Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2000_01_20-seq46> ?p ?o. }

• 2000_01_20-seq46 type Speech.
• 2000_01_20-seq46 number "46".
• 2000_01_20-seq46 date "2000-01-20".
• 2000_01_20-seq46 isPartOf 2000_01_20.
• 2000_01_20-seq46 spokenAs 37.
• 2000_01_20-seq46 spokenText "Godājamie deputāti! Godājamais priekšsēdētāj! Es gribētu pateikt dažus vārdus par šo paziņojumu, kuru apsprieda komisijā un pret kuru bija iebildumi arī ārlietu ministram, un paskaidrot, ka dažreiz bailēm ir lielas acis. Par Izraēlu un Palestīnu šeit tika pieminēts tikai tāpēc, ka šis ir ļoti labs piemērs, kas rāda, ka sarunas ar starpnieku palīdzību var notikt lēnām, soli pa solim, to laikā var būt dažādi terora akti, bet tās tomēr notiek. Tas ir veiksmīgs piemērs. Tas ir veiksmīgs piemērs tam, ka ilgstošas un bieži vien pat neveiksmīgas sarunas ir labākas nekā karš. Manā izpratnē, šo piemēru nekādā ziņā nevar saprast savādāk. Austrumtimora ir otrs lielisks piemērs. Indonēzijas valdība izsludināja referendumu. Šā referenduma rezultāts - piedaloties starptautiskajām organizācijām, galvenokārt ANO, tika piešķirta neatkarība Austrumtimorai. Arī šis piemērs ir ļoti veiksmīgs. Tikai tāpēc tas tika pieminēts šajā Ārlietu komisijas paziņojumā. Tas ir kārtējais veiksmīgais piemērs, kas rāda, kā sarunu ceļā, piedaloties starptautiskajām organizācijām, kaut ko var panākt. Tikai tāpēc šie abi piemēri šeit tika minēti. Lai saprastu, ka arī Čečenijas gadījumā nav cita ceļa kā tas, kas jau ir bijis līgumā starp Krieviju un Čečeniju, - ka ir noteikts kaut kāds pārejas periods, notiek sarunas. Un agri vai vēlu Čečenija savu statusu noteiks vai nu referenduma ceļā, vai arī piedaloties starptautiskajām organizācijām. Kaut kādā veidā pārrunu ceļā agri vai vēlu šis jautājums tiks atrisināts. Kāpēc šeit ir pieminēta Afganistāna? Afganistāna nav nejauši pieminēta. Afganistāna ir pieminēta kā piemērs, kas rāda, kas notiek valstī, ja sarunu ceļā meklētais dialogs tiek aizvietots ar militāru darbību. Krievija cieta iznīcinošu sakāvi pēc 1986. gada, kad afgāņu cīnītājiem parādījās moderni ieroči. Rezultāts - Krievija cieta apkaunojošu sakāvi, bija spiesta izvest savu karaspēku, un traģiskākais ir tas, ka šajās cīņās aizgāja bojā 15 000 cilvēku. Tā ka man gribētos teikt, ka bailēm ir lielas acis. Es nevaru piekrist mūsu ārlietu ministra vērtējumam, ka šie paziņojumi ir smieklīgi. Varbūt tie nav piemēroti šinī gadījumā, bet tie ir, es domāju, ļoti precīzi, un tie norāda tikai to, ka sarunu ceļā, arī grūtu sarunu ceļā, var atrisināt visas problēmas, ja ir politiskā vēlme. Tagad par pašu paziņojumu. Šeit mēs uzsveram, es domāju, piecas lietas. Pirmkārt, mēs nosodām terorismu. Es nevaru piekrist Jurkāna kungam. Šeit ir skaidri pateikts, ka mēs nosodām terorismu visās tā izpausmēs. Otrs. Vai Čečenijā ir likumīga valdība? Jā. Ja Čečenijā nebūtu likumīgas valdības un likumīgi vēlēta prezidenta, tad 1997. gadā Krievijas prezidents Jeļcins netiktos ar Čečenijas prezidentu Mashadovu un 1998. gadā Vladikaukāzā nenotiktu sarunas starp Čečenijas valdību un Krievijas valdības priekšsēdētāju Primakovu. Tātad, ja Krievijas prezidents un Krievijas valdības priekšsēdētājs ir piedalījušies oficiālās sarunās, ir parakstījuši oficiālus dokumentus, tad acīmredzot ir arī oficiāla valdība, ar kuru var turpināt šīs sarunas. Un ar kuru var turpināt sarunas arī starptautiskās organizācijas. Tas ir ļoti svarīgi, lai Latvijas delegācija atcerētos