Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2000_01_20-seq40> ?p ?o. }

• 2000_01_20-seq40 type Speech.
• 2000_01_20-seq40 number "40".
• 2000_01_20-seq40 date "2000-01-20".
• 2000_01_20-seq40 isPartOf 2000_01_20.
• 2000_01_20-seq40 spokenAs 77.
• 2000_01_20-seq40 spokenText "Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es arī esmu Ārlietu komisijas loceklis, un, man jāsaka, mums Ārlietu komisijā nemaz tik daudz strīdu nebija par dokumentu, kas jums šodien tika piedāvāts. Pēc būtības mēs visi atbalstām. Un tas, par ko mēs runājam, nav tik daudz par būtību, cik par redakciju. Tā mūsu problēma, manuprāt, ir tā, ka mums nevajadzētu mēģināt risināt jautājumus, kas ir no mums ļoti tālu, ārpus mūsu kompetences, tās kompetences, kuru mūsu vēlētāji ir mums devuši. Un pilnīgi droša lieta ir tā, ka mūsu vēlētāji nav devuši mums kompetenci mēģināt atrisināt problēmas starp divām kultūrām. Jo jautājums šeit ir par kritērijiem, un kritēriji musulmaņu kultūrai un kristiešu kultūrai vienkārši ir dažādi. Un, ja mēs mēģinām uzspiest savus kristiešu kultūras kritērijus musulmaņiem, nu tad vienkārši nekas nesanāk, jo viņi to nepieņem, jo tā nav viņu kultūra. Mēs šodien runājam par kultūras saskari, tāpēc visi mūsu tādi imperatīvie mēģinājumi kaut ko viņiem pateikt, kas viņiem jādara, ir samērā smieklīgi. Tas, kāpēc man šis šodienas teksts ne pārāk patīk, ir ļoti vienkāršs jautājums, kas saistīts ar to pašu kultūras saskari. Arābu un Izraēlas konflikts nav viendabīgs. No Izraēlas valsts radīšanas vai no laika, kad tur bija britu mandāts, līdz šodienai tur ir mainījušās lomas. Vienu brīdi vieni vienus šāva, pēc tam otru brīdi otrus šāva, tad vieni spridzināja, pēc tam - otri. Spēku samērs ir mainījies. Ja mēs pieminam šo konfliktu, mēs īstenībā nezinām, kurus tad mēs domājam. Tas nozīmē, ka mēs metam izaicinājumu un apvainojumu abām pusēm. Un tas ir mans ļoti praktiskais... iedot man svešu dokumentu... Es ļoti atvainojos, es nekā slikta negribu teikt par Rišardu Labanovski. Viņš ir uzrakstījis dokumentu, vienu no labākajiem dokumentiem, kādus es esmu redzējis Saeimā šajā jautājumā. Tā ir sīka neprecizitāte... Kā pats Rišards teica, katrs salīdzinājums klibo. Tieši tas pats notiek ar Afganistānu. Ja jūs ieskatāties Afganistānas konflikta būtībā, tad redzat, ka viena lieta ir tā, ka tur bija krievu karaspēks. Un kas tur ir tagad? Tagad tur ir pilnīgi cits konflikts, tur ir konflikts starp reliģijām, talibaniem un nacionālajām minoritātēm. Tad jājautā - kurā pusē mēs esam, šajā dokumentā iesaistot Afganistānu? Ko mēs viņiem norādām? Bija laiks, kad tur bija padomju invāzija, bet ir jāņem vērā arī šodiena. Es pat nekā neteikšu par Austrumtimoru, es ļoti maz zinu par to... Katrs šāds salīdzinājums dod iespēju katram šā dokumenta pretiniekam parādīt uz mūsu kļūdām, tāpēc nesalīdzināsim! Tas ir tas, ko es gribu - dabūt šo rindkopu ārā. Tas, kā mums nav dokumentā - to es esmu jau teicis, un