Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1999_12_09-seq215> ?p ?o. }
Showing items 1 to 15 of
15
with 100 items per page.
- 1999_12_09-seq215 type Speech.
- 1999_12_09-seq215 number "215".
- 1999_12_09-seq215 date "1999-12-09".
- 1999_12_09-seq215 isPartOf 1999_12_09.
- 1999_12_09-seq215 spokenAs 22.
- 1999_12_09-seq215 spokenText "Cienījamie kolēģi! 21. panta jaunā redakcija ir garāka un sarežģītāka nekā vecā redakcija. Viss, kas skāra vizuālo informāciju, ir palicis pēc būtības pa vecam. Arī vecajā Valodas likumā bija ierakstīts, ka izkārtnēm un visai publiski pieejamajai vizuālajai informācijai jābūt valsts valodā. Vecajā likumā nebija aizlieguma izmantot citas valodas. Taču uzreiz tika pieņemts Ministru padomes (tajā laikā tā bija Ministru padome) nolikums, kurš aizliedza līdztekus valsts valodai izmantot kādu citu valodu. Protams, tur bija ietverti četri izņēmumi, kuri ļoti reti tika īstenoti dzīvē. Jaunajā likumā mēs redzam atkal to pašu pieeju, kura neguva atbalstu EDSO ekspertu vidū un tika kritizēta Eiropas Savienībā. Atkal. It kā nav nekāda šāda aizlieguma, un tas viss ir nodots valdībai. Mums nav nekāda pamata cerēt, ka jaunais Ministru kabineta nolikums būs liberālāks šajā jomā, jo nolikumus valodas jomā diemžēl raksta tā saucamie valodas fundamentālisti, kuri ir radikālāki nekā vairākums deputātu. Valdības regulējošās lomas saglabāšana un paplašināšana valodas jomā ir tā saucamā labā dāvana Eiropas Savienībai. Labi, tā tas ir… tas viss ir it kā pa vecam. Taču 21. panta jaunajā redakcijā mēs redzam arī jaunu un daudzreiz bīstamāku normu. Ir runa par 21. panta 1. punktu, kurā ir teikts, ka visām valsts un pašvaldību institūcijām būs aizliegts sniegt sabiedrībai informāciju svešvalodā. Principā tas ir aizliegums atbildēt - gan mutiski, gan rakstiski - uz apmeklētāju vai žurnālistu jautājumiem. Un tas skar arī mūs, deputātus. Būs ļoti interesanti novērot, kā mūsu kolēģi no nacionālajām frakcijām pēc likuma pieņemšanas sniegs kādu interviju krievu avīzēm un kādā valodā būs tādas intervijas, un kādā valodā viņi kontaktēsies ar tiem saviem vēlētājiem, kuriem latviešu valoda nav dzimtā. Protams, Saeima nav ratificējusi Eiropas Padomes Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību. Taču konvencija ir parakstīta. Šim faktam ir skaidras juridiskas sekas. Pirms konvencijas ratifikācijas valsts nedrīkst veikt pasākumus, kuri pasliktina mazākumtautību stāvokli valstī. Aizliegums runāt ar apmeklētājiem citā valodā, izņemot valsts valodu, ir minoritāšu stāvokļa tīša pasliktināšana valstī. Ārzemnieki no Eiropas, investori un citi godājamie kungi, arī nebūs laimīgi, kad uzzinās, ka valsts iestādēm ir aizliegts sniegt viņiem informāciju kādā citā valodā, izņemot valsts valodu. Visi mūsu frakcijas priekšlikumi, visi mūsu frakcijas priekšlikumi, izņemot vienu mazsvarīgu, tika ignorēti. Valdības institūcijās mums nav pārstāvju, ar kuru palīdzību mēs varētu ietekmēt valdības noteikumu izstrādāšanu un pieņemšanu. Latvijas mazākumtautību viedoklis ir pilnīgi ignorēts šā likuma pieņemšanā un nolikuma izstrādāšanā. Līdz ar to mums nav nekāda morāla pienākuma atbalstīt jaunu diskriminējošu normu. Protams, mūsu frakcija nebalsos par šā panta pieņemšanu. Es jums godīgi un atklāti teikšu, ka es personīgi un, es domāju, arī mani kolēģi no frakcijas šo aizliegumu neievērosim. Es vienmēr sniegšu informāciju latviski, ja apmeklētājs uzdos jautājumu latviešu valodā, un es vienmēr atbildēšu krieviski uz krievu valodā uzdotu jautājumu. Un es lūdzu visus godīgos valsts un pašvaldību ierēdņus, amatpersonas, to skaitā arī deputātus, nediskriminēt nevienu Latvijas iedzīvotāju un sniegt informāciju tajā valodā, kurā ir saņemts jautājums. Paldies par uzmanību.".
- 1999_12_09-seq215 language "lv".
- 1999_12_09-seq215 speaker Miroslavs_Mitrofanovs-1966.
- 1999_12_09-seq215 mentions Q822919.
- 1999_12_09-seq215 mentions Q211.
- 1999_12_09-seq215 mentions Q193089.
- 1999_12_09-seq215 mentions Q458.
- 1999_12_09-seq215 mentions Q1020384.
- 1999_12_09-seq215 mentions Q81299.
- 1999_12_09-seq215 mentions Q8908.