Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1999_12_09-seq544> ?p ?o. }
Showing items 1 to 11 of
11
with 100 items per page.
- 1999_12_09-seq544 type Speech.
- 1999_12_09-seq544 number "544".
- 1999_12_09-seq544 date "1999-12-09".
- 1999_12_09-seq544 isPartOf 1999_12_09.
- 1999_12_09-seq544 spokenAs 100.
- 1999_12_09-seq544 spokenText "Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj, Prezidij! Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Papildinot likuma 43. panta pirmās daļas 5. punktu ar vārdiem “un izmantošanu”, būtu šāda redakcija: “Pilsētas dome un pagasta padome ir tiesīga izdot saistošus noteikumus, paredzot administratīvo atbildību par to pārkāpšanu, ja tas nav paredzēts likumos, šādos jautājumos: (..) par namu un to teritoriju un būvju uzturēšanu un izmantošanu…” Vārdi “un izmantošanu” nozīmē, ka pašvaldība neatkarīgi no īpašuma piederības noteiks, kas un kā šo īpašumu varēs izmantot. Tātad noteiks īpašuma pielietošanas un izmantošanas ierobežojumus, kā arī līdz ar to noteiks ierobežojumus uzņēmējdarbībai. Tas, jāatzīst, būs pretrunā ar Civillikuma noteiktajiem pamatprincipiem par īpašuma un īpašuma būvju, ēku lietošanas aprobežojumiem. Civillikuma 1087. pants nosaka, ka nevienam nav tiesību ierīkot uz savas zemes tādas rūpniecības vai amatniecības iestādes, kas var apgrūtināt vai apdraudēt sabiedrisko drošību un cilvēku veselību ar ugunsbriesmām, troksni, smaku, pārmērīgu dūmu daudzumu un tamlīdzīgi. Jautājumu par to, vai konkrētajā gadījumā patiesi pastāv apgrūtinājums vai apdraudējums, izšķir tiesa. Pie tam šis pants un daži aprobežojumi neattiecas uz lauku būvniecību. Uz lauku būvēm, protams, attiecas citi aprobežojumi, kas ir izteikti 84. pantā: katram būves īpašniekam, lai aizsargātu sabiedrisko drošību, jātur sava būve tādā stāvoklī, ka no tās nevar rasties kaitējumi ne kaimiņam, ne garāmgājējam, ne arī tās lietotājam. Latvijas Republikas Satversmes 105. pantā ir noteikts princips, ka īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Un ir arī noteikts, ka īpašumtiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu. 1997. gadā Latvija ratificēja Eiropas Cilvēktiesību konvenciju un tās protokolus, kas nosaka, ka īpašumtiesību ierobežošanu nosaka valsts un šiem ierobežojumiem ir jābūt noteiktiem likumā. Likumā ir jānorāda faktori, kas varētu kļūt par pamatu ierobežojumiem, turklāt jāievēro taisnīgs līdzsvars starp sabiedrības interesēm un īpašnieku pamattiesībām. No tā, kas noteikts gan Satversmē, gan konvencijā, ir secināms, ka ierobežojumiem ir jābūt konkrētiem un tiem ir jābūt noteiktiem likumā. Nevis tā, ka likumā nosaka, ka šādas tiesības tiek dotas pašvaldībām. Sagatavotais priekšlikums ir arī pretrunā ar valdības deklarāciju, kura ir noteikusi virzienu uz uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, administratīvo šķēršļu samazināšanu, jebkuru normatīvo aktu ietekmes izvērtēšanu attiecībā uz uzņēmējdarbību un investīciju klimatu. Pretēji valdības deklarācijai šie grozījumi ir arī attiecībā uz negodīgas konkurences ierobežošanu. Pretēji tie ir arī Valsts prezidentes un arī valdības paustajiem uzskatiem par to, ka valstī ekonomika ir jāregulē pēc iespējas mazāk. Tātad šis priekšlikums - tieši otrādi - pašvaldībām dod šādas nepamatotas tiesības, un pašvaldības, protams, šādu izdevību jau garām nepalaidīs. Vai šodienas likumdošana jau neregulē īpašumtiesības? Regulē. Un it īpaši tās regulē attiecībā uz būvēm un ēkām. Tas ir Būvniecības likums, kas tās nosaka attiecībā uz visa veida būvēm, nosaka savstarpējās attiecības, tiesības, pienākumus. Tie ir Ministru kabineta noteikumi, vispārīgie būvnoteikumi, kas nosaka prasības visa veida būvju projektēšanai un sagatavošanai, būvprojektu izstrādāšanai un būvdarbu veikšanai, kā arī minēto procesu norises kārtību. Tie ir Ministru kabineta apvienotie būvnormatīvi. Likums par dzīvokļa īpašumu nosaka, ka dzīvokļa īpašumu var lietot, ciktāl tas nerada traucējumus citiem dzīvokļa īpašniekiem un ciktāl īpašnieku neierobežo likums. Dzīvokļu īpašnieku pienākums ir ievērot telpu lietošanas noteikumus, sanitārās un ugunsdrošības normas. Dzīvokļa īpašnieks ir tiesīgs bez citu dzīvokļu īpašnieku piekrišanas pārbūvēt savu dzīvokli, ciktāl pārbūve neskar citu dzīvokļu īpašnieku intereses. Savukārt dzīvokļa īpašumu var atsavināt tiesas ceļā, ja dzīvoklis ir izmantots tādā veidā, kas radījis traucējumus citiem dzīvokļu īpašniekiem, vai ja ir pārkāpti telpu lietošanas noteikumi, padarot citiem īpašniekiem neiespējamu dzīvošanu vienā mājā. Savukārt likumā par dzīvojamo telpu īri ir noteikts, ka izīrētājam ir tiesības izlikt īrnieku no dzīvojamās telpas, ja īrnieks bojā vai posta dzīvojamo telpu vai arī izmanto to citiem mērķiem. Šobrīd ir pietiekami sakārtota normatīvā bāze un nav nepieciešams šāds papildu grozījums. Es lūgtu deputātus šo grozījumu, šo priekšlikumu noraidīt un neatbalstīt.".
- 1999_12_09-seq544 language "lv".
- 1999_12_09-seq544 speaker Normunds_Peterkops-1961.
- 1999_12_09-seq544 mentions Q822919.
- 1999_12_09-seq544 mentions Q211.
- 1999_12_09-seq544 mentions Q193089.