Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1999_12_02-seq146> ?p ?o. }

• 1999_12_02-seq146 type Speech.
• 1999_12_02-seq146 number "146".
• 1999_12_02-seq146 date "1999-12-02".
• 1999_12_02-seq146 isPartOf 1999_12_02.
• 1999_12_02-seq146 spokenAs 77.
• 1999_12_02-seq146 spokenText "Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie klātesošie! Ja runā par gļēvulību, tad, man liekas, vislielākā gļēvulība ir bailes paskatīties pašiem patiesībai acīs un pašiem novērtēt savu vēsturi. Latvieši ir karojuši ļoti daudzās un dažādās armijās. Beigu beigās būsim konsekventi, sāksim ar Pirmo pasaules karu, ar latviešu strēlniekiem - ar latviešu sarkanajiem strēlniekiem! Liela daļa no viņiem - liela daļa no viņiem, es jums godīgi teikšu! - karoja ar domu par to, ka viņi karo par Latvijas neatkarību. (Starp citu, atšķirībā no Hitlera, Ļeņins šo neatkarību iedeva. Taču par to, ar kādiem apsvērumiem iedeva, es te negribu runāt. Tie bija pietiekami makjavelliski.) Tad jau latviešu strēlnieki, sarkanie, var būt daudz lepnāki par to, ka viņi ir izkarojuši Latvijas neatkarību, nekā Otrajā pasaules karā karojušie leģioni. Tas nozīmē, ka ieviesīsim tomēr speciālu dienu, lai atzīmētu latviešu strēlnieku dibināšanas dienu. Jo es jums gribu teikt atklāti - mēs visu laiku uztraucamies par skaidrojumiem, kādi dodami virzienā uz Rietumiem. Man pašam ir nācies personīgi saskarties ar ļoti lielām grūtībām, lai izskaidrotu mūsu - latviešu - lomu virzienā uz Austrumiem, rajonā aiz Krasnojarskas. Jūsu zināšanai: padomju laikā vienīgais īstais pretpadomju akts notika Krasnojarskā, kad tika uzspridzināts Latviešu sarkano strēlnieku piemineklis - tā bija “pateicība” par Sibīrijas zemnieku dumpja apspiešanu, kurā latviešu sarkanie strēlnieki ļoti aktīvi piedalījās, protams, ar ļoti cēlām domām par Latvijas neatkarību. Es nezinu, vai mēs esam bijuši līdz šim gatavi skaidrot krieviem to lomu, ko nospēlēja Krievijas vēsturē latviešu sarkanie strēlnieki. Bet labi, ja mēs ejam par šo līniju, tad beigu beigās atzīmēsim atsevišķu piemiņas dienu visās dažādajās armijās cīnījušamies un varbūt ļoti cēlu mērķu vadītajiem mūsu latviešu karotājiem, ieskaitot varbūt arī Franču leģionā karojušos. Starp citu, arī Franču leģionā ir karojuši latvieši. Un varbūt arī tajā laikā viņi karoja Franču leģionā, domādami, ka karo pret... (Es varu nosaukt konkrētus uzvārdus. Sagadīšanās pēc, piemēram, viens no viņiem bija Jānis Ādamsons, kas ir karojis Franču leģionā ar domu, ka viņš karo pret komunismu.) Tātad ieviesīsim arī Franču leģiona dienu, jo arī viņi karojuši pret leģionu. Es domāju, tomēr sapratīsim, ka Latvijas vēsture 20. gadsimtā ir bijusi traģiska! Beigu beigās, ja mēs atzīmējam Latviešu leģiona dibināšanas dienu, tad, manuprāt, tas ir negods, ka mēs neatzīmējam vai nepieminam to dienu, kurā vācieši nošāva Konstantīnu Čaksti - mūsu pirmā Valsts prezidenta Čakstes dēlu. Nošāva tieši par to, ka Konstantīns Čakste vācu laikā nebaidījās un atklāti iestājās par Latvijas neatkarību - atšķirībā varbūt no daudziem citiem, kas šo domu slēpa kaut kur sirdī. Pieminēsim varbūt Konstantīna Čakstes nāves dienu, un tā tiešām būs mūsu neatkarības aizstāvju diena vairāk nekā leģiona diena! Taču es nevienu brīdi negribu pārmest nevienam leģionāram, jo es ļoti labi zinu to vēsturi. Arī manu radinieku vidū ir bijuši cilvēki, kas bijuši iesaukti leģionā un kas ir karojuši vācu armijas pusē. Taču būsim godīgi! Vai nu tiešām pēc kārtas atzīmēsim visas tās armijas, kurās ir karojuši latvieši, domādami, ka viņi cīnās pret komunismu (un tādā gadījumā, es domāju, vismaz piecas vai sešas, vai septiņas šādas dienas mēs varēsim Latvijā izdomāt un atzīmēt), vai arī tomēr mēģināsim kvintesenci savilkt vienā dienā. Un būtu visloģiskāk, ja tā būtu Lāčplēša diena, jo, Lāčplēša dienu svinot, mēs varētu pieminēt visus tos, neatkarīgi no tā, vai viņi bijuši Franču leģionā vai Indoķīnā amerikāņu karaspēka sastāvā, vai sarkano strēlnieku sastāvā tajā pašā Krasnojarskā, apspiežot krievu zemnieku dumpi pret boļševismu, vai kaut kādās citās armijās. Ir runa par tiem cilvēkiem, kas sirdī uzskatīja, ka viņi karo par neatkarību. Taču atzīmēsim to tajā dienā, kad tie cilvēki, kas to darīja šeit, Latvijā, Rīgas krastmalā, darīja to nevis tikai sirdī, bet arī praktiski un nepārprotami karoja par Latvijas neatkarību.".
• 1999_12_02-seq146 language "lv".
• 1999_12_02-seq146 speaker Andrejs_Pantelejevs-1961.
• 1999_12_02-seq146 mentions Q211.
• 1999_12_02-seq146 mentions Q1976817.
• 1999_12_02-seq146 mentions Q2660080.
• 1999_12_02-seq146 mentions Q159.
• 1999_12_02-seq146 mentions Q919.
• 1999_12_02-seq146 mentions Q11743018.