Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1999_12_02-seq136> ?p ?o. }

• 1999_12_02-seq136 type Speech.
• 1999_12_02-seq136 number "136".
• 1999_12_02-seq136 date "1999-12-02".
• 1999_12_02-seq136 isPartOf 1999_12_02.
• 1999_12_02-seq136 spokenAs 40.
• 1999_12_02-seq136 spokenText "Cienījamie kolēģi! Godīgi sakot, es nācu uz tribīni visai nikns. Jā, jā. Taču būšu mierīgs un runāšu mierīgi. Un man ir ļoti žēl, ka zālē, klausoties manus kolēģus - un ne tikai manus kolēģus - , kuri runā par šo likumprojektu, zālē ļoti daudzi pļāpā, vienkārši smīkņā. Tas ir nožēlojami. Nožēlojams, cienījamie kolēģi, ir arī piedāvājums - svītrot no atceres dienu saraksta 16. martu. Tas ir patiešām kaunpilns piedāvājums latvietim. Kauns un negods! Citādāk es to nevaru nosaukt. Es saprastu - tas būtu pilnīgi normāli mūsu sabiedrībā - , ja šāds piedāvājums būtu nācis no Jurkāna un Rubika konglomerāta, kuri sapņo, kā jau ne reizi vien tas šeit ir izskanējis, par sociālistisko revolūciju, un viņi to nenoliedz. Taču tas nāca no jums, visi simpātiskie Tautas partijas kungi un jaukās dāmas! Es esmu par to pārsteigts, un es vēl aizvien to nesaprotu, goda vārds, nesaprotu. Jo sākumā man viens otrs no jums skaidroja, ka leģionāri paši esot piekrituši. Jā, varot vienoties, it kā varot vienoties par kaut kādu kopēju citu datumu. Taču nav tas tā! Jūs taču esat saņēmuši šo organizāciju cilvēku vēstuli - Romanovska kunga parakstītu vēstuli, un tur skaidri un gaiši pateikts kategorisks “Nē!”, runājot par šā datuma izsvītrošanu un par šīs atceres dienas pārcelšanu uz kādu citu, vienalga kuru datumu. Jā, te tika pieminēts arī tas, ka anotācijā rakstīts, ka Latviešu karavīru atceres diena - 16. marts - neesot konsolidējusi sabiedrību. Cienījamie kolēģi! Vai tad kāds ir gaidījis no Latviešu karavīru atceres dienas, ka tā panāks sabiedrības konsolidēšanos? Es ļoti brīnos! Tas vienkārši nav iespējams! Mēs atceramies savus latviešu karavīrus, tāpat kā krievi, poļi, vācieši un citi atceras savus karavīrus. Un neprasa tāpēc konsolidēt sabiedrību. Šai atceres dienai vajadzētu konsolidēt latviešus. Tas gan ir tiesa. Latviešus vajadzētu konsolidēt. Diemžēl iznāk tā, ka šī diena konsolidējusi latviešus, jo daudzi latvieši - arī Saeimā, ļoti daudzi! - negrib konsolidēties, bet grib integrēties kaut kur... Es pat nesaprotu, kur tad mēs gribam integrēties? Un tad es pateicu skaidri un gaiši - un par to rakstīja avīzes -, ka es, latvietis, nekur negrasos integrēties. Lai integrējas tie, kuri sabraukuši šeit, latviešu sabiedrībā! (Tā to igauņi izdarīja likumprojekta veidā, pateica, ka integrēties vajag cittautiešiem. Skaidri un gaiši.) Tad Kļockina kungs, kurš māca žurnālistus, jauno paaudzi, faktiski nosauca mani par fašistu. Laikrakstā “Diena” tas ir rakstīts, un jūs lasījāt. (No zāles deputāts M. Lujāns: “Nelasījām!”) Lūk, tādas ir tās lietas! Tāda ir attieksme pret cilvēku, kurš aizstāv savu zemi, savu tautu. Jā, es esmu nacionālists, bet es neesmu fašists, es atvainojos! (No zāles deputāts J. Urbanovičs: “Esi, Pēter, esi!”) Kļockina kungam un daudziem citiem to vajadzētu sajēgt! Tāpat kā padomju laikā šīs divas lietas tiek absolūti jauktas un saliktas vienkopus. Pamēģiniet aizliegt svinēt savu karavīru atceri, vienalga kurai tautai, un tad jūs dzirdēsiet, ko viņi jums pateiks! Taču