šos punktus tad, kad tūlīt janvāra beigās sāksies Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas sesija, kurā izskatīs šīs Parlamentārās Asamblejas delegācijas darba rezultātus Čečenijā. Un arī Latvija ar savām balsstiesībām piedalīsies attiecīgo dokumentu izstrādāšanā. Tāpēc es gribu teikt, ka mani pārsteidz šie paziņojumi, ka kaut kas ir novēlots. Es domāju, ka šis process būs ilgstošs. Es domāju, ka ne tikai Eiropas Padomes Parlamentārā Asambleja, bet arī EDSO izskatīs nākotnē to savā sesijā, ka arī NATO Parlamentārā Asambleja to izskatīs, tāpēc pašreiz ir tieši īstais brīdis pieņemt un izsvērt pareizu dokumentu. Es negribētu piekrist Jurkāna kungam, ka viņam nav informācijas. Vai tas nebijāt jūs, Jurkāna kungs, kas parakstīja sadarbības līgumu ar Javlinski un Krievijas Domes frakciju “Jabloko”, ja es nemaldos, savā laikā? Tātad jums vajadzētu zināt, ka Krievijas Domē ir vesela rinda deputātu, kuri ir ļoti labi informēti un kuri televīzijā sniedz paziņojumus par to briesmīgo situāciju, kas pašreiz ir Čečenijā. Javlinskis, būdams viens no Krievijas Domes deputātiem, kategoriski vēršas pret militārā spēka lietošanu un iestājas par sarunām. Tātad, Jurkāna kungs, vai nu jums ir jāanulē šis sadarbības līgums, ja jums ir cits viedoklis, vai arī jāatzīst, ka jūs esat klaji mānījis šeit Saeimas deputātus, jo jūs pilnībā visu šo informāciju varat dabūt arī no tādiem Domes deputātiem, kā, teiksim, Kovaļovs, kurš savā laikā bija Krievijas prezidenta padomnieks tieši cilvēktiesību jautājumos. Nākamais. Vai tāpēc mēs varam sagraut šo zemi, ka šajā valstī ir bijuši terorisma gadījumi vai ka te ir ieviests pilnīgi neatbilstoši Eiropas Padomei, kam es pilnīgi piekrītu, šariata likums, ka te ir tikuši izpildīti daži nāvessodi? Vai tāpēc mēs varam nolīdzināt ar smagajiem bumbvedējiem veselas pilsētas un iznīcināt galvaspilsētu, kā rezultātā, pēc Krievijas Domes un pēc Krievijas parlamentāriešu atzinumiem, ir gājuši bojā vairāki tūkstoši mierīgo cilvēku? Vai Latvijai vajadzētu klusēt šajā gadījumā par to, ja Latvija, kā jau es teicu, ir Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas dalībvalsts? Turklāt Krievija 1996. gadā, iestājoties Eiropas Padomē, uzņēmās saistības ievērot cilvēktiesības - nenogalināt savas valsts pilsoņus un sodīt tos, kuri ir vainīgi par 1994. gada beigās un 1995. gadā izdarītajiem noziegumiem Čečenijā. Tās ir Krievijas saistības! Krievija tur tika uzņemta, piedaloties arī Latvijas delegācijai. Acīmredzot Latvijas delegācija zināmā mērā ir līdzatbildīga par šiem notikumiem un par šīm saistībām, kuras netiek ievērotas. Līdz ar to es domāju, ka mums šeit nevajadzētu pārāk analizēt vai plēst matus, vai atvainoties, ka mēs esam kaut ko nokavējuši, vai teikt, ka mēs esam pieļāvuši milzīgu k��ūdu, bet gan nobalsot pirmajā lasījumā par šo dokumentu, iestrādāt tajā attiecīgos labojumus un šodien pieņemt šo dokumentu.".
• 2000_01_20-seq46 language "lv".
• 2000_01_20-seq46 speaker Aleksandrs_Kirsteins-1948.
• 2000_01_20-seq46 mentions Q822919.
• 2000_01_20-seq46 mentions Q211.
• 2000_01_20-seq46 mentions Q193089.
• 2000_01_20-seq46 mentions Q159.
• 2000_01_20-seq46 mentions Q7184.
• 2000_01_20-seq46 mentions Q889.
• 2000_01_20-seq46 mentions Q81299.
• 2000_01_20-seq46 mentions Q801.
• 2000_01_20-seq46 mentions Q8908.
• 2000_01_20-seq46 mentions Q252.
• 2000_01_20-seq46 mentions Q23792.
• 2000_01_20-seq46 mentions Q5239.
• 2000_01_20-seq46 mentions Q574.