Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1999_12_16-seq84> ?p ?o. }

• 1999_12_16-seq84 type Speech.
• 1999_12_16-seq84 number "84".
• 1999_12_16-seq84 date "1999-12-16".
• 1999_12_16-seq84 isPartOf 1999_12_16.
• 1999_12_16-seq84 spokenAs 125.
• 1999_12_16-seq84 spokenText "Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Pirms sāku lasīt komisijas starpziņojumu, gribu jūs informēt, ka ir ieviesusies neliela tehniska kļūda. Šo starpziņojumu ir parakstījuši visi desmit deputāti, to skaitā arī Aida Prēdele, vienkārši mūsu tehnika, tā teikt, nav ņēmusi viņas parakstu pretī un paraksts nav izkopējies. Komisija šajā laikā ir paveikusi pietiekami lielu darba apjomu, un jūs varēsiet to secināt arī no šā starpziņojuma. 1999. gada 7. oktobrī ar Saeimas lēmumu tika izveidota Parlamentārā izmeklēšanas komisija, lai noskaidrotu faktus par publisku un privātu institūciju amatpersonu saistību ar nozieguma izdarīšanu (pedofiliju). Parlamentārā izmeklēšanas komisija tika izveidota pēc frakciju pārstāvniecības principa (izņemot Tautas partijas frakciju, kura komisijas darbā nepiedalās) šādā sastāvā: Jānis Ādamsons, Helēna Soldatjonoka, Jānis Čevers, Linards Muciņš, Silvija Dreimane, Andris Bērziņš, Aida Prēdele, Dzintars Rasnačs, Jakovs Pliners, Andrejs Klementjevs. Par komisijas priekšsēdētāju tika ievēlēts Jānis Ādamsons, par komisijas sekretāri - Helēna Soldatjonoka. Tika nolemts, ka komisijas sēdes būs slēgtas un komisijas viedokli precīzi sniegs tās priekšsēdētājs. Taču tas neizslēdz iespēju katram komisijas loceklim, neizpaužot konfidenciālus faktus, paust savu personisko viedokli par komisijas darbu. No komisijas izveidošanas brīža līdz decembra vidum ir notikušas 22 komisijas sēdes. Komisija turpina pilnveidot likumdošanu bērnu tiesību aizsardzības jomā. Sadarbībā ar Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisiju tiek apzinātas un analizētas problēmas, kuras varētu atrisināt, pilnīgojot likumdošanu. Sadarbojoties ar Aizsardzības un iekšlietu komisiju, tika sagatavoti un pieņemti grozījumi Kriminālprocesa kodeksā, kas nodrošina liecinieku un cietušo aizsardzības programmas pilnvērtīgu izpildi. Attiecībā uz likumprojektu “Par valsts budžetu 2000. gadam” tika sagatavots un iesniegts priekšlikums, kas paredzēja līdzekļu piešķiršanu Tikumības policijas izveidei. Priekšlikums nepamatoti tika noraidīts. Komisija turpina aktīvu darbu arī pie Krimināllikuma pilnveidošanas, tāpēc ka mēs uzskatām, ka tā ir absurda situācija, ka seksuālā varmācība pret bērniem mūsu valstī ir atzīta par mazāk smagu noziegumu. Tika uzklausīti vairāk nekā 30 cilvēki, kuru rīcībā ir tieša vai netieša informācija, kas saistīta ar izmeklējamo lietu. Plaša informācija iegūta no vairākām institūcijām - Valsts bērna tiesību aizsardzības centra, Latvijas Bērnu fonda, Ģimenes aprūpes centra “Bulduri”, aģentūras “Misis Latvija”, Tieslietu ministrijas, Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra, Valsts policijas, Narkotiku apkarošanas biroja, Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras, Augstākās tiesas. Izmeklēšanas darbā lielu palīdzību sniedza žurnālisti, pēc kuru iniciatīvas tika pievērsta uzmanība cilvēktirdzniecības, pedofilijas un nelikumīgas adopcijas problēmai