Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1999_12_09-seq728> ?p ?o. }
Showing items 1 to 11 of
11
with 100 items per page.
- 1999_12_09-seq728 type Speech.
- 1999_12_09-seq728 number "728".
- 1999_12_09-seq728 date "1999-12-09".
- 1999_12_09-seq728 isPartOf 1999_12_09.
- 1999_12_09-seq728 spokenAs 77.
- 1999_12_09-seq728 spokenText "Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Smagie apvainojumi, kas it kā Juridiskās komisijas vārdā tika adresēti pirmā likumprojekta izstrādātājiem, tomēr nevar nākt no Juridiskās komisijas, ja Juridiskā komisija tā nav lēmusi. Tādēļ es Juridiskās komisijas vārdā atvainojos par šādiem paziņojumiem. Jautājumi, protams, šajā sakarā ir strīdīgi un diskutabli, un ne velti es tos neaizskāru savā ziņojumā, lai atstātu noslēguma runai. Faktiski ir jādiskutē par trijiem jautājumiem. Kriminālprocesa izmantošana, varas dalīšanas princips, un trešais ir jautājums par šo speciālo prokuroru. Jautājums par to, kur viņš atrodas un kur viņam jābūt. Kriminālprocesa izmantošana... Es nezinu, kādēļ kolēģiem ir radies iespaids, ka tā būs kriminālprocesa tiesas sēde. Es tomēr redzu, ka tās būs ļoti demokrātiskas kriminālprocesa normas, kuras ļaus šai komisijai pareizi izdarīt izmeklēšanas darbības, lai iegūtu un nostiprinātu pierādījumus, kurus tālāk var izmantot speciālais prokurors vai vispārējās izziņas un prokuratūras institūcijas. To es saku par kriminālprocesu. Tādējādi es noraidu šādus apgalvojumus, ka kādam būs grūti. Jā, tiem, kuriem ir vēlme rīkoties nedemokrātiski, būs grūti. Kriminālprocess ir demokrātisks likums, kurš paredz pušu intereses - advokātus, pieaicinātos, protokolus un visas citas lietas, diezgan sarežģītas metodes, kuras ļauj piešķirt pārliecinošu spēku tiem pierādījumiem, kuri tiek iegūti un nostiprināti ar šādām Kriminālprocesa kodeksā norādītām metodēm. Tas ir par kriminālprocesu. Tālāk. Par varas dalīšanas principu. Tikai 16. gadsimtā varas dalīšanu izprata tā, ka parlaments pieņem likumus, tiesu spriež tiesa un izpildvaru realizē izpildvara. Īstena valsts varas dalīšana ir pavisam citāda. Varas dažādās funkcijas, piemēram, likumdošanas funkcija, tiek vienmērīgi sadalītas starp dažādiem valsts varas konstitucionālajiem orgāniem. Likumprojektus ierosina valdība vai pat pieņem Satversmes 81. panta noteiktajā kārtībā noteikumus, parlaments izskata likumprojektus, Valsts prezidente tos izsludina vai atsūta atpakaļ. Tauta referendumā dažreiz lemj, vai likumus pieņemt vai noraidīt. Tātad likumdošanas funkcija ir sadalīta starp daudzām valsts varas institūcijām. Ir tādi, kuri domā, ka tiesu vara ir tikai un vienīgi tiesu orgānu prerogatīva. Šāda pieeja neatbilst valsts varas dalīšanas principiem. Jo arī Valsts prezidente apžēlo noziedzniekus, Saeima pieņem amnestijas likumus, un dažos gadījumos arī pats parlaments lemj par izdošanu vai neizdošanu sodīšanai, kā šodien mēs šeit lēmām. Tātad valsts varas dalīšanas pārkāpumi, ko it sevišķi plaši propagandē Juristu biedrība, man absolūti nav pieņemami. Tiem nav nekāda pamata. Trešais ir jautājums par prokuroru. Šeit jau Panteļējeva kungs pareizi aizrādīja. Kas tad galu galā ir prokurors? Prokurors faktiski stāv ar vienu kāju tiesu varā, bet ar otru kāju - izpildvarā. Vācijā prokurori pieder pie izpildvaras, bet viņi ir likumdošanā un praksē tik neatkarīgi, ka nevienam pat nerodas šaubas, ka pēc būtības viņi pieder tiesu varai. Jo viņi ir pakļauti galvenokārt likumam, bet veic (arī izmeklējot šādus noziegumus) zināmā mērā izpildvaras funkcijas. Tikai pierādījumu novērtēšanā viņi rīkojas maksimāli neatkarīgi un ir pakļauti tikai likumam. Tādēļ pasaciņu par prokurora piederību tikai tiesu varai un absolūtu neatkarību, es domāju, šeit nevajadzētu sevišķi attīstīt. Tas, ka mūsu valstī prokuratūra ir precīzi noteikta kā piederīga tiesu varai, es domāju, ir ļoti pareizi. Taču funkcijas ir jāanalizē pēc būtības, jo tāda ir tās teorētiskā vieta. Noslēgumā man gribētos nolasīt jums dažus citātus no Vācijas Federatīvās Republikas pamatlikuma, kurā arī šie jautājumi ir noregulēti un no kura mēs esam pasmēluši savas idejas. Vācijas Satversmes 44. pants tieši tā norāda - izmeklēšanas darbībā tiek piemēroti kriminālprocesa noteikumi. Tas ir jautājumā par izmeklēšanas komisijām. 44. panta otra daļa. Izmeklēšanas komisijas lēmumi nav pārsūdzami tiesā, un tiesas ir brīvas, izskatot un novērtējot apstākļus, kas ir bijuši izmeklēšanas priekšmeti. Izmeklēšanas komisijas realizē parlamentārās kontroles funkciju. Tā ir viņu sūtība un mērķis. Es aicinu šo likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.".
- 1999_12_09-seq728 language "lv".
- 1999_12_09-seq728 speaker Linards_Mucins-1951.
- 1999_12_09-seq728 mentions Q822919.
- 1999_12_09-seq728 mentions Q183.
- 1999_12_09-seq728 mentions Q1092499.