Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1999_12_09-seq716> ?p ?o. }

• 1999_12_09-seq716 type Speech.
• 1999_12_09-seq716 number "716".
• 1999_12_09-seq716 date "1999-12-09".
• 1999_12_09-seq716 isPartOf 1999_12_09.
• 1999_12_09-seq716 spokenAs 77.
• 1999_12_09-seq716 spokenText "Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Juridiskā komisija ir izstrādājusi Parlamentāro izmeklēšanas komisiju likumu. Šis likumprojekts komisijā tapa pēc tam, kad komisijā tika iesniegts... Pirms tam komisijā tika iesniegts Nacionālās drošības komisijas izstrādātais Parlamentāro izmeklēšanas komisiju likums. Šis likumprojekts ir izstrādāts kā alternatīvais variants un tiek piedāvāts jūsu uzmanībai. Kas tad ir norādīts šajā Parlamentāro izmeklēšanas komisiju likumā? Pirmām kārtām Parlamentāro izmeklēšanas komisiju likums balstās uz Satversmes 26. pantu, kurā ir norāde uz parlamentārajām izmeklēšanas komisijām. Tur ir noteikts, ka Saeimai noteiktiem gadījumiem ir jāizveido parlamentārās izmeklēšanas komisijas, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešdaļa Saeimas locekļu. Protams, lai izstrādātu šādu likumprojektu, šā likuma sākumā mums nedaudz nācās dublēt šīs Satversmes normas, bet no tā mēs nevarējām izvairīties. Tātad vispārīgie noteikumi paredz, ka tāda parlamentārās izmeklēšanas komisija var tikt izveidota. Turklāt Satversmē ir norādīts, ka tā ne tikai var tikt izveidota, bet ka tai ir jātiek izveidotai, ja to pieprasa ne mazāk kā trešā daļa Saeimas locekļu. Bez tam tiek norādīts un uzsvērts, ka šie noteiktie gadījumi, sakarā ar kuriem tiek pieprasīts izveidot šo parlamentāro izmeklēšanas komisiju, saskaņā ar Satversmi ir jārespektē. Saeima nevar pēkšņi pārlemt šīs komisijas nosaukumu vai šīs komisijas izveidošanas mērķi. Tajā pašā laikā ir norādīts, ka šai komisijai ir nosakāms darbības laiks un noteikta kārtība, kādā to veido, - šo komisiju izveido ar vienādu skaitu deputātu no visām Saeimas frakcijām, un šis jautājums ir ceļams priekšā tuvākajā Saeimas sēdē. Bez tam likumprojektā ir noteikts, ka Saeima šai komisijai var dot attiecīgus uzdevumus. Tāda ir arī mūsu Saeimas prakse. Attiecīgi likumprojekta otrajā daļā ir norādīts, kādā veidā parlamentārās izmeklēšanas komisija notur savas sēdes. Tur ir norāde uz Kārtības rulli, tāpēc mēs neuzskatījām par nepieciešamu šeit pārrakstīt visas Kārtības ruļļa normas, kas atrisina daudzus komisijas sēdes jautājumus. Bez tam likumprojektā ir norāde, ka uz šo parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdi Kārtības rullī noteiktajā kārtībā ir tiesības aicināt jebkuru amatpersonu, taču attiecīgi 6. pantā ir norādīts, ka uz parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdi komisija ir tiesīga aicināt un nopratināt jebkuru personu. Ir arī norādīts, ka komisija var veikt attiecīgas kriminālprocesuālās darbības, lai iegūtu un nostiprinātu pierādījumus. Šī norma ir plaši izplatīta arī Eiropas valstu konstitūcijās un Eiropas parlamentu kārtības ruļļos vai noteikumos attiecībā uz šīm parlamentārajām izmeklēšanas komisijām, kur ir atsauce uz tiesvedības vai tiesas, vai kriminālprocesuālo kārtību. Šī atsauce likumā tiek norādīta tādēļ, lai nerastos pārpratumi, kādā veidā un kādā likumā noteiktajā kārtībā var noritēt šīs komisijas darbība. Attiecīgi tiek arī norādīts, ka komisija var lemt par to, vai sēde notiek parastajā kārtībā vai izmeklēšanas procesa sēdes kārtībā, lai iegūtu un nostiprinātu šos pierādījumus, ja tas tiek uzskatīts par nepieciešamu. Attiecīgi šī komisija var lemt un uzticēt dažādas izmeklēšanas darbības, izziņas veikšanu arī prokuratūras iestādēm vai īpašam prokuroram. Likumā tiek norādīta nepieciešamība brīdināt uzaicināto personu par to, kādā statusā viņa tiek aicināta uz parlamentārās izmeklēšanas komisiju un kādā statusā viņa tur tiks nopratināta, jo saskaņā ar Satversmi ikvienam ir tiesības izmantot advokāta palīdzību. Uzaicinātais arī tādā veidā var piedalīties šīs komisijas sēdē un liecināt tur, izmantojot advokāta