Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1999_12_09-seq113> ?p ?o. }
Showing items 1 to 12 of
12
with 100 items per page.
- 1999_12_09-seq113 type Speech.
- 1999_12_09-seq113 number "113".
- 1999_12_09-seq113 date "1999-12-09".
- 1999_12_09-seq113 isPartOf 1999_12_09.
- 1999_12_09-seq113 spokenAs 125.
- 1999_12_09-seq113 spokenText "Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Latvijas Republikas pilsoņi! Šinī gadījumā katrā ziņā sociāldemokrātu frakcija uzskata, ka šis priekšlikums, kurā tiek sniegta publisko pasākumu definīcija, ir tieši tas, kas būtu Saeimai jāatbalsta. Tas ir tas jautājums, kas bija minēts arī Valsts prezidentes lūgumā skatīt šo likumu otro reizi. Tas ir tas, ko ir norādījušas arī Eiropas Savienības attiecīgās amatpersonas kā vienu no problēmām, kas pastāv iepriekšējā likuma redakcijā. Šeit, kā jau minēja citi runātāji, parādās tas moments, ka, ja mums prasa piekāpties vienu soli, tad mēs ejam vēl trīs soļus uz priekšu tāpēc, lai būtu labāk nodrošināti, tāpēc, lai mums būtu trīskārtēja garantija, ka visas lietas notiks tā, kā mēs vēlamies. Taču ar salīkušu muguru tālu neaiziesi! Tāpēc es domāju, ka deputātiem tiešām vajadzētu izšķirties un novērtēt to. Ir arī, protams, šai definīcijai savi trūkumi. Manuprāt, tā nav pietiekami profesionāli veidota. Tādēļ ir jautājums, kāpēc tomēr nav bijusi izveidota Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā sava definīcija, bet ir tikai Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegtā. Taču arī ar visiem šiem trūkumiem mēs uzskatām, ka tas ir tas labākais variants, kā mēs varam respektēt arī mūsu Rietumu sabiedroto iebildumus pret to, kā mums iet ar valodas jautājumu risināšanu šeit, Latvijā, un pret to, kāds ir šis Valsts valodas likums. Tāpēc mēs katrā ziņā aicinām šo definīciju atbalstīt, ievērojot to, ka tā ir tomēr izstrādāta Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, un uzskatīt, ka tas būtu arī pietiekams labojums šim pantam kopumā, tomēr tas saglabātu spēcīgākās pozīcijās latviešu valodu. Protams, mēs varam sevi mierināt ar domu, ka Ministru kabinets visu izlems, ka vēlāk tas tiks risināts, bet mans viedoklis ir tas, ka, dodot pārāk lielas pilnvaras Ministru kabinetam, mēs arī visu politisko un morālo atbildību uzveļam viņiem un arī radām situāciju, kurā rodas skaidra pārliecība, ka vienīgi Ministru kabinetā var risināt likumdošanas jautājumus. Tādā gadījumā praktiski Saeima paliek par konsultatīvu orgānu Ministru kabinetam, un tas ir pilnīgi, pilnīgi nepieņemami. Otrs moments, ko es gribētu uzsvērt, ir tas, ka mums taču valdības pietiekami bieži mainās. Kāpēc mums būtu nepieciešams, lai līdz ar katru valdību mainītos arī šie likumi? Arī spēku samērs Ministru kabinetā varētu būt savādāks, nekā tas ir pašreiz un ir bijis arī citreiz. Un rezultāts būs tas, ka veidosies situācija, ka no tā, kādi cilvēki, ministri būs izvēlēti Ministru kabinetā, būs atkarīgs arī tas, kādi būs šie lēmumi Valsts valodas likuma sakarā. Es domāju, ka Saeimas koleģiālais spēks un intelekts ir augstāks, tāpēc es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.".
- 1999_12_09-seq113 language "lv".
- 1999_12_09-seq113 speaker Egils_Baldzens-1960.
- 1999_12_09-seq113 mentions Q822919.
- 1999_12_09-seq113 mentions Q211.
- 1999_12_09-seq113 mentions Q193089.
- 1999_12_09-seq113 mentions Q458.