mēs paši tagad mēģinām izdarīt šo kauna darbu. Nu tad jau, cilvēki mīļie, ja jau jūs gribat visu apvienot vienos svētkos, nu tad pamēģiniet, piedāvājiet mums likumprojektu, ka Ziemsvētkus apvienosim ar Lieldienām! Vai tas nebūs absurdi? Tas ir absolūti absurdi, un tikpat absurds ir arī šis piedāvājums. Un to vajadzētu saprast! Kiršteina kungs, te nekādi neder pozitīvais, ko jūs teicāt, aicinot iestāties “par”, kaut ko noliedzot, izsvītrojot šoreiz 16. martu. Vai daudzi no jums ir bijuši Lestenē? Vai daudzi no jums ir bijuši nacionālo partizānu apbedīšanas vietās? Tur mēs pēdējos gados esam atklājuši lielākoties par vietējo cilvēku saziedotiem līdzekļiem izveidotus pieminekļus, piemiņas vietas. Ļoti, ļoti reti kāds tur ir bijis. Jo Lestene nav tā vieta, kur izrādīties, papriecāties. Tur jānoliec galva un jāpadomā par savas tautas un valsts likteni pagātnē, tagadnē un nākotnē. Kas notiks pēc 50 vai pēc 100 gadiem? Vai šeit latvieši kā tauta dzīvos vai nedzīvos? Lūk, tāds ir jautājums. Tā mēs noplicināsim visu. Visas Latvijas garamantas, vērtības, ar kurām mēs esam lepojušies. Vēsturi pārsvītrosim. Pārrakstīsim pa jaunam, tā, kā vienam otram vai dažai partijai patīk. Cienījamie kolēģi! Man patiešām ļoti sāp šī attieksme, kas ir Saeimā. Jau iepriekšējais balsojums, kad likumprojekts tika virzīts, liecināja par šādu attieksmi. Par to, lai 16. marts - Leģionāru diena - paliktu kā Latviešu nacionālo karavīru atceres diena, balsoja tikai apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija un vēl pāris deputātu. Ļoti sāp šī attieksme cilvēkiem, kuri cīnījās par Latviju, kuri atdeva dzīvības. Te jau daudz tika runāts un tika pieminēti fakti no vēstures. 150 000 leģionāru! Tie nav desmit vai divdesmit, vai simts cilvēku. Viņu mātes un tēvi, brāļi un māsas. Saskaitiet, ko tas nozīmē! Ir vismaz miljons cilvēku, kurus skar šī lieta. Vismaz miljons no mūsu mazās tautiņas. Un tagad mēs gribam visus sabāzt vienā maisā, un lai tad tie leģionāri iet... Redziet, mēs viņiem atļausim. Nesodīsim par to, ka viņi tur iet un piemin savus varoņus, savus kritušos biedrus. Tad jau mēs nākotnē sagaidīsim vēl kaut ko, un tas nebūtu nekāds brīnums, ja turpināsies šāda locīšanās, šāda izdabāšana dažādiem vietējiem un ārējiem spēkiem. Es nebaidos teikt, ka es nebrīnītos, ja nākotnē vēl kāds izdomās... un notiks droši vien tā, ka uz leģionāru apbedīšanas vietām nāks paslepus un liks pie tām svecītes. Vai to jūs gribat? Redziet, lai nāk bez atceres dienas. Lai nāk! Tā nevar, kolēģi! Tā nevar, latvieši! Tā nedrīkst! Tas ir kauns! Tas nedara godu mums, Saeimai! Lībanes kundze vai jaunkundze! Jūs vienmēr smīkņājat, kad Tabūns vai Dobelis, vai Vidiņš, vai vēl kāds cits runā par šīm lietām. Nesmīkņājiet! Tas nav labi! Tā nedrīkst rīkoties! Tagad, kad es jūs apsaucu, jūs esat nikna un skrienat pie mūsu frakcijas vadītāja, lai sūdzētos par mani. Jā, tā nedrīkst rīkoties! Es gribu redzēt, kā jūs balsosiet. (No zāles deputāts I. Godmanis: “Beidz! Galīgi jau... ”)".
• 1999_12_02-seq136 language "lv".
• 1999_12_02-seq136 speaker Peteris_Tabuns-1937.
• 1999_12_02-seq136 mentions Q822919.
• 1999_12_02-seq136 mentions Q211.
• 1999_12_02-seq136 mentions Q164247.
• 1999_12_02-seq136 mentions Q1250133.
• 1999_12_02-seq136 mentions Q210822.
• 1999_12_02-seq136 mentions Q16363782.