Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1999_12_02-seq28> ?p ?o. }

• 1999_12_02-seq28 type Speech.
• 1999_12_02-seq28 number "28".
• 1999_12_02-seq28 date "1999-12-02".
• 1999_12_02-seq28 isPartOf 1999_12_02.
• 1999_12_02-seq28 spokenAs 37.
• 1999_12_02-seq28 spokenText "Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Godātie lauksaimnieki! Šī norma par dīzeļdegvielas atmaksu ir iestrādāta 5. Saeimā, un es vēlreiz atkārtoju, ka tā bija mana redakcija, kas tika atbalstīta. Toreiz tie bija 80 litri, un gadu gadiem ar šo normu arī pietika. Pēc tam tā tika nomainīta ar 120 latiem, jo ļoti strauji palielinājās šis patēriņš. Bet ir ļoti daudz arī tādu gadījumu, ka šī degviela tiek tirgota par santīmu, tiek pirkti čeki un citas lietas. Tātad kāds ir mehānisms? Šobrīd tiek atmaksāti 13 santīmi uz litru dīzeļdegvielas. Vairumā dīzeļdegvielu var nopirkt, sākot no 25 līdz 28 santīmiem. Ja atskaitām 13 santīmus, tātad zemniekam degviela maksā no 12 līdz 15 santīmiem, pie kam pievienotās vērtības nodoklis te ir iekļauts jau iekšā, un, ja šis maksājums bilancē tiek iekļauts kā priekšnodoklis, tad praktiski šī degviela maksā 10 santīmus. Ko tas dod? Tas nespiež zemnieku arī ekonomēt, jo reāli degviela iznāk diezgan lēta. Protams, iegūt naudu tās iegādei varbūt ir grūti, bet nav liela stimula tomēr arī samazināt šīs izmaksas. Ir vairāki mehānismi, un sociāldemokrāti šeit nedaudz nekorekti runā, jo viņi paši, būdami iepriekšējā valdībā, jau izskatīja variantus, kā šo lietu mainīt. Nešaubīgi ir skaidrs, ka šī situācija saglabāties nevar, bet sliktākais ir tas, ka no šīs lietas ir jāatsakās un jāpāriet, teiksim, uz kaut kādām citām tiešajām dotācijām vai jāķeras vēl pie kādiem citiem sarežģītiem un grūti administrējamiem mehānismiem. Tā ka šeit es gribu teikt pilnīgi atklāti, ka sociāldemokrātu pozīcija šobrīd ir divkosīga. Viņi grasījās vispār no šīs normas atteikties un pāriet uz kādu citu mehānismu, kur zemnieki būtu ievērojami lielāki zaudētāji. Par lauksaimniecības budžetu. Vai mēs atbalstām zemniekus ar reālu rīcību vai ar tukšu runāšanu? Lauksaimniecības budžets šogad kopumā ir palielināts par tik lielu summu, kā nav darīts nevienu gadu. Tie 15 miljoni SAPARD programmā, kas zemniekiem investīcijās dos pusi no investētajām naudām, bet 50% saņems atpakaļ. Latvijā tas ir nebijis gadījums, un tas ir zemkopības ministra Kalvīša, valdības un citu ministru nopelns, ka būs šāda nauda. Nākamgad varēs investēt un 50% saņemt atpakaļ. Es domāju, ka tas ir liels solis uz priekšu. Tas kopumā visu summāro lauksaimniecības budžetu palielina, kā es vēlreiz atkārtoju, vairāk, nekā tas ir noticis jebkurā citā gadā, - vairāk nekā par 10 miljoniem latu. Otra lieta. Vakardien budžetā bez skaļām runām mēs nobalsojām garantiju Latvijas Hipotēku un zemes bankai 10 miljonu vācu marku jeb 3,2 miljonu latu apjomā. Tie būs jauni ilgtermiņa lēti resursi, kas būs pieejami mazajam un vidējam biznesam. Mēs nenodarbojamies ar tukšām runām, bet apliecinām ar reālu rīcību. Es domāju, ka nākamgad lauksaimniecības budžets ir palielināts vairāk, nekā tas ir bijis citos gados. Runājot par 3% lauksaimniecības subsīdijām no budžeta, gribu sacīt tā: redziet, šogad ir mainījusies budžeta ieņēmumu struktūra. Budžetā ir atspoguļota visa ārvalstu palīdzība un citas lietas, kādā veidā palielināt ieņēmumus. Un tāpēc šeit kopumā, nešaubīgi, ir redzams palielinājums. Mazajam un vidējam biznesam viens no galvenajiem atbalstiem, kas ir bijis acīm redzams jau iepriekšējās valdības laikā, ir stabila, prognozējama valsts finansu un makroekonomiskā politika, kas ļautu samazināties kredītu procentiem un kas ļautu palielināties kredītu piedāvājumam, jo valsts nepaņemtu naudu savu parādu segšanai. Tas dzīvē ir pierādījies, ka zemniekiem bija pieejami 5,5-12% lieli kredīti. Šobrīd tie ir pakāpušies. Kungi mīļie, darīsim visu, lai valsts finansu politika būtu stabila un kredīti samazinātos līdz 12 procentiem. Mans viedoklis ir tāds, ka hipotekārajiem kredītiem ir jābūt 8-9 procentu robežās. Un es domāju, ka to apmēram divos gados ir iespējams panākt. Mums ir laba pieredze blakus - Lietuvā, kuru bieži min par piemēru un kur politiķi ir sasolījuši daudzas, daudzas lietas, tikai diemžēl realitāte ir un paliek realitāte, jo daudz kas no tā ir palicis neizpildīts. Jūs jau zināt, ka 50 tūkstoši zemnieku ir iesnieguši prasības tiesā pret valdību un parlamentu, jo tas, kas tika solīts, nav izpildīts. Un es esmu par to, lai mēs zemniekus tādā veidā nevestu bezcerībā ar lietām, kas ir nereālas, jo, ja šobrīd tiek nobalsota un atstāta 100 litru norma uz hektāru, bet naudas budžetā nav... Tātad tie, kuri pirmie iepirks, tie noteikti būs turīgākie, kas varēs atļauties iegādāties degvielu visam gadam. Viņi atmaksāto akcīzi saņems, bet pārējie no pusgada vairs nesaņems atpakaļ ne santīma, jo nebūs naudas. Es domāju, ka šie 80 litri, kuriem pietiek naudas, ir taisnīgi. Un visiem būs iespēja to saņemt. Es esmu par to, lai mēs nebarotu zemniekus, skolotājus vai kādus citus ar tukšiem solījumiem, bet ar reāliem darbiem uzlabotu šo situāciju. Un lauksaimniecībai budžets ir tik atbalstošs kā vēl nekad agrāk. Paldies par uzmanību!".
• 1999_12_02-seq28 language "lv".
• 1999_12_02-seq28 speaker Gundars_Berzins-1959.
• 1999_12_02-seq28 mentions Q822919.
• 1999_12_02-seq28 mentions Q211.
• 1999_12_02-seq28 mentions Q37.