Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1999_12_02-seq32> ?p ?o. }

• 1999_12_02-seq32 type Speech.
• 1999_12_02-seq32 number "32".
• 1999_12_02-seq32 date "1999-12-02".
• 1999_12_02-seq32 isPartOf 1999_12_02.
• 1999_12_02-seq32 spokenAs 77.
• 1999_12_02-seq32 spokenText "Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Atšķirībā no liela skaita šeit sēdošo, kaislīgi runājošo jauno politiķu, man bija tas gods ar šo lauksaimniecības problēmu nodarboties no 1990. gada. Rodas tāda sajūta, ka faktiski tagad mēs izmantojam šo tribīni un dziedam absolūti par visu ko. Es gan vienam kolēģim no opozīcijas jau teicu, ka viens otrs runā par lauksaimniecību visai efektīvi, lai gan viņš saprot no tās tik daudz, cik mērkaķis saprot no svētdienas. Patiesību sakot, ja kāds kaut cik seko līdzi ekonomiskajai situācijai lauksaimniecībā pasaulē, tad viņš būs izlasījis pēdējo “The Economist”. Starp citu, vēl par to pašu, ko Grīga kungs teica, ka dauza ārā “McDonald” logus un stiklus. Un tad, kad viņš attaisīs vaļā šo laikrakstu, tad rakstā par Pasaules tirdzniecības organizāciju, vienā no materiāliem, viņš ieraudzīs kādu interesantu tabulu par to, cik pasaulē viens fermeris saņem naudu no valsts. Un tur mēs ieraudzīsim šādus te interesantus ciparus: Luksemburgā - 30 tūkstošus dolāru, Šveicē - 30 tūkstošus dolāru, Japānā - apmēram 28 tūkstošus dolāru, Eiropā - 20 tūkstošus, arī Amerikā apmēram 20 tūkstošus, bet tikai ar to starpību, ka Amerikā nevis subsidē... Paklausieties, ko es runāju mazliet profesionālāk, padomājiet par to ar savu galvu!... Tātad 20 tūkstošus Amerikā saņem fermeris, tikai starpība ir tajā apstāklī, ka Eiropā šī nauda tiek dota fermerim tieši cenas realizācijas brīdī, turpretī Amerikā zemniekam maksā tiešā ceļā un bieži vien visai dažādās formās, tajā skaitā arī vides aizsardzības nolūkā. Un tad paliek Kanāda, kas ir vismazāk subsidējošā valsts. Tā maksā apmēram piecus, sešus tūkstošus dolāru fermerim. Tagad, ja mēs ņemam tos 2,3%, tad Kalniņa kungam ir taisnība. Jā, protams, ja mēs pilnīgi klasiski skatāmies pēc pagājušā gada budžeta, tad 3% mums neiznāk. Taču mēs tur neesam ierēķinājuši iekšā, Kalniņa kungs, to, ko teica Bērziņa kungs. Faktiski tās lietas, kas ir saistītas ar SAPARD, to, tiesa, budžetā nav. Un tur 75% nāk klāt no ārzemēm, bet šie 25%, kas ir kofinansējums, ir budžetā. Un, ja jūs to pieliksiet klāt, tad būs 3%, pat drusku pāri. Nākamā tēze. Jautājums var rasties par to, kāpēc es nosaucu tos lielos ciparus. Es mēģināju noskaidrot, cik mums reāli ir fermeru. Un, ja mēs paņemam visu to naudu, kas aiziet viņiem - tātad tieši viņiem, nevis pārstrādei vai citām ar to saistītām lietām - , tad kāds no lielajiem speciālistiem, kas tik aizgrābti klaigā, varētu noskaidrot, cik naudas iznāk uz vienu fermeri Latvijā. Es pats nespēju aprēķināt, jo man tomēr nav tādu eksaktu datu, cik tieši mums ir zemnieku, kas strādā un nodarbojas ar lauksaimniecību. Tā aptuvenā informācija, ko es pagājušajā gadā mēģināju noskaidrot, man vēstīja, ka mūsu subsīdijas ir 50 reižu mazākas. 