tas kapitāls būs, jo man zināms, ka kapitāls mūsu vietējām kokizstrādes firmām ir diezgan mazs, viņi tur iekšā netiktu. Tas būtu it kā normāli, ja arī valsts piedalītos, lūk, šādas celulozes fabrikas būvē un varētu arī iegūt zināmus procentus no pelņas, ko iegūtu no celulozes ražošanas. Bet kā valsts varēs piedalīties ar kaut kādu kapitālu, ar tīru naudu? Nav mums naudas. Ja mēs ejam tajā pasākumā iekšā ar daļu valsts meža, kā valsts, ne kā privātie, tad tajā brīdī, kad tā jauktā kompānija tiek veidota saistībā ar celulozes rūpnīcu, valsts meža daļa tiek privatizēta un atsavināta. Valsts interesēs atsavināta. Es vēl varētu minēt vairākus piemērus, ja mēs runājam par valsts atbalstu kaut vai kokizstrādei. Arī tāda situācija ir iespējama - garantēt ar daļu valsts meža. Un tā tālāk un tā tālāk.".
• 2000_02_03-seq278 language "lv".
• 2000_02_03-seq278 speaker Ivars_Godmanis-1951.
• 2000_02_03-seq278 mentions Q211.
• 2000_02_03-seq278 mentions Q4803907.