valstī. Šobrīd, tikai pateicoties žurnālistu un Saeimas deputātu aktīvai darbībai, Ģenerālprokuratūra bija spiesta uzrādīt apsūdzību Jurijam Jurjevam, Jurijam Kutirevam, Ingum Tūnam un Denisam Hohlovam. Komisijas rīcībā esošā informācija liecina, ka uz žurnālistiem, kas aktīvi strādāja pedofilijas lietas žurnālistiskajā izmeklēšanā, kā arī pie jautājuma par nelikumīgiem cilvēktirdzniecības, pedofilijas un bērnu adopcijas uz ārzemēm gadījumiem, tika izdarīts nelikumīgs spiediens, respektīvi, cenzūra. Izmeklēšanas komisija uzskata par nepieļaujamu preses brīvības ierobežošanu un aicina sabiedrību pievērst tai īpašu uzmanību. Komisija ir uzklausījusi informāciju, un tai ir zināmas gan juridiskās, gan fiziskās personas, kas izmeklējamajā lietā tieši vai netieši ir iesaistījušās, piedalījušās, organizējušas. Krimināllietas izmeklēšanas un komisijas savāktā informācija liecina par rūpīgi izstrādātu un realizētu noziedzīgu shēmu, pēc kuras darbojas “Logos Centra” izveidotais cilvēktirdzniecības tīkls. Ir arī apzināti starptautiskie sakari, ar kuru palīdzību sadarbojās “Logos Centra” pārstāvis vai citas iesaistītās personas. Starptautiskais cilvēktirdzniecības tīkls norāda uz sakariem ar Somiju, Vāciju, Zviedriju, Norvēģiju, ASV, Holandi, Krieviju, Slovākiju. Ģenerālprokuratūra nav spējusi pamatot, kāpēc Starptautiskās krimināltiesiskās sadarbības līguma ietvaros tā nav lūgusi citu valstu tiesībsargājošo institūciju palīdzību. Komisijas rīcībā ir informācija par publisko un privāto institūciju, to skaitā augsti stāvošu amatpersonu, iesaistīšanos cilvēktirdzniecības pakalpojumu saņemšanā, to skaitā pedofilijā. Par to liecina komisijā saņemtās liecības, audio un video materiāli. Vairākās liecībās vai pieaicināto personu paskaidrojumos ir izskanējuši arī dažu augstu amatpersonu vārdi. Tomēr komisija atzīst, ka šo vārdu nosaukšanai vēl nav pietiekama juridiska pamata, jo Ģenerālprokuratūras rīcība, bezdarbība vai nepietiekama darbība pierādījumu vākšanas procesā dod iespēju minēto organizāciju struktūru galvenajām personām ietekmēt lieciniekus un slēpt pierādījumus, to skaitā arī iespējamos pierādījumus par augstām amatpersonām. Komisijai ir informācija par to, ka cilvēktirdzniecības pakalpojumu pavediens ved uz dažu tiesībsargājošo institūciju (izņemot tiesas) amatpersonām, to skaitā arī Ģenerālprokuratūru un citām prokuratūras iestādēm. Komisija uzskata par nepieciešamu nākt klajā ar speciālu starpziņojumu, lai informētu Saeimu un sabiedrību par prettiesiskas vienošanās, sazvērestības pazīmēm starp minēto organizāciju struktūru un atsevišķām valsts amatpersonām, kas kavē un citādi traucē patiesības noskaidrošanu izmeklējamajā lietā. Par minētajām pazīmēm komisija atsevišķi informēs Augstākās tiesas priekšsēdētāju, īpaši pilnvarotu Augstākās tiesas tiesnesi. Fakti un secinājumi par Ģenerālprokuratūras darbību. Tiesiskas un demokrātiskas valsts principiem neatbilstoša ir Ģenerālprokuratūras iesaistīšanās aktīvās politiskās diskusijās pēc izmeklēšanas komisijas izveidošanas. Tas ir arī pretrunā ar prokurora politiskās neitralitātes principu. Pēc 1999. gada 19. septembra raidījuma “Nedēļa” sniegtās informācijas par cilvēktirdzniecību un pedofiliju Latvijā virsprokurors Oļģerts Šabanskis 1999. gada 