Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1999_12_09-seq2> ?p ?o. }
Showing items 1 to 14 of
14
with 100 items per page.
- 1999_12_09-seq2 type Speech.
- 1999_12_09-seq2 number "2".
- 1999_12_09-seq2 date "1999-12-09".
- 1999_12_09-seq2 isPartOf 1999_12_09.
- 1999_12_09-seq2 spokenAs 125.
- 1999_12_09-seq2 spokenText "Godātie kolēģi! Es domāju, ka šis jautājums, ko mēs apspriežam, ir pietiekami nopietns, lai to izvērtētu un analizētu. Es ļoti uzmanīgi pārlasīju arī Aleksandra Kiršteina runu iepriekšējā sēdē un varu teikt tā, ka mani mazliet saintriģēja mana kolēģa un Tautas partijas biedra runa, kura norādīja uz sekojošo - uz to, ka Tautas partijas priekšlikums ir mazliet citāds, nekā ir izskatīts līdz šim. Praktiski Tautas partija ierosina 16. martu nosaukt par Leģionāru dienu. Un, protams, es varu kolēģim piekrist, ka 16. marts nevar būt visu latviešu karavīru diena, jo tajā brīdī latviešu karavīri cīnījās divās frontes pusēs, un pa vidu bija “tēva sēta”, kā parasti mēs sakām. Lūk, un tāpēc man īsti nav skaidrs, kāds tad ir šis Tautas partijas priekšlikums, kas aicina visu šo jautājumu vienkārši svītrot. Un arī tad, kad es Gundara Bojāra klātbūtnē par to jautāju Pīka kungam, viņš teica, ka Tautas partija vēl tikai nāks klajā ar priekšlikumu. Tāpēc nav īstas skaidrības, ko Tautas partija vēlas panākt ar šo likumprojektu, jo, ja šī nostāja, kuru es minēju un kura līdz šim nav apstrīdēta no Tautas partijas puses, ir pamatota, tad tādā gadījumā būtu pareizi šo likumprojektu atsaukt, nevis virzīt to tālāk. Taču nu par jautājuma dziļāko daļu. Gribētu uzsvērt, ka mums vajadzētu ļoti nopietni padomāt par to, ka mūsu nacionālās pretestības dalībniekiem, kuri ir cīnījušies Otrajā pasaules karā, nav nevienas savas svētku dienas. Manuprāt, visizdevīgākā diena, kuru varētu meklēt un sameklēt - un tas, protams, būtu profesionālu vēsturnieku jautājums -, varētu būt saistīta ar Latvijas Centrālo padomi, ar Konstantīnu Čaksti. Šinī gadījumā tad būtu saskare arī ar leģionāriem, jo praktiski šo militāro misiju Latvijas Centrālajā padomē vadīja Jānis Kurelis. Tas arī būtu vislabākais veids, kā mēs varētu parādīt, ka ir bijuši cilvēki, kuri sapratuši, ka abas šīs lielvaras tā vai citādi pamatā ir bijušas Latvijai naidīgas. Tas būtu, manuprāt, ideāls variants, kā varētu šo problēmu risināt. Es atgādināšu kaut vai dažas lietas. 1944. gada 14. novembrī tieši kureliešiem, diviem bataljoniem - Skrīveru bataljonam un Usmas bataljonam -, uzbruka vācu soda ekspedīcija, lai tos atbruņotu. Vienu - tātad Skrīveru bataljonu, atbruņoja, bet šis otrais bataljons, kas cīnījās pretī un nepadevās, ar kaujām naktī no 14. uz 15. novembri tomēr izlauzās. Arī nedaudz vēlāk, jau 8. -9. decembra kaujās, šis bataljons praktiski izlauzās no vēlreizēja aplenkuma, un tādā veidā mēs varētu runāt par to, ka šeit mēs redzam vismaz arī bruņotu pretestību no nacionāli un patriotiski noskaņoto cilvēku puses. Tas būtu ideālais variants. Tomēr katrā ziņā pašreiz, šajā brīdī, es domāju, mums vajadzētu ļoti rūpīgi apsvērt, vai mēs varam svītrot šo gada dienu un vai mēs meklēsim un liksim pretī kaut ko nopietnāku, jo 11. novembris, iespējams, tomēr Otro pasaules karu un šo nacionālās pretestības kustību īsti neskar. Paldies par uzmanību.".
- 1999_12_09-seq2 language "lv".
- 1999_12_09-seq2 speaker Egils_Baldzens-1960.
- 1999_12_09-seq2 mentions Q16350881.
- 1999_12_09-seq2 mentions Q211.
- 1999_12_09-seq2 mentions Q1250133.
- 1999_12_09-seq2 mentions Q11743018.
- 1999_12_09-seq2 mentions Q461849.
- 1999_12_09-seq2 mentions Q6112283.