Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1999_12_20-seq42> ?p ?o. }
Showing items 1 to 11 of
11
with 100 items per page.
- 1999_12_20-seq42 type Speech.
- 1999_12_20-seq42 number "42".
- 1999_12_20-seq42 date "1999-12-20".
- 1999_12_20-seq42 isPartOf 1999_12_20.
- 1999_12_20-seq42 spokenAs 77.
- 1999_12_20-seq42 spokenText "Godātais priekšsēdētāj, godātie kolēģi deputāti! Es gribētu, lai jūs pievēršat uzmanību šim priekšlikumam. Runa ir par to, lai cilvēks, kam ir tāda reliģiskā pārliecība, kas liedz viņam pildīt militāro dienestu, drīkstētu atteikties. Valsts varētu viņam nozīmēt cita pienākuma izpildi. Kāpēc šāds priekšlikums ir radies? Pirmkārt, jau Satversmes 99. panta astotajā sadaļā, kuru mēs apstiprinājām 6. Saeimā, šādas tiesības ir paredzētas katram Latvijas pilsonim, katram Latvijas iedzīvotājam. Otrkārt, mums bija garas debates ar Iesaukšanas komisijas vadību, kura apliecināja, ka šādu gadījumu valstī nav daudz. Apmēram pāris desmiti cilvēku. Ir tikai pāris tādu reliģisko organizāciju, kuru dogmatika tiešām liedz ņemt rokās ieroci, piedalīties militārā darbībā vai militārajās apmācībās. Mēs varam, protams, izlikties, ka šādu cilvēku nav, taču paši iesaukuma dienesta, iesaukšanas komisiju vadītāji apliecina, ka viņus pilnīgi pārliecina šo cilvēku godprātīga motivācija, tāpēc viņi gribētu šos cilvēkus atbrīvot no militārā dienesta un ļaut viņiem izpildīt pienākumu pret valsti citādā veidā. Taču, tā kā likums šādu iespēju neparedz, tad atliek tikai vienīgā iespēja - saukt viņus pie atbildības. Komisijas locekļi paši saka: “Mēs labprāt ļautu šiem cilvēkiem nedienēt armijā un aizstāt to ar citu dienestu, bet likums jau neparedz šo iespēju. ” Mums bija debates un bija jautājumi par to, jo tad varētu parādīties ļoti daudz dažādu dienēt negribētāju. Tāpēc mēs arī ielikām tieši tikai šo reliģisko pārliecību, kuru pārbaudīt nav nemaz tik grūti. Ja kāds būtu viltvārdis, tad jebkuras reliģiskās konfesijas vadība varētu apliecināt, vai viņu dogmatika paredz vai neparedz šādu iespēju. Kas notiek, ja valsts pilnīgi ignorē šo problēmu? Šiem cilvēkiem nekas cits neatliek kā tapt sodītiem vai, aizstāvot savu pārliecību un izejot visas tiesu instances Latvijas Republikā, griezties starptautiskajā tiesā. Vai šie pārdesmit gadījumi ir tā vērti, lai valsts varētu pieļaut zaudēt prāvu Strasbūrā? Tas būtu pirmkārt. Otrkārt, kāds ir zaudējums valstij, to respektējot? Es domāju un arī komisija tā domā, ka šis zaudējums ir minimāls, ja vispār par kaut kādu zaudējumu var runāt. Komisija uzklausīja Iesaukšanas komisijas vadību, un mēs tiešām labprātīgi, lai novērstu jebkādu viltvārdību, piedodiet par izteicienu, lai nepieļautu šmaukšanos, ja tā drīkstētu teikt, pagaidām neparedzējām ne pacifismu, ne kādus citus motīvus, bet ietvērām tikai reliģisko pārliecību. Runāsim pilnīgi atklāti. Valstī ir reģistrēta un darbojas Jehovas liecinieku reliģiskā organizācija. Daudziem tās darbība liekas apšaubāma, daudziem nav pieņemama, bet tā ir realitāte. Tā ir realitāte, un pasaules valstu vairākums, es domāju, demokrātisko pasauli, šādas tiesības respektē. Šobrīd mēs vēl nerisinām jautājumu par alternatīvo dienestu, bet ticiet, godātie kolēģi, ka agri vai vēlu arī šis jautājums mums būs jārisina, kad varbūt sakārtosies ekonomiskā situācija, varbūt bezdarbs kļūs mazāks vai kā citādi. Tāpēc atteikties diskutēt par šo jautājumu, es domāju, ne tikai no cilvēku tiesību viedokļa, bet arī no valsts prestiža un no pašas valsts viedokļa nebūtu pareizi. Es ļoti lūdzu atbalstīt šo mūsu priekšlikumu. Jo vairāk tāpēc, ka mēs paredzam Iesaukšanas komisijai lielas iespējas rūpīgi pārbaudīt, vai cilvēks tiešām runā godprātīgi, vai viņš ir izdomājis kaut kādus tikai sev vien pieņemamus iemeslus. Komisijā parādījās pat pavisam revolucionāri priekšlikumi, ka varētu ļaut atpirkties. Protams, komisija ar lielu smaidu noraidīja šādus priekšlikumus, bet komisija ļoti lūdz ņemt vērā šos apsvērumus un mūs atbalstīt. Ticiet man, valstij no tā nekāds zaudējums neradīsies. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā es ļoti lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu. Paldies.".
- 1999_12_20-seq42 language "lv".
- 1999_12_20-seq42 speaker Antons_Seiksts-1946.
- 1999_12_20-seq42 mentions Q822919.
- 1999_12_20-seq42 mentions Q211.
- 1999_12_20-seq42 mentions Q35269.