50 reižu mazākas, nekā ir vidēji Eiropā, ja mēs rēķinām uz hektāru lauksaimnieciski apstrādājamās zemes. Ja tās ir 50 reižu mazākas, tad, 20 tūkstošus izdalot uz 50, mēs dabūsim aptuveni 400. Tagad padomāsim, ko nozīmē šie 110, 100 un 80 litri. Jā, es, protams, saprotu, ka tad, ja tur būs 100 litri vai 110, vai 120, vai 140, neapšaubāmi, tie, kuriem būs, lūk, šī zeme, viņi būs priecīgāki, ka viņi dabūs šo naudu kabatā. Bet vai tas ir pareizi? Es kategoriski uzskatu, ka tas nav pareizi. Es to jau pagājušajā gadā teicu arī iepriekšējā valdībā, un es to esmu teicis arī pašreizējai valdībai. Es uzskatu, ka pats princips... Jā, tas faktiski bija atbalsta princips, bet tas, pēc manas dziļas pārliecības, nav pareizs. Pareizais princips ir tāds, kāds ir Eiropā, kur faktiski runa ir par to, ka subsīdija ir saistīta ar produkciju. Un, ja tu kaut ko ražo, tad tu saņem subsīdiju. Bet, ja tev maksā par hektāru, tad šādai rīcībai nav nekāda sakara ar to, ko tu ražo. Tev varbūt ir apmēram 400 hektāru, un tu tur vari neko nedarīt. Tev tur vairojas alkšņi, bet tu saņem savu naudu... Nu paga, paga! Ja es pats personīgi nebūtu izskatījis, tad nezinātu, ka bija tādi gadījumi, kur 82 cilvēki faktiski šo te lietu mēģināja administrēt. Cik tas maksā? Un es pats esmu redzējis, kā tie čeki ik pēc minūtes tiek izsisti benzīntankā. Tāpēc man ir zināmas aizdomas, ka šis princips... Es nesaku, ka visi cilvēki ir negodīgi, bet viena daļa tāda ir. Un principā es uzskatu, ka šī sistēma ir pilnīgi jāmaina, jo saskaņā ar mūsu lauksaimniecības subsīdiju programmu, ja cilvēks tur divas, trīs vai četras govis, viņš saņem 6-7 santīmus litrā par pienu, un viņš nedabū nevienu santīmu subsīdiju kā tādu, jo viņš neietilpst faktiski tajā lokā, kas ir tiesīgs saņemt šīs subsīdijas. Un tas, pēc manām domām, nav pareizi. Varētu teikt, protams, ka tā ir it kā naudas sadalīšana sīkākās daļās un ka viņi nav pietiekami efektīvi ražotāji, taču tā doma, ka mēs zinām, ka tad, ja tas cilvēks tās govis tur, to pienu ražu un par to pienu saņem subsīdiju, ir daudz pareizāka, nekā tā, ka šim zemniekam ir hektāri, ar kuriem viņš neko nedara. Tādējādi visa mana noslēguma runa ir sekojoša, jo mums neizdosies, cienījamā Seiles kundze un Grīga kungs, ar šiem 80 vai 100 latiem... Mēs varam iegūt sev popularitāti, bet mēs Latvijā nekad nedabūsim šo te 50-60 reižu atšķirīgo subsīdiju līmeni, kāds ir Eiropas Kopienā. Bet kā tad mēs to varam izlīdzināt? Ne jau ar šiem 100 latiem! Mēs to izlīdzināt diemžēl varam tikai vienā veidā - pieņemot tādu budžetu, kādu mēs to pieņēmām vakar, un grozot, labākajā gadījumā, ar 2% deficītu, ne lielāku, un panākt, ka mūs uz to Eiropas Kopienu uzaicina. Vajadzētu pacīnīties vēl vismaz divus, trīs, varbūt pat četrus gadus, lai mēs tur tiekam iekšā, un tad tās subsīdijas daļēji būs no Briseles. Bet, ja mēs to nedarīsim, tad mēs iesim pa otru ceļu - mēs atļausimies 5, 6, pat 10% deficītu un mēģināsim segties ar vīģes lapām. Nekas neiznāks! Es saprotu jūsu domu. Jūs gribat pacelt karogu un lielīties, ka jūs esat vienīgie zemnieku aizstāvji. Bet cik daudz jūs zināt faktiski par šo lietu kopumā Eiropas Savienības līmenī? Es baidos, ka tas ir ļoti maz. Jā, un vēl viens neliels izglītojošs moments cienījamajiem deputātiem. Vakar tika pieņemts Budžeta likums, bet Budžeta likumā šādas naudas nav. Faktiski mūsdienu diskusija ir absolūti nokavēta. Ir tikai politika! Tāpēc, ja šajā likumā m��s pieņemsim to normu, kas bija, tad tas būs pretrunā ar Budžeta likumu. Un kā tad izpildīs šo Budžeta likumu?".
• 1999_12_02-seq32 language "lv".
• 1999_12_02-seq32 speaker Ivars_Godmanis-1951.
• 1999_12_02-seq32 mentions Q211.
• 1999_12_02-seq32 mentions Q193089.
• 1999_12_02-seq32 mentions Q458.
• 1999_12_02-seq32 mentions Q16.
• 1999_12_02-seq32 mentions Q32.
• 1999_12_02-seq32 mentions Q39.
• 1999_12_02-seq32 mentions Q43048.
• 1999_12_02-seq32 mentions Q9005.
• 1999_12_02-seq32 mentions Q17.