22. septembrī Juridiskajā komisijā paziņoja ģenerālprokurora viedokli, kas bija vērsts pret parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu, - paskaidroja, ka “Logos Centra” krimināllietas izmeklēšana ir svarīga un to jāturpina izmeklēt Ģenerālprokuratūrā. Taču atzina, ka pie tās strādā tikai divi prokurori, kā arī izteica viedokli, ka šīs lietas publiskošana ļoti traucē izmeklēšanai. Cilvēktirdzniecības un pedofilijas lietas operatīvo izstrādi policijā Ģenerālprokuratūra uzrauga jau vairāk nekā gadu. Taču tikai tagad, pēdējo pāris mēnešu laikā, kad šai lietai, pateicoties žurnālistiskajai izmeklēšanai, tiek veltīta pastiprināta preses uzmanība un ir izveidota parlamentārās izmeklēšanas komisija, Ģenerālprokuratūra tai vispār ir pievērsusies, un šobrīd lietas izmeklēšanā jau iesaistīti 12 prokurori un 10 operatīvie darbinieki. Ģenerālprokurora Jāņa Skrastiņa paziņojums 1999. gada 26. septembra (svētdienas) raidījumā “Panorāma”, ka liecība, kuru liecinieki snieguši Ģenerālprokuratūrai, ir falsifikācija, liek komisijai secināt, ka izmeklēšanas virzībā Ģenerālprokuratūra atklāti parāda nevēlēšanos noskaidrot objektīvo patiesību. Liecības, kurās liecinieki paziņo, ka pirmajās sniegtajās liecībās ir melojuši, uz Ģenerālprokuratūru atnes Ingus Tūns, kuru nekādi nevar nosaukt par neieinteresētu personu šajā lietā. Ir acīm redzama viņa vēlme pasniegt šo liecinieku liecības kā melus un falsifikāciju. Ievērojot šīs lietas nopietnību un ikvienas personas noraidošo, nosodošo attieksmi pret bērnu seksuālo izmantošanu, komisija secina, ka ar prokurora profesionālo ētiku nesavienojams ir ģenerālprokurora izteikums par raidījuma “Nedēļa” veidoto sižetu. Citēju: “Ja kāds man grib iestāstīt, ka raidījums bija vērsts uz to, lai sargātu bērnu fizisko vai tikumisko veselību, tad es varētu pateikt, ka tie ir meli. ” Ģenerālprokurora Jāņa Skrastiņa vilcināšanās ar informācijas sniegšanu Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai par pedofilijas lietas izmeklēšanas gaitu un rezultātiem ir pretrunā ar Prokuratūras likuma 23. panta ceturto daļu. Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurore Biruta Ulpe, ierodoties izmeklēšanas komisijas sēdē šā gada 28. oktobrī, komisijai paziņoja, ka Ģenerālprokuratūras rīcībā nav nekādas informācijas, ka izmeklējamā lietā būtu iesaistītas kādas augsti stāvošas amatpersonas. Tomēr nākamajā dienā Ģenerālprokuratūra nāca klajā ar paziņojumu presē, ka tās rīcībā ir informācija, ka Latvijas Republikas Valsts prezidenta Kancelejas amatpersonas ir iesaistītas pedofilijas skandālā. Tādējādi ar šādiem nepamatotiem minētās atbildīgās amatpersonas paziņojumiem tika radīts kaitējums lietas izmeklēšanai. Fakti, ka Jurijs Jurjevs ir pratināts apcietinājuma laikā tikai divas reizes, bet Jurijs Kutirevs, kurš jau no šā gada 15. novembra apcietinājumā ir pieteicis badastreiku, ir pratināts tikai vienu reizi, rada pamatotas šaubas par Ģenerālprokuratūras vēlmi objektīvi un ātri izmeklēt šo lietu. Apcietinātie Jurjevs un Kutirevs tika izteikuši prokuratūrai lūgumu tikties ar izmeklēšanas komisiju. Komisija uzskata, ka Ģenerālprokuratūras atruna neļaut apcietinātajiem tikties ar komisiju, jo tas traucēšot izmeklēšanas gaitu, nebija pamatota. Komisijas tikšanās