juridisko palīdzību. Savukārt 8. pants runā par nepieciešamību un iespēju izdarīt dažādas revīzijas. Trešā nodaļa, kā to šobrīd var spriest pēc preses, juristu un nejuristu izteicieniem, protams, ir visstrīdīgākā. Tas ir jautājums par īpašā prokurora nepieciešamību un statusu. Salīdzinot ar to likumprojektu, kuru bija iesniegusi Nacionālās drošības komisija, šī nodaļa ir palikusi bez izmaiņām. Izņemot vienu momentu. Es uzskatu un arī komisija ir uzsvērusi vienu būtisku atšķirību: iepriekšējā likumprojektā, kas tika iesniegts komisijā, tika norādīts, ka šis prokurors ir pakļauts šai parlamentārās izmeklēšanas komisijai. Attiecīgi pārrunājot šo jautājumu ar ģenerālprokuroru, tika norādīts, ka šāda situācija nebūtu pareiza un neatbilstu demokrātiskas valsts iezīmēm, tāpēc šajā likumprojektā no Latvijas Kriminālprocesa kodeksa precīzi ir pārņemts formulējums. Tāds, kāds tas ir ierakstīts Latvijas Kriminālprocesa kodeksā, ka īpašais prokurors ir neatkarīgs, pakļauts tikai likumam, un vadās pēc parlamentārās izmeklēšanas komisijas norādījumiem. Latvijas Kriminālprocesa kodeksā tas ir pateikts tieši ar tādiem pašiem vārdiem, ka prokurors ir neatkarīgs, vadās pēc likuma un ir pakļauts ģenerālprokurora norādījumiem. Šādā veidā pakļautība parlamentārās izmeklēšanas komisijas norādījumiem absolūti ir korelēta ar pakļautību ģenerālprokurora norādījumiem, un tas nebūt nerunā pretī šim pamatprincipam, ka šis prokurors, kurš darbojas vai nu kriminālprokuratūras sastāvā, vai arī parlamentārās izmeklēšanas komisijas pakļautībā, galvenokārt ir pakļauts tieši likumam. Viņš tiek pieaicināts, lai noskaidrotu juridiskos faktus, palīdzētu deputātiem izvērtēt materiālus, kas ir komisijas rīcībā, noteikt, vai ir kādas noziedzīga nodarījuma pazīmes, un tā tālāk. Turklāt, lai visām šīm personām, kuras ir nepieciešams uzaicināt un nopratināt, to nevajadzētu darīt šīs pilnās komisijas sēdēs, to var uzticēt šim prokuroram. Attiecīgi šī komisija lemj arī par to, vai šie materiāli, kuros saskatāmas noziedzīgu nodarījumu pazīmes, ir nosūtāmi izmeklēšanai citām uzziņas vai prokuratūras iestādēm vai arī pats prokurors ierosina un tālāk izmeklē šo krimināllietu. Savukārt ceturtajā nodaļā ir norādīta personu atbildība. Arī šis pants būtiski neatšķiras no iepriekš iesniegtā likumprojekta, kur ir norādīta gan deputātu atbildība, gan to cilvēku atbildība, kuri liecina. Te ir norādes uz attiecīgajiem Kriminālkodeksa vai Administratīvo pārkāpumu kodeksa pantiem. Piektajā nodaļā runāts par parlamentārās izmeklēšanas komisijas ziņojumu. Ziņojumā komisija uzrāda visus savas izpētes rezultātus. Tā var sagatavot arī lēmuma projektu vai likumprojektu trūkumu novēršanai un stāvokļa uzlabošanai, kā arī attiecīgajā kārtībā iesniegt to Saeimai. Ir arī norādīts, kā rīkojas tie komisijas locekļi, kuri nepiekrīt šim komisijas lēmumam. Te ir arī norāde uz šīs komisijas galaziņojuma publikāciju laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. 19. pants norāda, ka galaziņojums tiek izskatīts Saeimas sēdē. Tādējādi līdz ar galaziņojuma apspriešanu šīs komisijas pilnvaras beidzas. Ir norāde arī uz iespēju sagatavot starpziņojumu pirms galaziņojuma sniegšanas. Ļoti svarīgs ir 22. pants, kur norādīts, ka tiesas un tiesu varas amatpersonas nesaista parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojums, ka tās brīvi izskata un novērtē apstākļus, kuri ir bijuši šīs izmeklēšanas priekšmets. Tādējādi, cienījamie deputāti, šis likumprojekts ir radīts ar mērķi - sakārtot un noregulēt tās problēmas, kuras ir radušās parlamenta praksē, darbojoties parlamentārās izmeklēšanas komisijām. Juridiskās komisijas vārdā aicinu jūs atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā! Paldies.".
• 1999_12_09-seq716 language "lv".
• 1999_12_09-seq716 speaker Linards_Mucins-1951.
• 1999_12_09-seq716 mentions Q822919.
• 1999_12_09-seq716 mentions Q211.
• 1999_12_09-seq716 mentions Q193089.
• 1999_12_09-seq716 mentions Q1092499.
• 1999_12_09-seq716 mentions Q27056014.