Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1999_12_02-seq140> ?p ?o. }

• 1999_12_02-seq140 type Speech.
• 1999_12_02-seq140 number "140".
• 1999_12_02-seq140 date "1999-12-02".
• 1999_12_02-seq140 isPartOf 1999_12_02.
• 1999_12_02-seq140 spokenAs 40.
• 1999_12_02-seq140 spokenText "Cienījamais Prezidij un cienījamie kolēģi! Labanovska kungs, varbūt nav runa par mīkstčaulību. Man šķiet, ka ir runa par mazvērtības kompleksu - mazvērtības kompleksu gan valstij, gan katram no mums. Un tas mazvērtības komplekss izpaužas, pēc jūsu vārdiem, tajā mīkstčaulībā, ka mēs gribam savu vērtību pašu acīs un citu acīs paaugstināt ar to, ka gribam iztapt kādam. Kad mums aizrāda kāds, kas ir spēcīgāks, tad mums kļūst neērti, un tad mēs mēģinām laboties. Pīka kungs! Sakarā ar jūsu sagatavoto anotāciju par tā saucamo sabiedrības konsolidāciju, par ko te vairāki cilvēki jau runāja, es gribu jums teikt tā: ziniet, es nezinu, vai var konsolidēties Sinkas kungs ar Samsona kungu un vai es varu konsolidēties ar Bekasova kungu, kas balsoja pret Latvijas neatkarību jeb nebija zālē. Tā ka nevar konsolidēt nekonsolidējamas lietas, tādas, kuras nav savienojamas, kuras ir pretstati kā uguns un ūdens. Tā ka nekad mēs visu sabiedrību nekonsolidēsim. Otrajā jūsu anotācijas daļā jūs gandrīz vai atzīstat, ka būtu labāk iedibināt leģionāru atceres dienu. Pīka kungs, pagājušajā Saeimā bija šāds iesniegums no mūsu frakcijas... jeb vai no manis personīgi? Es to īsti labi neatceros. Un tad mēs, Labanovska kungs, aiz šīs mīkstčaulības pieņēmām šādu kompromisa variantu, lai mūsu varasvīriem, braukājot pa ārzemēm, nebūtu jāsarkst un lai mēs varētu taisnoties Krievijas priekšā. Lai gan mana stingra pārliecība ir, ka vajadzētu tomēr būt leģionāru atceres dienai. Un kādēļ? Kiršteina kungs, jūs no vēsturiskā viedokļa ļoti labi eit izgaismojāt leģionāru nozīmi un visu pārējo. Faktiski iznāk, ka leģionāri ir bijuši upuri - upuri Vācijas rokās, tāpat kā sarkanie strēlnieki it kā ir bijuši upuri PSRS rokās. Protams, ne visam tam var piekrist. Jā, viņi, cīnoties Vācijas pusē, aizstāvēja Vāciju kā tādu, bet motīvi, kuru dēļ viņi tur cīnījās, ir dažādi. Man ļoti patika, kā pagājušajā reizē mūsu kolēģis Slakteris uzstājās un stāstīja par savas ģimenes sašķeltību. Slaktera kungs! Mana tēva brālis iestājās Vērmahtā, nevis SS leģionā - trešajā dienā pēc vācu ienākšanas šeit. Kādēļ viņš to izdarīja? Tādēļ, ka viņa brāļa ģimene, tanī skaitā arī es, tapa simtprocentīgi izvesta, un tādēļ, ka viņa sieva ar mazo meitiņu arī tapa izvesta un viņš palika viens, jo viņš Daugavpilī par advokātu strādāja, viņš bija komandējumā Rīgā, viņš vienkārši izbēga no šīs izvešanas. Un viņš tur iestājās. Viņš tur iestājās, lai atriebtos. (Paldies Dievam, ka viņa ģimene - viņa sieva un meita - izdzīvoja un ka tagad Latvijas sabiedrībā ir viņa mazdēls Ilmārs Mežs, kas mums palīdz izjust mūsu demogrāfijas, mūsu latviešu tautas katastrofālo stāvokli.) Viņš tur iestājās, lai atriebtos! Ja jūs esat lasījis Janovska kopoto rakstu pēdējā sējumā publicēto - tā ir grāmata “Pie Tornas” -, tad jūs labi sapratīsiet, ka to latviešu leģionāru cīņa nebija par Vāciju, bet ka galvenais motīvs bija cīņa pret otrreizējo boļševiku okupāciju. Tas bija galvenais. Saprotiet, nebija jau tā, ka aizstāvētu Lielvācijas intereses. Es esmu ticies ar vairākiem leģionāriem un arī ar Dzelzs krusta kavalieriem, tādiem kā Trušiņa kungs, un man ar viņu ir bijuši strīdi, kad viņš vispār noliedza, ka Vācija šeit ienāca, - un viņa it kā neesot bijusi okupējusi mūs. Un viņš nepiekrīt tam, ka viņus izmantoja Vācijas interesēs. Saprotiet, mums ir jāciena šī pārliecība, ka viņi uzskata, ka viņi cīnījās tikai par Latviju. Taču es vēlreiz ieteiktu visiem kolēģiem izlasīt Janovska darbu “Pie Tornas”, jo tur ir aprakstīta tā atmosfēra, kāda tā bija no iekšpuses. Tā ir tāda ļoti silta un ļoti laba grāmata. Redzam, ka leģionāri ar smīnu un ar jokiem izturas pret tiem vāciešiem. Tā ka esiet, lūdzu, tik laipni un iepazīstieties ar šo grāmatu, izlasiet to! Katrā ziņā, kolēģi, mums tomēr ir jānonāk pie kaut kāda viena kopsaucēja. Es neapelēju pie tā, ka Birzniece, pateicoties leģionāriem, vispār eksistē šeit. Ka Vaira Vīķe-Freiberga arī ir šeit. Jo, es domāju, ja viņa un viņas vecāki būtu ietikuši krievu okupācijā, tad ļoti iespējams, ka viņa būtu aizgājusi bojā Sibīrijā. Es negribu pie tā apelēt. Es gribu apelēt pie tā, ko mūsu kolēģis Dobelis teica. Viņu bija 150 tūkstoši. Jā, viņi bija upuri Vācijas rokās. Jā. Taču viņi cīnījās pret Latvijas otrreizējo okupāciju. Un tādēļ es - arī to cilvēku piemiņas labad - atgādinu, ka viņi varbūt neizprata to vēsturisko situāciju, bet cīnījās par mums - arī par katru, kas šeit sēž. Es aicinu tomēr noraidīt iesniegto likumprojektu.".
• 1999_12_02-seq140 language "lv".
• 1999_12_02-seq140 speaker Juris_Vidins-1938.
• 1999_12_02-seq140 mentions Q822919.
• 1999_12_02-seq140 mentions Q211.
• 1999_12_02-seq140 mentions Q2660080.
• 1999_12_02-seq140 mentions Q159.
• 1999_12_02-seq140 mentions Q8436.
• 1999_12_02-seq140 mentions Q80021.
• 1999_12_02-seq140 mentions Q183.
• 1999_12_02-seq140 mentions Q15180.
• 1999_12_02-seq140 mentions Q1191011.
• 1999_12_02-seq140 mentions Q151301.
• 1999_12_02-seq140 mentions Q44687.
• 1999_12_02-seq140 mentions Q128781.
• 1999_12_02-seq140 mentions Q47554.