ar apcietinātajiem tika organizēta likumā noteiktajā kārtībā. Pēc komisijas rīcībā esošās informācijas, kādu sniedza lietā iesaistītie liecinieki, viņu liecības Ģenerālprokuratūrā tiek pieņemtas nelabprāt. Liecinieki tiek pratināti neprofesionāli un ar noraidošu attieksmi pret viņu liecībām. Ne visas sniegtās liecības tiek fiksētas. Novērota tendence fiksēt tikai daļu no sniegtajām liecībām. Konstatētā prettiesiskā informācija, ka “Mini Mis” īpašnieks Juris Millers, kā viņš pats apliecināja pirms ierašanās uz komisijas sēdi, ir sazinājies ar virsprokuroru Oļģertu Šabanski un saskaņojis komisijai sniedzamo informāciju, liecina par Ģenerālprokuratūras tendenci slēpt patiesību par atsevišķiem faktiem minētās lietas izmeklēšanā. Komisija dara zināmu faktu, ka Valsts ieņēmumu dienests līdz pat šim laikam nav kontrolējis nodokļu iemaksas no tādām firmām kā modeļu aģentūra “Logos Centrs”, SIA “Mini Mis” un aģentūra “Misis Latvija”. Pamatojoties uz komisijas uzaicināto personu sniegtajām liecībām, ir pamats uzskatīt, ka valsts akciju sabiedrības “Latvijas pasts” ģenerāldirektors Aivars Droiskis ir saistīts ar izmeklējamo pedofilijas lietu. Taču šīs saistības pakāpes noteikšana būtu aktīvāk jāveic izmeklēšanas iestādēm. Komisijas rīcībā esošā informācija nepārprotami norāda uz Ingus Tūna, kurš jau atrodas apcietinājumā, un Aināra Eisaka saistību ar cilvēktirdzniecības un pedofilijas lietu. Liecinieku sniegtā informācija liek komisijai secināt, ka šajā lietā Eisaks varētu būt viena no galvenajām personām - ir mēģinājis pārņemt Jurjeva pornobiznesu, kā arī, iespējams, ir piegādājis zēnus, modeļus, seksuālo pakalpojumu sniegšanai prominentām personām, to skaitā arī amatpersonām. Ar Eisaka palīdzību tika nodibināti ārzemju sakari un izveidota “Logos Centra” modeļu kartotēka. Ģenerālprokuratūras aktivitāte, izmeklējot lietu šajā virzienā, pēc komisijas domām, nav pietiekama un veicina pierādījumu slēpšanas, iznīcināšanas un liecinieku ietekmēšanas iespēju. Tādējādi šādas nolaidības, bezdarbības dēļ mazinās iespēja noskaidrot patiesību par amatpersonu saistību ar cilvēktirdzniecību un pedofiliju. Komisija secina, ka Saeimas deputāta Gundara Bērziņa publiskie paziņojumi presei šā gada 9. decembrī ir atzīstami par mēģinājumu kavēt izmeklēšanu un pārvērst izmeklējamo lietu par bezjēdzīgu un nepamatotu savstarpēju apvainojumu izteikšanu. Komisijas priekšlikumi. Pirmais. Ievērojot minēto un lai veicinātu lietas objektīvu izmeklēšanu, komisija uzskata par nepieciešamu saskaņā ar Prokuratūras likuma 41. 3. pantu ierosināt Augstākās tiesas priekšsēdētājam īpaši pilnvarot Augstākās tiesas tiesnesi veikt pārbaudi par ģenerālprokurora darbības atbilstību Prokuratūras likuma 41. 1. panta 4. un 5. apakšpunktā ietvertajām normām, kuras skan šādi: ģenerālprokuroru var atlaist no amata, ja šajā likumā noteiktajā kārtībā konstatēts, ka viņš, pildot dienesta pienākumus, pieļāvis tīšu likuma pārkāpumu vai nolaidību, kā rezultātā iestājušās būtiskas kaitīgas sekas, pieļāvis apkaunojošu rīcību, kas nav savienojama ar viņa amatu. Otrais. Ierosināt Ministru kabinetam nekavējoties atjaunot Tikumības policijas darbību. Trešais. Atbalstīt Parlamentāro izmeklēšanas komisiju likuma projekta ātrāku pieņemšanu un neatkarīgā