Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1999_12_09-seq211> ?p ?o. }
Showing items 1 to 14 of
14
with 100 items per page.
- 1999_12_09-seq211 type Speech.
- 1999_12_09-seq211 number "211".
- 1999_12_09-seq211 date "1999-12-09".
- 1999_12_09-seq211 isPartOf 1999_12_09.
- 1999_12_09-seq211 spokenAs 40.
- 1999_12_09-seq211 spokenText "Godātie deputāti! Lai gan mēs šobrīd diskutējam par 53. panta lietderību vai nelietderību, tomēr es gribētu jums atgādināt - sevišķi es vēršos pie Tautas partijas un pie “Latvijas ceļa” -, ka šis likums tiek skatīts jau trešajā Saeimā pēc kārtas un ka to sāka izskatīt vēl Māra Gaiļa valdības laikā 5. Saeimas nobeiguma periodā. Kādu mēs redzam rezultātu pēc četriem gadiem? Rezultāts ir tas, ka likumā 12 vietās (es atkārtoju - 12 vietās!) ir likumdevēja funkciju nodošana jeb deleģējums valdībai. Divpadsmit vietās. Pamatoti rodas jautājums - vai vispār bija jēga šo likumu sagatavot un virzīt, ja principā visa galvenā jautājumu regulēšanas funkcija ir nodota valdībai? Nav runa par šo valdību, bijušo vai to, kas vēl būs. Runa ir par to, ka likumdevējs arvien vairāk un vairāk savas likumdošanas funkcijas atdod valdībai. Šā panta 5. punkts ir, manā skatījumā, diezgan unikāls. Jo, ja Ministru kabinets nosaka gadījumus, kad sabiedrības informēšanai paredzētajā, sabiedrībai pieejamās vietās sniegtajā informācijā pieļaujama svešvalodas lietošana, tad, es domāju, Ministru kabinets savos noteikumos var arī iekļaut punktu par svešvalodas lietošanu šeit, parlamentā, - mūsu Saeimā. Tāds deleģējums te ir dots, un lai kāds pamēģina iebilst pret to! Manuprāt, šis pārlieku lielais deleģējums ir ārkārtīgi bīstams Latvijai kā tiesiskai valstij, vismaz nākotnē kā tiesiskai valstij. Es redzu te diezgan spilgtas nedemokrātiskas tendences. Un es pateikšu - kāpēc. Parlaments likumu pieņem vairākos lasījumos, un likuma pieņemšana parlamentā notiek atklāti, publiski, un sabiedrībai ir iespējams piedalīties likuma pieņemšanā, turpretim valdības sēde saskaņā ar likumu notiek slēgti un valdības sagatavotie dokumentu projekti, īpaši tie, kas skar Ministru kabineta lietas, vispār ir pieejami tikai valdības sēdes sākumā vai pat tiek izdalīti valdības sēdes laikā. Tādā veidā valdībā top šie normatīvie akti. Te ir tā lielā atšķirība. Un kas notiek tālāk? Satversme, konkrēti, tās 71. un 72. pants, nosaka demokrātisko kārtību, kādā ir apstrīdami likumi. Satversmes 71. pants pilnvaro Valsts prezidentu prasīt likuma otrreizēju caurlūkošanu, un 72. pants pilnvaro Valsts prezidentu apturēt likuma publicēšanu. Satversmes 72. pants pilnvaro arī vienu trešdaļu Saeimas deputātu apturēt likuma publicēšanu. Man tad ir jautājums: vai jūs, viena trešdaļa Saeimas deputātu, esat pilnvaroti un vai Valsts prezidente ir pilnvarota atcelt Ministru kabineta noteikumus? Neesat. Vienīgā iespēja, kura paliek, ir Satversmes tiesa. (Pašlaik Satversmes tiesa nav noslogota, bet es paredzu, ka nākotnē tā varētu būt visai noslogota tiesa.) Un šādi Ministru kabineta noteikumi darbosies, un šādu Ministru kabineta noteikumu darbības apturēšana nebūs iespējama. Tā ka, cienījamie kolēģi no Tautas partijas un “Latvijas ceļa”, atcerieties! Man šķiet, ka šis likums ir rekordists mūsu likumdošanas darbā. Rekordists tieši ar likumdevēja funkciju deleģējumu valdībai. Divpadsmit vietās likumā šis deleģējums ir, un es nekādi nevaru piekrist deleģējumam arī 53. pantā.".
- 1999_12_09-seq211 language "lv".
- 1999_12_09-seq211 speaker Dzintars_Rasnacs-1963.
- 1999_12_09-seq211 mentions Q822919.
- 1999_12_09-seq211 mentions Q211.
- 1999_12_09-seq211 mentions Q2498135.
- 1999_12_09-seq211 mentions Q1250133.
- 1999_12_09-seq211 mentions Q710198.
- 1999_12_09-seq211 mentions Q5517189.