Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1999_12_16-seq689> ?p ?o. }

• 1999_12_16-seq689 type Speech.
• 1999_12_16-seq689 number "689".
• 1999_12_16-seq689 date "1999-12-16".
• 1999_12_16-seq689 isPartOf 1999_12_16.
• 1999_12_16-seq689 spokenAs 137.
• 1999_12_16-seq689 spokenText "Iepazīsimies ar šā likumprojekta anotāciju! Tās 1. punktā, kurā skaidrots, kādēļ likums ir vajadzīgs, stāv rakstīts: likums ir nepieciešams, lai nodrošinātu kluba “Vecrīga” 20 pašdarbības kolektīvu iespējas darboties telpās, kas atrodas Rīgā, Vaļņu ielā 32. Pirmām kārtām jāteic, ka tas nav klubs “Vecrīga”, bet tā ir SIA “Klubs Vecrīga”, kuru nodibinājušas trīs fiziskas personas, kas nav bijušas Tirdzniecības darbinieku arodbiedrības kluba “Vecrīga” tiesību pārmantotājas. Servitūts paredzēts attiecībā uz telpām ēkas pirmajā un otrajā stāvā un pagrabstāvā, uz 650 kvadrātmetru lielu kopējo platību. Maksu par telpu lietošanu nosaka pēc savstarpējas vienošanās, bet ne vairāk par 3% no minētā nekustamā īpašuma viena kvadrātmetra vērtības gadā. Tas pēc pašreizējiem aprēķiniem veido tikai 5% no uzturēšanas izdevumu faktiskās pašizmaksas. Ja mēs runājam par šiem pašdarbības kolektīviem, tad jāteic, ka pašdarbības kolektīvi tur šodien ir seši: jauktais koris “Rīdzene”, horeogrāfisko miniatūru ansamblis, deju ansamblis “Rīdzinieks”, jauniešu kamerkoris, Tautas deju ansamblis “Ivuška” un sporta deju kolektīvs “Vecrīga”. Visu šo kolektīvu vadītājus Krīgera kungs rakstiski bija uzaicinājis uz sarunām par šo pašdarbības kolektīvu turpmāko darbību telpās Vaļņu ielā 32. Vienīgi horeogrāfisko miniatūru ansambļa vadītāja I. Čačas kundze paskaidroja, ka viņi uz šīm sarunām neieradīsies, pārējo pašdarbības kolektīvu vadītāji neuzskatīja par vajadzīgu pat atnākt uz šīm sarunām ar Brīvo arodbiedrību savienību. Šis jautājums tika izskatīts tiesā, un no tiesas materiāliem ir redzams, ka SIA “Klubs Vecrīga” prasība pret Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību ir noraidāma. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības pretprasība pret SIA “Klubs Vecrīga” ir apmierināma. Saskaņā ar Latvijas Republikas Saeimas 1998. gada 20. marta likumu (jā likumu!) nams Rīgā, Vaļņu ielā 32 nodots Brīvo arodbiedrību savienībai. Kad beidzās visi līgumi, tad beidzās arī visi nosacījumi, un 1997. gada 27. maijā tika darīti zināmi noteikumi, uz kādiem varēja vienoties SIA klubs “Klubs Vecrīga” ar Brīvo arodbiedrību savienību. Taču vienošanās netika panākta, un līdz ar to arī visi līguma nosacījumi nav vairs spēkā. Anotācijā teikts, ka likumprojekts neskar starptautiskās tiesības. Šī rīcība ir pretrunā ar starptautiskajām institūcijām dotajiem Latvijas valsts varas solījumiem par sociālo dialogu un tā dalībpušu darbības nostiprināšanu valstī. To skaitā ir arī Starptautiskā darba organizācija. (Eiropas 5. reģionālās konferences rezolūciju ir atbalstījuši arī Latvijas valdības pārstāvji.) Tādēļ Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība ir nolēmusi vērsties pie šīs starptautiskās arodbiedrību organizācijas ar protestu pret šāda likuma pieņemšanu. Arodbiedrība iztiek ar saviem līdzekļiem, ko samaksā arodbiedrības biedri. Un viņi paši arī lems, kur tos likt. Vai nodrošināt arodbiedrības biedriem juridisku bezmaksas aizstāvību vai veicināt darba tiesību aizstāvību, vai arī ieguldīt savus līdzekļus darba aizsardzības tiesību un likumdošanas sakārtošanā. Arodbiedrības, neatkarīgas sabiedriskas organizācijas, vietā neviens cits nevar izlemt, kur viņiem likt savus līdzekļus. Jo šodien tās dalīborganizācijas, kuras veido Brīvo arodbiedrību savienību, par šīm telpām maksā 20 reizes vairāk, nekā grib noteikt attiecībā uz šo servitūtu. Arī pati Tirdzniecības darbinieku arodbiedrība par šīm telpām maksā 20 reizes vairāk. Kādas mums gan būtu tiesības noteikt sabiedriskai organizācijai šos apgrūtinājumus? Tas, protams, skar arī visas pārējās dalīborganizācijas, jo Brīvo arodbiedrību savienība iztiek no tiem līdzekļiem, kurus tai pārskaita dalīborganizācijas un kuri ir 5% apjomā, un ar šo naudu Brīvo arodbiedrību savienībai ir jāiztiek. Un nevar vienu privātu organizāciju likt sponsorēt. Tā ir tāda palieka no bijušajiem laikiem, kad arodbiedrībām no darba samaksas fonda piespiedu kārtā bija katram devējam jāmaksā 0,015%... no darba samaksas fonda arodbiedrībām, lai varētu pildīt šīs funkcijas, kas saistītas ar pašdarbību un kādu sporta darbību. Tagad šādu pārskaitījumu nav, tā ir tīra arodbiedrības biedru “samesta” nauda. Un šāds variants nevar pastāvēt. Ja mēs runājam par īpašumiem, tad jāteic, ka arī Latvijas arodbiedrībai bija ļoti daudz īpašumu, kas ir nodoti valstij, bet atpakaļ ir saņemtas tikai divas šīs mājas. Turklāt jāpiebilst, ka - atšķirībā no pārējām Baltijas republikām jeb valstīm - Latvijas arodbiedrībām ir atsavināti visi to pārziņā bijušie īpašumi. Lietuvā īpašumi ir atdoti 1993. gada 1. jūnijā. Igaunijā netika arodbiedrībām atņemts neviens īpašums, ko viņi bija uzbūvējuši līdz 1960. gadam. Tā ka uzskatu, ka šo likumu nevar pieņemt arī pirmajā lasījumā.".
• 1999_12_16-seq689 language "lv".
• 1999_12_16-seq689 speaker Jevgenija_Stalidzane-1944.
• 1999_12_16-seq689 mentions Q822919.
• 1999_12_16-seq689 mentions Q211.
• 1999_12_16-seq689 mentions Q2660080.
• 1999_12_16-seq689 mentions Q37.
• 1999_12_16-seq689 mentions Q191.
• 1999_12_16-seq689 mentions Q193089.
• 1999_12_16-seq689 mentions Q39731.
• 1999_12_16-seq689 mentions Q2167704.
• 1999_12_16-seq689 mentions Q4394405.
• 1999_12_16-seq689 mentions Q18409732.