prokurora institūcijas ieviešanu. Ievērojot, ka apspriežamais jautājums par ģenerālprokurora atbilstību ieņemamajam amatam ir ļoti cieši saistīts ar mūsu valsts starptautisko prestižu, komisija sagatavos Augstākās tiesas tiesnesim īpašu konfidenciālu informāciju, kuru iesniegs atsevišķi. Komisijas locekļi respektē Latvijas Republikas Satversmes 31. pantu, kurš nosaka, ka Saeimas loceklim ir tiesības atteikties no liecības došanas par personām, kuras viņam kā tautas priekšstāvim uzticējušas kādus faktus vai ziņas, un par personām, kurām viņš, izpildot savus tautas priekšstāvja pienākumus, uzticējis kādus faktus vai ziņas. Komisija pilnībā apzinās saņemtās informācijas un ar citām institūcijām saistīto sniegto liecību raksturu, tas ir, gan subjektivitātes lomu konkrētās liecībās, gan ietekmēšanas, spiediena (no trešo personu puses) iespējamību. Tomēr, ņemot vērā šīs lietas nopietnību, raksturu, specifiku un faktu, ka savulaik izmantotie ir bērni, nepilngadīgie, komisija lūdz sabiedrību vērst uzmanību uz to, ka šajā lietā sākotnējie, faktiski vienīgie pierādījumi, uz kuriem balstīties un no kuriem iegūt materiālus, lietiskus pierādījumus, ir nostiprinātas cietušo, izmantoto bērnu mutiski un rakstiski sniegtās liecības. Cienījamie kolēģi! Es gribētu jums atgādināt, ka tikai caur “Logos Centru” vien ir izgājuši apmēram 3000 modeļu pusaudžu. Pati unikālākā ir tā situācija, kādā veidā šie modeļi tiek gatavoti tam darbam, kurš viņiem tiek pēc tam paredzēts. Komisija ir secinājusi, ka no sākuma viņi tiek vai nu piedzirdīti, vai apdullināti ar narkotikām, vai vienkārši brutāli izvaroti. Pēc tam notiek speciāla psiholoģiska apstrāde, pierādot, ka biseksuālas vai homoseksuālas attiecības (starp viena dzimuma pārstāvjiem) ir ļoti normālas. Komisijā rada satraukumu tas, ka liela daļa jauniešu homoseksuālas, biseksuālas attiecības jau sāk uzskatīt par normu. Mēs uzskatām, ka šai situācijai var būt pietiekami dramatiskas sekas attiecībā uz mūsu nākotni, tāpēc ka pēc zināma laika, pēc desmit vai piecpadsmit gadiem, šie jaunie cilvēki nomainīs mūs politiskajā darbā. Es gribētu izteikt pateicību visiem komisijas locekļiem, kuri aktīvi darbojušies komisijā, kā arī izteikt atzinību Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai par sniegto atbalstu un par konstruktīvismu un principialitāti šajā izmeklējamā lietā. Paldies.".
• 1999_12_16-seq84 language "lv".
• 1999_12_16-seq84 speaker Janis_Adamsons-1956.
• 1999_12_16-seq84 mentions Q822919.
• 1999_12_16-seq84 mentions Q211.
• 1999_12_16-seq84 mentions Q3744607.
• 1999_12_16-seq84 mentions Q1976817.
• 1999_12_16-seq84 mentions Q33.
• 1999_12_16-seq84 mentions Q5319933.
• 1999_12_16-seq84 mentions Q159.
• 1999_12_16-seq84 mentions Q4459436.
• 1999_12_16-seq84 mentions Q183.
• 1999_12_16-seq84 mentions Q2600136.
• 1999_12_16-seq84 mentions Q1092499.
• 1999_12_16-seq84 mentions Q34.
• 1999_12_16-seq84 mentions Q20.
• 1999_12_16-seq84 mentions Q214.
• 1999_12_16-seq84 mentions Q151301.
• 1999_12_16-seq84 mentions Q5618600.
• 1999_12_16-seq84 mentions Q16362581.
• 1999_12_16-seq84 mentions Q1964151.
• 1999_12_16-seq84 mentions Q68978.
• 1999_12_16-seq84 mentions Q20742017.
• 1999_12_16-seq84 mentions Q16359014.
• 1999_12_16-seq84 mentions Q16352378.