tas, manuprāt, ir ļoti svarīgs apstāklis -, ir 1996. gadā noslēgtā viņu savstarpējā - čečenu un Krievijas Federācijas - līguma gars. Es zinu, ka Krievijas Federācija ir aizmirsusi... Es nevaru nepiekrist Jurkāna kungam, arī Čečenija diemžēl bija aizmirsusi šā līguma garu, bet tas ir tas, par ko mēs runājam, jo pēc būtības šis līgums starp abām pusēm norādīja pašnoteikšanās tiesības. Pašnoteikšanās tiesības nenozīmē atdalīšanos, tās nozīmē ļoti dažādas izpausmes. Vieni grib kultūras autonomiju, otri grib ekonomisko autonomiju; vieni grib vietējo parlamentu, otri grib vietējo parlamentu plus naudu - savējo! Mēs visus šos piemērus pasaulē atradīsim, un katrs no tiem ir tikai pašnoteikšanās tiesību izpausme. Nav vienota priekšstata par to, kas ir pašnoteikšanās tiesības. Tāpēc, ka tā tauta, kas pašnosakās, nosaka arī to, kādu pakāpi viņa grib. Un visbeidzot. Manuprāt, mēs gluži neparko strīdamies. Es vēl nekad dzīvē nebiju redzējis, ka Juris Dobelis būtu savās pozīcijās tik tuvu ar Jāni Jurkānu. Un arī es ar Jāni Jurkānu. Kopš Tautas frontes laikiem, kad mēs bijām sabiedrotie, draugi, nekad neesam bijuši tik tuvi kā šajā jautājumā. Mēs visi zinām, ka mēs visi nosodām Krievijas darbību tur. Jautājums ir tikai par to, kādos vārdos mēs šo nosodījumu ietērpjam, lai tas būtu juridiski pareizi. Es teikšu vēl vairāk, un tas varbūt vienas partijas frakcijai liksies pārsteidzoši, - es domāju, ka vēl nekad tik tuvu nav bijusi mana, Jurkāna, Dobeļa un Šķēles pozīcija. Es pievienojos tam, ko Andris Šķēle teica par genocīdu. Tikai ir tā problēma, ka šim vārdam ir juridiskā izpratne. Mēs nevaram juridiskā izpratnē to nosaukt par genocīdu, bet mēs varam tiešām teikt, ka nežēlība tiek izrādīta tajā valstī, tā ir nepieņemama un tā tiešām ir ļoti līdzīga genocīdam, bet ne juridiskā izpratnē. Tādā, nu sadzīviskā izpratnē, teiksim tā. Tā ka mūsu pozīcijas ir ļoti tuvas, un neskaldīsim matus, nemeklēsim iekšējos ienaidniekus, nemēģināsim uz šā rēķina teikt, ka kāds ir slikts un kāds ir labs! Nostāja Latvijas parlamentam pēc būtības ir vienāda, vienota - mēs nosodām darbības, kas notiek Čečenijā. To dara gan Dobeļa kungs, gan, es domāju pilnīgi droši, Jurkāna kungs, komisijā es vienkārši to dzirdēju. Tāpēc ir veicams tikai redakcionālas dabas darbs - izlabosim redakciju, izņemsim ārā strīdīgās vietas, tas nav nekas! Mēs, Saeima, to varam atļauties. Kāpēc to nedarīt? Kāpēc atņemt sev tādas tiesības un teikt, ka kāds teksts ir labāks par kādu citu? Nē, apspriedīsim!".
• 2000_01_20-seq40 language "lv".
• 2000_01_20-seq40 speaker Edvins_Inkens-1958.
• 2000_01_20-seq40 mentions Q822919.
• 2000_01_20-seq40 mentions Q211.
• 2000_01_20-seq40 mentions Q159.
• 2000_01_20-seq40 mentions Q889.
• 2000_01_20-seq40 mentions Q801.
• 2000_01_20-seq40 mentions Q511905.
• 2000_01_20-seq40 mentions Q4803907.
• 2000_01_20-seq40 mentions Q984021.
• 2000_01_20-seq40 mentions Q9325067.
• 2000_01_20-seq40 mentions Q574.